2018. gada 1. ceturksnī bija nodarbināti 63,5 % iedzīvotāju

22.05.2018

2018. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,0 tūkstoši jeb 63,5 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,9 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 15,5 tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,2 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 4,2 tūkstošiem.

Kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2017. gada 4. ceturksnī ES – 60,0 %). 2018. gada 1. ceturksnī tas par 0,1 procentpunktu pārsniedza nodarbinātības līmeni Lietuvā (63,4 %), bet bija zemāks nekā Igaunijā (66,6 %).

Nodarbinātības līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā pa ceturkšņiem
(procentos)

 

Datu avots: Eurostat datubāze, 2018. gada 1. ceturkšņa dati – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.

 

2018. gada 1. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 31,7 %, kas ir par 1,1 procentpunktu augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 54,9 tūkstoši jauniešu.

2018. gada 1. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,4 stundas, kas ir par 0,1 stundu mazāk nekā 2017. gada 1. ceturksnī.

Gada laikā kopš 2017. gada 1. ceturkšņa darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450,00 eiro mēnesī, samazinājies līdz 34,9 % (kritums par 7,0 procentpunktiem). Minimālo algu¹ vai mazāk saņēma 162,7 tūkstoši jeb 20,5 % darbinieku, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gada 1. ceturksnī.

Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 450,01 līdz 700,00 eiro, gada laikā palielinājās par 2,1 procentpunktu (2018. gada 1. ceturksnī – 33,7 %). Savukārt darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa bija no 700,01 līdz 1400,00 eiro, pieauga par 4,4 procentpunktiem (2018. gada 1. ceturksnī – 22,6 %).

Pieaugums vērojams arī lielo algu saņēmēju vidū (1400 eiro un vairāk) – šo personu īpatsvars audzis par 0,5 procentpunktiem gada laikā.

2018. gada 1. ceturksnī 1,6 % darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,9 % darba samaksas lielumu nenorādīja.

Darbinieku sadalījums pēc mēneša neto darba samaksas lieluma pamatdarbā
(procentos)

 

2017. g. 1. cet.

2017. g. 4. cet.

2018. g. 1. cet.

Darbinieki

100,0

100,0

100,0

līdz 450,00 EUR

41,9

37,0

34,9

darbinieki, kuri saņēma minimālo darba algu vai mazāk

21,4

17,4

20,5

450,01–700,00 EUR

31,6

33,4

33,7

700,01–1400,00 EUR

18,2

21,9

22,6

1400,01 EUR un vairāk

3,8

3,3

4,3

netika aprēķināta vai izmaksāta

2,3

2,3

1,6

netika norādīta

2,2

2,1

2,9

 

2018. gada 1. ceturksnī Darbaspēka apsekojums notika 4,1 tūkstotī mājsaimniecību, aptaujā piedalījās 7,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Darbaspēka apsekojuma rezultāti publicēti CSP datubāzē sadaļā „Nodarbinātība un bezdarbs”.

 

¹ 2017. gadā minimālā darba alga bija 380 eiro, 2018. gadā – 430 eiro.

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366989,27880666

Papildu informācija par datiem:
Sandra Ceriņa
Sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļa
E-pasts: Sandra [dot] Cerina [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366653