2017. gadā mājokļa izdevumi vidēji 138 eiro mēnesī

05.03.2018

2017. gadā mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji 138 eiro mēnesī. Pēdējos gados mājokļa izdevumi nav būtiski mainījušies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Mājokļa uzturēšanai pērn vidēji tērēja 13,5 % no mājsaimniecības ienākumiem.

Rīgā mājsaimniecības par mājokli vidēji maksāja 164 eiro mēnesī, bet reģionos izdevumi bija mazāki: Pierīgā – 158 eiro, Zemgalē – 130 eiro, Kurzemē –116 eiro, Vidzemē – 108 eiro un Latgalē – 99 eiro mēnesī. Tā bija vidējā gada laikā maksātā summa, ņemot vērā gan silto sezonu ar zemākām, gan apkures periodu ar augstākām izmaksām.

Ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijas reģionu mājsaimniecībām 2011. – 2017. gadā
(eiro)

*mājsaimniecības, kas īrē mājokli atbilstoši tirgus vērtībai, kā arī tās, kas īrē mājokli par samazinātu vai administratīvi regulētu īres maksu (pašvaldībai piederošs īres nams, sociālā māja, mājoklis, ko izīrē radinieks vai paziņa par samazinātu īres maksu u.c.).


Ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi un to īpatsvars mājsaimniecības rīcībā esošajā naudas ienākumā
2011. – 2017. gadā

Mājokļa izdevumi

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

Vidēji uz vienu mājsaimniecību, eiro

126

127

134

136

142

140

138

Vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, eiro

51

52

55

57

59

58

59

Attiecība pret mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem*, %

17,9

17,2

17,3

16,1

15,2

14,0

13,5

 

Pāriem ar trim un vairāk bērniem mājokļa izdevumi veidoja 12,8 %, pāriem ar diviem bērniem – 13,2 % no rīcībā esošajiem ienākumiem. Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem mājokļa izdevumi veidoja 21,7 % no ienākumiem. Vienai personai līdz 64 gadiem mājokļa uzturēšana izmaksāja 20,3 % no ienākumiem. Savukārt vientuļo senioru (no 65 gadiem) izdevumi par mājokli bija ievērojami lielāki – 25,5 % no ienākumiem.

Mājsaimniecību vidējie ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi pēc mājsaimniecības tipa un tās lieluma 2017. gadā

Mājsaimniecības tips

Ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi, eiro

Mājokļa izdevumu % pret rīcībā esošiem ienākumiem

Vidējais personu skaits mājsaimniecībā

Visas mājsaimniecības

138

13,5

2,3

viens pieaugušais ar bērniem

165

21,7

2,4

pāris bez bērniem

133

12,6

2,0

pāris ar bērniem

198

13,0

3,7

pāris ar 1 bērnu

190

12,8

3,0

pāris ar 2 bērniem

205

13,2

4,0

pāris ar 3 un vairāk bērniem

208

12,8

5,3

viena persona (līdz 64 gadiem)

117

20,3

1,0

viena persona 65+

90

25,5

1,0

*Pārskata perioda mājokļu uzturēšanas izdevumus salīdzina ar iepriekšējā perioda mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datiem

 

2017. gadā tikai 20,2 % mājsaimniecību nebija grūtību segt mājokļa izdevumus. Mājokļa izdevumu segšana bija nedaudz apgrūtinoša 46,9 % mājsaimniecību (2016. gadā – 50,1 %). Šo izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša 32,9 % mājsaimniecību (2016. gadā – 30,5 %).

Vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija Zemgalē. Pērn 45,2 % šī reģiona mājsaimniecībām mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša. Savukārt Kurzemē un Rīgā bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kurām mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša – attiecīgi 22,4 % un 28,6 %.

Dati liecina, ka vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem, nepilnajām ģimenēm (viens pieaugušais ar bērniem) un daudzbērnu ģimenēm (pāris ar trim un vairāk bērniem). Mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt gandrīz pusei (49,7 %) vientuļām vecākā gadagājuma personām (vecumā no 65 gadiem), 38,6 % nepilno ģimeņu un 36,1 % daudzbērnu ģimeņu. Savukārt starp pāriem ar vienu bērnu (13,8 %) un pāriem ar diviem bērniem (22,8 %) bija vismazākais īpatsvars, kas apgalvoja, ka mājokļa izdevumu segšana ir ļoti apgrūtinoša.

2017. gadā 11,4 % mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi ir bijuši parādi par komunālajiem maksājumiem. Visvairāk parādnieku par komunālajiem maksājumiem bija starp nepilnajām ģimenēm (24,7 %), pāriem ar diviem bērniem (16,6 %) un mājsaimniecībām, kur dzīvo viena persona vecumā līdz 64 gadiem (15,9 %). Savukārt vismazāk parādnieku par komunālo pakalpojumu rēķiniem bija starp pāriem bez bērniem (6,7 %) un mājsaimniecībām, kur dzīvoja viena persona vismaz 65 gadu vecumā (6,8 %).

Mājokļa izdevumu slogs dažāda tipa mājsaimniecībās 2017. gadā
(procentos)

Vērtējot mājokļa uzturēšanas izdevumus, tika iekļauti izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli, īri (īrniekiem), hipotekārā kredīta pamatsummu (tiem, kas par savu mājokli maksā hipotekāro kredītu), mājokļa apdrošināšanu u.c. izdevumus, kurus ir nepieciešams segt, lai mājoklī varētu dzīvot. Mājokļa izdevumos netika iekļauti maksājumi par telefonu, kabeļtelevīziju, internetu u.c. pakalpojumiem, lai nodrošinātu sev papildu iespējas.

 

Plašāka informācija par mājokļa apstākļiem ir pieejama CSP vietnē sadaļā „Iedzīvotāju ieņēmumi”, „Monetārā nabadzība un ienākumu nevienlīdzība”. Jaunākie dati publicēti CSP datubāzē sadaļā „Mājokļa apstākļi”.

 

Metodoloģiskie skaidrojumi

Komunālie pakalpojumiietver maksājumus par ūdeni, gāzi, elektrību, apkuri un atkritumu savākšanu. Netiek iekļauti tie izdevumi, ko mājsaimniecība sedz, lai nodrošinātu sev papildu iespējas (piemēram, abonementa maksu par televīziju, internetu, telefonu, signalizāciju u.c.).

 

Mediju jautājumi:
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366621, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Statistikas datu apkopošanas un analīzes daļa
Liene Āboliņa
E-pasts: Liene [dot] Abolina [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366727