2016. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 889,2 tūkstoši jeb 61,0 % iedzīvotāju

18.05.2016

2016. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 889,2 tūkstoši jeb 61,0 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 5,1 tūkstoti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2016. gada 1. ceturksnī nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,4 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 10,8 tūkstošiem. Nodarbinātības līmeni ietekmēja atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju skaita kritums privātajās mājsaimniecībās par 23 tūkstošiem gada laikā (provizoriskie dati).

2016. gada 1. ceturksnī lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sfērā.

Kopš 2012. gada beigām nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo līmeni (2015. gada 4. ceturksnī – 58,4 %). 2016. gada 1. ceturksnī visaugstākais nodarbinātības līmenis Baltijas valstīs bija Igaunijā (64,1 %), arī Lietuvā tas bija par 0,3 procentpunktiem augstāks (61,3 %) nekā Latvijā.

Nodarbinātības līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā, %

Datu avots: Eurostat datubāze, 2016. gada 1. ceturkšņa dati – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums

2016. gada 1. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15 līdz 24 gadu vecumā bija 34,2 %, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 66,5 tūkstoši jauniešu (2015. gada 1. ceturksnī – 70,4 tūkstoši).

2016. gada 1. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,3 stundas, kas ir par 0,8 stundām vairāk 2015. gada 4. ceturksnī.

Darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2016. gada 1. ceturksnī 43,7 % darba ņēmēju darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450,00 eiro (par 7,5 procentpunktiem mazāk salīdzinājumā ar 2015. gada 1. ceturksni). No tiem 20,6 % saņēma minimālo darba algu vai mazāk, un gada laikā rādītājs nav būtiski mainījies. Jāņem vērā, ka 2015. gadā minimālā darba alga bija 360 eiro, bet 2016. gadā – 370 eiro. 2016. gada 1. ceturksnī 17,4 % darba ņēmēju neto alga bija 700,01 līdz 1400,00 eiro – par 4 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Darba ņēmēju sadalījums pēc mēneša neto (pēc nodokļu nomaksas) darba samaksas lieluma pamatdarbā, %

 

2015. gada 1. ceturksnis

2015. gada 4. ceturksnis

2016. gada 1. ceturksnis

Darba ņēmēji

100,0

100,0

100,0

Līdz 450,00 EUR

51,2

45,7

43,7

tai skaitā

darba ņēmēji, kuri saņēma minimālo darba algu vai mazāk

20,7

20,4

20,6

450,01 – 700,00 EUR

30,1

31,4

30,8

700,01 – 1400,00 EUR

13,4

16,1

17,4

1400,01 EUR un vairāk

1,9

2,5

2,9

Netika aprēķināta vai izmaksāta

1,6

2,7

 

2,9

Netika norādīta

1,8

1,6

2,3

Datu avots: CSP Darbaspēka apsekojums
 

2016. gada 1. ceturksnī Darbaspēka apsekojums notika 4 tūkstošos mājsaimniecību, kur aptaujāja 7,6 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Plašāka informācija par Darbaspēka apsekojuma rezultātiem pieejama CSP datubāzē sadaļā „Nodarbinātība un bezdarbs".

 

Mediju jautājumi:
Beate Danusēviča, Sanda Rieksta
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366924, 67366621, 27880666
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Zaiga Priede
Nodarbinātības statistikas daļa
E-pasts: Zaiga [dot] Priede [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366886