Ar katru gadu pieaug interneta lietotāju skaits

25.10.2017

2017. gada sākumā Latvijā 78,5 % iedzīvotāju vecumā no 16-74 gadiem regulāri (vismaz reizi nedēļā) lietoja internetu, liecina CSP aptaujas dati. Kopš 2010. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 16 procentpunktiem, bet salīdzinot ar pagājušo gadu – par 1,5 procentpunktiem.

Būtiski atšķiras interneta lietotāju īpatsvars dažādās vecuma grupās. Ja vecumā no 16 līdz 44 gadiem gandrīz katrs jeb 96 % iedzīvotāju regulāri lieto internetu, tad 45-64 gadu vecumā tādu ir 71,3 %, savukārt vecumā no 65 līdz 74 gadiem tikai katrs trešais iedzīvotājs (35,5 %) vismaz reizi nedēļā lieto internetu.

Iedzīvotāji, kuri regulāri lieto internetu
(% no iedzīvotāju kopskaita attiecīgajā grupā)

 

2017. gada sākumā 70,2 % interneta lietotāju izmantoja mobilās ierīces, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba. Populārākā ierīce bija mobilais telefons, ko šim nolūkam izmantoja 64,2 % interneta lietotāju, bet 26,5 % piekļūšanai internetam ārpus mājām vai darba lietoja portatīvo datoru.

Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Visbiežāk to lieto, lai saņemtu vai nosūtītu e- pastu (85,5 % no iedzīvotājiem, kuri lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā), kā arī ziņu portālu, avīžu un žurnālu lasīšanai tiešsaistē (83,6 %).

Sievietes ir aktīvākas saziņā internetā, piemēram, lietojušas e-pastu, sociālos tīklus, kā arī internetā veikušas telefona sarunas vai video zvanus. Ievērojami biežāk nekā vīrieši sievietes izmanto internetu ar veselību saistītas informācijas meklēšanai, kā arī lielāks īpatsvars sieviešu lieto internetbanku.

Savukārt vīrieši nedaudz vairāk nekā sievietes izmanto internetu, lai meklētu informāciju par precēm vai pakalpojumiem, lai lasītu ziņu portālu, avīžu un žurnālu rakstus, kā arī lai iesaistītos sociālajos tīklos profesionāļiem, kā LinkedIn, ibizness.lv, prokontakti.lv. Tāpat lielāka daļa vīriešu lieto internetu, lai lasītu un izvietotu viedokļus par pilsoniskām vai politiskām problēmām, kā arī piedalītos tiešsaistes konsultācijās vai balsošanā.

Iedzīvotāju interneta izmantošanas mērķi
(% no iedzīvotājiem, kuri lietojuši internetu pēdējos 3 mēnešos)

 

Pavisam

no tiem:

sievietes

vīrieši

2016

2017

2016

2017

2016

2017

E-pasta nosūtīšana vai saņemšana

86,2

85,5

88,5

88,2

83,6

82,5

Telefona sarunas, izmantojot internetu, vai video zvani internetā, izmantojot tīkla kameru

50,8

51,5

53,0

53,1

48,4

49,7

Iesaistīšanās sociālajos tīklos

71,5

73,7

76,9

78,1

65,4

68,6

Iesaistīšanās profesionāļu sociālajos tīklos

7,1

6,3

8,0

Ziņu, avīžu un žurnālu lasīšana tiešsaistē vai lejuplādēšana

84,2

83,6

83,4

82,6

85,2

84,9

Pašizveidota satura (teksts, attēli, fotogrāfijas, video, mūzika u.c.) augšupielādēšana jebkurā tīmekļa vietnē

35,9

38,9

39,1

40,4

32,4

37,2

Interneta bankas lietošana

76,1

75,3

78,1

78,4

73,9

71,7

Darba meklēšana vai darba pieteikuma nosūtīšana

19,7

19,7

19,8

Informācijas meklēšana par precēm un pakalpojumiem

74,8

70,4

74,8

69,9

74,7

70,9

Preču vai pakalpojumu pārdošana tiešsaistē internetā, piem., eBay izsolēs

6,9

9,6

6,9

9,8

6,9

9,3

Ar veselību saistītas informācijas meklēšana

48,7

52,4

61,3

64,9

34,7

38,3

Ar ceļošanu saistītu pakalpojumu izmantošana, apmešanās vietu rezervēšana

18,2

22,1

18,6

24,1

17,7

19,9

Viedokļu par pilsoniskām vai politiskām problēmām lasīšana un izvietošana mājaslapās

8,8

7,9

9,7

Piedalīšanās tiešsaistes konsultācijās vai balsošanā, lai izteiktu savu viedokli par pilsoniskām vai politiskām problēmām

6,0

5,6

6,3

 

Aptaujas dati liecina, ka 2017. gadā, salīdzinot ar pagājušo gadu, iedzīvotāju e-prasmes kopumā nav būtiski mainījušās. 65,7 % iedzīvotāju prot pārvietot datnes un mapes, 66,1 % pārvieto uz datoru datnes no dažādām citām ierīcēm, 24,1 % prot izmantot programmatūru elektronisku prezentāciju veidošanai, 15,3 % iedzīvotāju izmanto programmatūru audiodatņu un videodatņu apstrādei. Šie rādītāji, salīdzinot ar 2016. gadu, ir nedaudz uzlabojušies. Savukārt ir samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri prot instalēt jaunu programmatūru vai lietojumprogrammu (32,6 %), mainīt programmatūras iestatījumus (16,6 %), lietot tekstapstrādes (42,9 %), un elektronisko rēķintabulu programmas (30,9 %).

Aptauja par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu veikta 2017. gada sākumā, un tajā piedalījās 5800 iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Plašāka informācija par Informācijas sabiedrības statistikas rādītājiem pieejama CSP datubāzē sadaļā “Zinātne un tehnoloģijas (Informācijas tehnoloģijas)”.

 

 

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366621, 27880666
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Ieva Vanaga
Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļa
E-pasts: ieva [dot] vanaga [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366738