45% Latvijas iedzīvotāju savu veselību vērtē labi un ļoti labi

07.04.2014

Pasaules veselības dienā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) iepazīstina ar Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējumu pērn saskaņā ar CSP veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma rezultātiem*.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji savu veselību vērtē labi un vidēji. Lai arī tikai 5,1% aptaujāto savu veselību raksturoja kā ļoti labu, lielākā daļa – 40% respondentu to raksturoja kā labu un 38% – kā vidēju. Savukārt 13% savu veselības stāvokli raksturoja kā sliktu un 3,5% – kā ļoti sliktu. Šis pašvērtējums būtiski neatšķiras no rezultātiem, kas tika iegūti gadu iepriekš.

Vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes attiecībā uz veselības stāvokļa pašvērtējumu nedaudz atšķīrās. Vīrieši savu veselības stāvokli vērtēja optimistiskāk nekā sievietes.

Atbilžu sadalījums uz jautājumu "Kā Jūs vērtējat savu vispārējo veselības stāvokli?" 2013.gadā
(procentos)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Visoptimistiskāk savu veselību vērtē jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. 84% no tiem savu veselību novērtēja kā labu vai ļoti labu. Savukārt vissliktāk savu veselību vērtē iedzīvotāji pēc 65 gadu vecuma. 43% no tiem savu veselību raksturo kā sliktu vai ļoti sliktu.

2013.gadā uz jautājumu “Vai Jums ir kāda hroniska slimība, ilgstošas kaites vai fiziski trūkumi?” apstiprinošu atbildi sniedza 39% respondentu, 2012.gadā – 36%. 37% respondentu norādīja, ka veselības problēmas vismaz pēdējos 6 mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas viņu ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā, t.sk. 10% šī problēma bija nopietna (stipri ierobežojumi), bet 27% uzskatīja, ka ierobežojumi pastāv, bet tie nav tik izteikti.

Redzams, ka veselības problēmu radītie ierobežojumi cilvēkiem krasi palielinās pēc 65 gadiem. Tikai 24% respondentu pēc 65 gadiem apgalvoja, ka pēdējo 6 mēnešu laikā viņiem nav bijuši veselības problēmu radīti ierobežojumi, veicot ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā.

Iedzīvotāji atbildēja arī uz jautājumu, vai pēdējo 12 mēnešu laikā viņiem ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) vai ārstēšanos, bet tas netika izdarīts. Apstiprinoši uz šo jautājumu (“jā, ir bijis vismaz 1 gadījums”) atbildēja 20% respondentu (2012.gadā 19%, 2011.gadā 22%). Lielākā daļa iedzīvotāju ārstu neapmeklē naudas trūkuma dēļ.

Kā galveno ārsta neapmeklēšanas iemeslu 60% no tiem minēja nespēju to atļauties vai pārāk lielo dārdzību. Kā otru būtiskāko iemeslu minēja vēlmi nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūst labāk. Tas var ietekmēt iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanās risku un ielaistu slimību gadījumu skaita pieaugumu nākotnē.

Galvenais ārsta neapmeklēšanas iemesls personām, kurām pēdējo 12 mēnešu laikā bija vismaz viens gadījums, kad bija nepieciešamība veikt pārbaudi vai ārstēšanos pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu), bet tas netika izdarīts
2011.-2013.gadā (procentos)

Datu avots: Centrālā statistikas pāvalde

22% aptaujāto pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešamība apmeklēt zobārstu, bet tas netika izdarīts. 86% šādu respondentu kā galveno iemeslu minēja, ka viņi nevar to atļauties vai tas ir pārāk dārgi (2012.gadā – 84%, 2011.gadā – 88,1%). Otrs visbiežāk minētais zobārsta neapmeklēšanas iemesls (4,9%) bija bailes no ārstiem un izmeklēšanas.

Saskaņā ar ES statistikas biroja Eurostat 2012.gada datiem paredzamais vidējais mūža ilgums pēc 65 gadiem visīsākais Eiropas Savienībā ir Latvijas vīriešiem – 13,6 gadi pretstatā 17,7 gadiem vidēji ES. Salīdzinoši Lietuvā tas ir 14,1 gads, Igaunijā – 14,8 gadi. No tiem vidēji 5,3 gadus Latvijas vīrieši pēc 65 gadu vecuma pavadīs veselīgi, līdzīgi arī Lietuvā (5,6 gadi) un Igaunijā (5,4 gadi), bet salīdzinoši ES vidēji tie ir 8,4 gadi.

Savukārt paredzamais vidējais mūža ilgums pēc 65 gadiem Latvijas sievietēm – 18,5 gadi ir garāks nekā Rumānijā (17,7 gadi) un Ungārijā (18,1 gads). Lietuvā sievietes vidēji pēc 65 gadiem nodzīvos vēl 19,2 gadus, Igaunijā – 20,3 gadus, bet vidēji ES– 21,1 gadu. No tiem Latvijas vidēji sievietes veselīgi pavadīs ilgāk nekā kaimiņvalstīs – Latvijā attiecīgi 6,4 gadus, Lietuvā – 6,1 gadu, bet Igaunijā – 5,5 gadus. Vidēji ES tie būs 8,5 veselīgi dzīves gadi.

Pasaules veselības dienu katru gadu 7.aprīlī atzīmē kopš 1950 gada pēc Pasaules Veselības organizācijas ierosinājuma.

 

 

Papildu informācija:
Viktors Veretjanovs
Sociālās statistikas departamenta
Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
tālrunis 67366609

 

* Datu avots ir CSP veiktais 2013. gada ienākumu un dzīves apstākļu (t.s. EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions) apsekojums. Tajā aptaujāti 6,3 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 12 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. 2014.gada dati tiek apkopoti līdzīgā apsekojumā šogad, kurš sācies martā un ilgs līdz jūnija beigām