Apaļkoku pārdošanā izdodas saglabāt nelielu, bet stabilu cenu pieaugumu

04.04.2014

Apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas 2013.gada 2.pusgadā salīdzinājumā ar 2013.gada 1.pusgadu visumā uzrāda nelielu, bet stabilu cenu kāpumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija par apaļo kokmateriālu vidējām iepirkuma cenām.

Pērn 2.pusgadā skujkoku zāģbaļķu vidējās iepirkuma cenas, salīdzinot ar 1.pusgadu, cēlušās vidēji par 2%, t.i., par 1-3 €/m3 priedes zāģbaļķiem un egles zāģbaļķiem.

Bērza zāģbaļķu tirgū iepirkuma cenas stabilizējās iepriekšējā atskaites perioda līmenī – 49-59 €/m3.

Arī melnalkšņa un apses zāģbaļķu segmentā bija vērojams neliels iepirkuma cenu kāpums līdz 2%.

Nedaudz augstāku iepirkuma cenu noteicis bērza finierkluču iepirkuma tirgus – 9% robežās, kas ir palielinājies par 6-8 €/ m3.

Lapu koku taras kluču iepirkuma cenas pieaugušas minimāli.

Apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas sadalījumā pa koku sugām un kokmateriālu sortimentiem

Sortiments

2013.gada 1.pusgads

2013.gada 2.pusgads

LVL

LVL

Priede

diametrs līdz 14 cm

30,37

43,21

32,05

45,60

diametrs 14-18 cm

45,24

64,37

46,07

65,55

diametrs 18-26 cm

47,36

67,39

47,92

68,18

diametrs virs 26 cm

51,95

73,92

53,49

76,11

Egle

diametrs līdz 14 cm

32,87

46,77

33,53

47,71

diametrs 14-18 cm

46,52

66,19

47,45

67,52

diametrs 18-26 cm

52,16

74,22

50,11

71,30

diametrs virs 26 cm

52,77

75,08

53,72

76,44

Bērzs

diametrs 18-24 cm

34,62

49,26

34,81

49,53

diametrs virs 24 cm

41,52

59,08

41,78

59,45

Meln-alksnis

diametrs 18-24 cm

26,02

37,02

27,22

38,73

diametrs virs 24 cm

30,58

43,51

30,60

43,54

Apse

diametrs 18-24 cm

26,24

37,34

26,93

38,32

diametrs virs 24 cm

30,53

43,44

31,04

44,17

Bērza finierkluči

A kategorija

41,84

59,53

45,76

65,11

B kategorija

38,28

54,47

41,43

58,95

Taras kluči (lapu koku)

25,83

36,75

25,95

36,92

Apaļkoksnes tirgu 2013.gadā ietekmēja stabilais kokmateriālu pieprasījums gan ārvalstu, gan Latvijas tirgos, kas saistīts ar būvniecības atjaunošanos pēc 2009.-2010. gada krasā samazinājuma.

Krīzes periodā valsts mežos tika atļauts izcirst vairāk koksnes par noteikto ciršanas apjomu. Tas ļāva kokrūpniekiem stabilizēt pozīcijas, stimulējot koksnes un tās izstrādājumu eksportu.

Tagad situācija ir mainījusies – kopējais ciršanas apjomu samazinājums valsts mežos atšķirīgi ietekmē dažāda profila kokrūpniecības uzņēmumus. Resursu trūkums pamazām ceļ cenas apaļkoksnes tirgū.

Piegādes pērn saruka pārsvarā skujkoku zāģbaļķu sektorā no valsts mežiem. Arī lietainā laika dēļ gada nogalē un līdz ar to meža tehnikas apgrūtinātās darbības dēļ samazinājās mežizstrādes apjomi. Privāto mežu īpašniekiem, kuru mežos lielākoties aug lapu koki, grūtāk konkurēt par augstāku cenu nelielā apjoma dēļ, tādēļ lapu koku zāģbaļķu cenas būtiski nav pieaugušas.

Pēc portāla latvianwood.lv informācijas „prognozes turpmākam cenu kāpumam ir ļoti piesardzīgas, jo tuvākā laikā sāksies aktīvās mežizstrādes laiks, kas palielinās piedāvājumu vietējā tirgū. Savukārt no ārvalstu tirgiem pieprasījums var samazināties, ievērojot vētru “Ivar” un “Hilda” postījumus priedes mežu audzēs Zviedrijā.

Skuju koku zāģbaļķu iepirkuma cenas, €/m3

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

 

Lapu koku zāģbaļķu, finierkluču un taras kluču iepirkuma cenas, €/m3

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

 

Papildu informācija:
Maija Norenberga
Vides un enerģētikas statistikas daļa
Tālr. 67366744