2015. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6 %

19.01.2017

2015. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi1, salīdzinot ar 2014. gadu, pieauga par 7,6 %, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2016. gadā veiktās aptaujas dati. Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2014.gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

Mājsaimniecību rīcībā (neto) esošie ienākumi Latvijā 2008. – 2015. gadā
(eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

2015. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 8 %, sasniedzot 448 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās par 6,7 % un sasniedza 349 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākie ienākumi ir Rīgā, un tie ir par 79 % lielāki nekā vistrūcīgākajā reģionā Latgalē. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums par 11,2 % bija Zemgalē (368 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 5 % bija Pierīgā (446 eiro mēnesī). Pārējos reģionos ienākumu pieaugums bija līdzīgs: Latgalē par 8,5 % (284 eiro mēnesī), Kurzemē – par 8,3 % (389 eiro mēnesī), Rīgā – par 7,6 % (509 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,5 % (343 eiro mēnesī).

Rīcībā esošie ienākumi Latvijas reģionos, pilsētās un laukos, to pieaugums un atšķirība no vidējā

 

2014. g.

2015. g.

Ienākumu pieaugums 2015. g. pret 2014. g., %

Ienākumu atšķirība pilsētās, laukos un reģionos 2015. gadā, %

(Latvijā vidēji = 100 %)

eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī

Latvijā vidēji

387

417

7,6

100

Pilsētas

415

448

8,0

108

Lauki

327

349

6,7

84

Rīga

473

509

7,6

122

Pierīga

424

446

5,0

107

Vidzeme

322

343

6,5

82

Kurzeme

359

389

8,3

93

Zemgale

331

368

11,2

88

Latgale

261

284

8,5

68

2015. gadā mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli ir palielinājušies par 8 % – 2014. gadā tie bija vidēji 272 eiro mēnesī, bet 2015. gadā – 293 eiro mēnesī.Ienākumi no sociālajiem transfertiem2 (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga lēnāk – par 5,5 % (no 96 eiro 2014. gadā līdz 101 eiro mēnesī 2015. gadā). 2015. gadā aptuveni par trešdaļu pieauga ar ģimeni un bērniem saistīto pabalstu apjoms. Pieaugumu galvenokārt ietekmēja maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu noteikto izmaksas ierobežojumu atcelšana, izmaiņas bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas nosacījumos no 2014. gada 1. oktobra, kā arī ģimenes valsts pabalsta palielināšana, no 2015. gada to nosakot atkarībā no bērnu skaita ģimenē.

Piecu gadu laikā sociālo transfertu īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos samazinājies par 8,1 procentpunktiem – no 32,4 % 2010. gadā līdz 24,3 % 2015. gadā (2014. gadā – 24,8 %). Savukārt algota darba ienākumu īpatsvars ir pieaudzis no 63,7 % 2010. gadā līdz 70,4 % 2015. gadā (2014. gadā 70,2 %). 2008. gada pirmskrīzes līmenis, kad algota darba ienākumi veidoja 75,5 % no visiem rīcībā esošajiem ienākumiem, bet ienākumi no sociālajiem transfertiem – tikai 20 %, vēl joprojām nav sasniegts.

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu struktūra 2008. – 2015. gadā
(procenti)

 

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir CSP 2016. gada ienākumu un dzīves apstākļu (t.s. EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions) apsekojums. Tajā aptaujāti 6 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11,6 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. No 2017. gada februāra līdz jūnijam CSP iegūs datus par mājsaimniecību ienākumiem 2016. gadā, turklāt respondenti varēs paši aizpildīt anketu internetā.

Papildu informācija par 2016. gada aptaujas datiem pieejama CSP datubāzē sadaļā “Iedzīvotāju ieņēmumi”.

Metodoloģiskie skaidrojumi

1 Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

2 Sociālie transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā no citām valstīm.

 

Mediju jautājumi:
Sanda Rieksta
Sabiedrisko attiecību speciāliste
media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366621, 27880666
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
Viktors Veretjanovs
Viktors [dot] Veretjanovs [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr. 67366609