2016. gadā mājokļa izdevumi bija vidēji 140 eiro mēnesī

02.03.2017

2016. gadā mājsaimniecību ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi1 Latvijā bija vidēji 140 eiro, kas ir par 1,6 % mazāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Rīgā mājsaimniecības par mājokli vidēji maksāja 167 eiro mēnesī, bet reģionos izdevumi bija mazāki: Pierīgā – 157 eiro, Zemgalē – 144 eiro, Kurzemē –111 eiro, Vidzemē – 110 eiro un Latgalē – 99 eiro mēnesī. 2016. gadā mājsaimniecība mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 14 % no tās rīcībā esošajiem ienākumiem.

Ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi un to īpatsvars mājsaimniecības rīcībā esošajā naudas ienākumā 2011. – 2016. gadā

Mājokļa izdevumi

2011

2012

2013

2014

2015

2016

  vidēji uz vienu mājsaimniecību, eiro

126

127

134

136

142

140

  vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, eiro

51

52

55

57

59

58

  attiecība pret mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem*, %

17,9

17,2

17,3

16,1

15,2

14,0

Datu avots: apsekojums “Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem”, 2011. – 2016. gads
*Pārskata perioda mājokļu uzturēšanas izdevumus salīdzina ar iepriekšējā perioda mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datiem

2016. gadā pāri ar bērniem mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 216 eiro mēnesī, un šie izdevumi veidoja 14,4 % no viņu rīcībā esošajiem ienākumiem. Savukārt mājsaimniecības ar vienu pieaugušo un bērniem līdz 17 gadiem mājokļa izdevumiem tērēja 162 eiro mēnesī, un šie izdevumi veidoja 23 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem. Ievērojami mazākas summas mājokļa uzturēšanai tērēja vienas personas mājsaimniecības. Vienas personas (līdz 64 gadiem) mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 121 eiro mēnesī, un šie izdevumi veidoja 20,6 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem. Savukārt vientuļo vecākā gadagājuma personu (no 65 gadiem) mājsaimniecībasmājoklim tērēja 89 eiro mēnesī, un viņām šie izdevumi veidoja ievērojami lielāku daļu no rīcībā esošajiem ienākumiem – 27,6 %.

Mājsaimniecību vidējie ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi pēc mājsaimniecības tipa un tās lieluma 2016. gadā

Mājsaimniecības tips

Ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi, eiro

Vidējais personu skaits mājsaimniecībā

Viens pieaugušais ar bērniem

162

2,4

Pāris bez bērniem (līdz 17 gadiem)

128

2,0

Pāris ar bērniem (līdz 17 gadiem)

216

3,6

Viena persona 65+

89

1,0

Viena persona (līdz 64 gadiem)

121

1,0

Datu avots: apsekojums “Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem”, 2016. gads

 

Atbilžu sadalījums uz jautājumu "Vai kopējie ar mājokli saistītie izdevumi Jūsu mājsaimniecībai sagādā finansiālas grūtības?" 2011.–2016. gadā, %

  

Datu avots: apsekojums “Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem”, 2011–2016. gads

Kaut arī pēdējos gados samazinās mājokļa izdevumu īpatsvars no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem, 2016. gadā joprojām gandrīz trešdaļa (30,5 %) mājsaimniecību apgalvoja, ka šo izdevumu segšana tām ir ļoti apgrūtinoša. Vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem, nepilnajām ģimenēm (viens pieaugušais ar bērniem līdz 17 gadiem) un daudzbērnu ģimenēm (pāris ar trim un vairāk bērniem līdz 17 gadiem). Mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt gandrīz pusei (47,5 %) vientuļām vecākā gadagājuma personām (vecumā no 65 gadiem), 43,6 % nepilno ģimeņu un 40,3 % daudzbērnu ģimeņu. Savukārt starp pāriem ar vienu bērnu līdz 17 gadiem (15,3 %) un pāriem ar diviem bērniem līdz 17 gadiem (18,9 %) bija vismazākais īpatsvars, kas apgalvoja, ka mājokļa izdevumu segšana ir ļoti apgrūtinoša.

Mājokļa izdevumu slogs dažāda tipa mājsaimniecībās 2016. gadā, %

Vai kopējie ar mājokli saistītie izdevumi Jūsu mājsaimniecībai sagādā finansiālas grūtības?

Mājsaimniecība vismaz reizi bijusi parādā par komunāliem maksājumiem2

Datu avots: apsekojums “Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem”, 2016. gads

2016. gadā Latvijā 10,5 % mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā kaut reizi ir bijušas parādā par komunālajiem pakalpojumiem (2015. gadā – 15,5 %). Neraugoties uz lielajām grūtībām segt mājokļa uzturēšanas izdevumus, vismazāk parādnieku par komunālo pakalpojumu rēķiniem bija vientuļo vecākā gadagājuma (no 65 gadu vecuma) personu vidū (9 %). Joprojām visvairāk parādnieku par komunālo pakalpojumu rēķiniem bija mājsaimniecībās, kurās viens pieaugušais audzina bērnus līdz 17 gadiem (25,6 % – 2016. gadā, 32,8 % – 2015. gadā) un mājsaimniecībās, kurās pāris audzina trīs un vairāk bērnu līdz 17 gadiem (24,8 % – 2016. gadā, 28,2 % – 2015. gadā).

Mājokļa tekošais jumts, mitras sienas vai trupe logu rāmjos vai grīdās apgrūtināja 21,6 % mājsaimniecību,17,1 % uztraucās par apkārtējās vides piesārņojumu dzīvesvietas apkārtnē un 14 % mājsaimniecību traucēja troksnis no kaimiņu dzīvokļiem, kāpņu telpas vai āra. Salīdzinoši mazāk mājsaimniecību uztraucās par noziedzību un vardarbību savas dzīvesvietas apkārtnē (10,4 %) un to, ka mājoklī ir nepietiekoša dienas gaisma (8,3 %). Pāri ar trim un vairāk bērniem līdz 17 gadiem bija tie, kas visvairāk sūdzējās par apkārtējās vides piesārņojumu dzīvesvietas apkārtnē (28,5 %), tekošu jumtu, mitrām sienām vai trupi logu rāmjos vai grīdās (26 %) un nepietiekamu dienas gaismu mājoklī (11,5 %). Savukārt nepilnās ģimenes un vientuļo vecākā gadagājuma personu (no 65 gadiem) mājsaimniecības visvairāk satraucās par troksni no kaimiņu dzīvokļiem, kāpņu telpas vai āra (attiecīgi 18,1 % un 16,7 %).

 

Plašāka informācija par mājokļa apstākļiem ir pieejama CSP vietnē sadaļā „Iedzīvotāju ieņēmumi”, „Monetārā nabadzība un ienākumu nevienlīdzība”. Jaunākie dati publicēti CSP datubāzē sadaļā „Mājokļa apstākļi”.

 

Metodoloģiskie skaidrojumi

Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā mājokļa uzturēšanas izdevumos iekļauts:

  • īre par mājokļa izmantošanu (tikai īrniekiem);
  • īpašuma nodoklis par mājokli (tikai īpašniekiem);
  • apkure, elektrība, ūdensapgāde un kanalizācija, atkritumu izvešana u.c. ar mājokli saistītie maksājumi;
  • mājokļa tekošā remonta un regulārās uzturēšanas izdevumi;
  • mājokļa (nevis mantas) apdrošināšanas izmaksas (ja tādus maksā).

Komunālie pakalpojumi ietver maksājumus par ūdeni, gāzi, elektrību, apkuri un atkritumu savākšanu. Netiek iekļauti tie izdevumi, ko mājsaimniecība sedz, lai nodrošinātu sev papildu ērtības (piemēram, abonementa maksu par televīziju, internetu, telefonu, signalizāciju u.c.).

 

 

Mediju jautājumi:
Sanda Rieksta
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366621, 27880666
www.csb.gov.lv
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
Viktors Veretjanovs
Viktors [dot] Veretjanovs [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366609