2015. gada 3. ceturksnī darba samaksa augusi par 7,3%

27.11.2015

2015. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 829 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar iepriekšējā gada 3. ceturksni, tā palielinājās par 7,3%, apsteidzot gada pieauguma tempu šā gada pirmajā (6,2%) un otrajā (6,4%) ceturksnī*. 

Straujāk algas palielinājās privātajā sektorā (par 8,3% gada laikā), sabiedriskajā sektorā kāpums par 5,4%. Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 811 eiro, sabiedriskajā sektorā – 863 eiro, bet vispārējās valdības sektorā – 815 eiro.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem, eiro

 

2014

3. cet.

2015

1. cet.

2015

2. cet.

2015

3. cet.

Pārmaiņas, %

2015 3. cet. pret

2014 3. cet.

2015 3. cet. pret

2015 2. cet.

Pavisam

772

785*

811*

829

7,3

2,2

Privātajā sektorā

749

775*

789*

811

8,3

2,8

Sabiedriskajā sektorā

819

805*

854*

863

5,4

1,1

no tā

 

 

 

 

 

 

Vispārējās valdības sektorā

764

756

796*

815

6,7

2,4

Bruto darba samaksas fonds 2015. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo periodu, palielinājās par 8,0% jeb 136,8 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits valstī, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,7% jeb 5,0 tūkst.

2015. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 611 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 8,2%. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos no 24% līdz 23% no šā gada 1. janvāra. No gada sākuma mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga – no 320 līdz 360 eiro (pieaugums par 12,5%), kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.

Šā gada 3. ceturksnī reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kritumu par 0,1%, gada laikā pieauga par 8,3%, kas veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju.

Patēriņa cenu un mēneša vidējās neto darba samaksas pārmaiņas
(% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

2015. gada 3. ceturksnī vislielākā vidējā alga bija finanšu un apdrošināšanas darbību, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākā vidējā alga bija izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarē, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, tirdzniecībā, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē.

2015. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni vidējā bruto darba samaksa pieauga visās jomās. Gada laikā lielāks algu kāpums bija nozarēs, kur atalgojums bija zemāks par vidējo darba samaksu valstī: izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē kāpums par 10,6%, nekustamo īpašumu nozarē – par 10,5%, būvniecībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 9,3%, tirdzniecībā – par 9,0% un apstrādes rūpniecībā – par 8,8%. Izmitināšanas un ēdināšanas, tirdzniecības, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē darba samaksas fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits. Pārējās minētajās nozarēs darba samaksas fonds gada laikā pieauga, kamēr pilnas slodzes darbinieku skaits saruka.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas gada pārmaiņas

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Baltijas valstīs visaugstākā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2015. gada 3. ceturksnī bija Igaunijā (1 045 eiro), savukārt viszemākā – Lietuvā (735 eiro). Salīdzinājumā ar pagājušā gada 3. ceturksni gan Latvijā, gan Igaunijā algu kāpums bija līdzīgs – attiecīgi par 7,3% un 6,9%, bet Lietuvā darba samaksa pieauga par 5,5%.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas Baltijas valstīs
(% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)

Joprojām pēc darba nodokļu nomaksas vismazāk saņem Latvijā strādājošie – mēneša vidējā neto darba samaksa šā gada 3. ceturksnī bija 74% no aprēķinātās bruto darba samaksas. Lietuvā šī attiecība bija 77%, bet Igaunijā  – 81%.

Darba samaksas datu avots ir individuālo komersantu, komercsabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Plašāka informācija par darba samaksu Latvijā ir pieejama CSP datubāzē sadaļā „Darba samaksa”.

___________________

Paskaidrojumi

* 2015. gada 1. un 2. ceturkšņa dati precizēti.
Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.
Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.
Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, t.i., ņemot vērā centus.
Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek pārrēķināts pilnas slodzes vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības.

 

 

Mediju jautājumi:
Beate Danusēviča, Kristīne Romanovska
Informācijas un komunikācijas daļa
media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366924, 67366621, 27880666
@CSP_Latvija 
 /csplatvija

Papildu informācija par datiem:
Darba samaksas statistikas daļa
Lija Luste
lija [dot] luste [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr. 67366917