2014. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 9,3 %

20.01.2016

2014. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi1, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga par 9,3 %, sasniedzot 387 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2015. gadā veiktā apsekojuma dati. Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar 2013. gadā fiksēto pieaugumu (par 10,7 % salīdzinājumā ar 2012. gadu).

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi Latvijā 2008. – 2014. gadā
(eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

2014. gadā mājsaimniecību ienākumi no algota darba ir palielinājušies par 11,6 % – 2013. gadā tie bija vidēji 243 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt 2014. gadā – 272 eiro.Ienākumi no sociālajiem transfertiem2 (pensijām, pabalstiem un citiem budžeta maksājumiem) pieauga ievērojami lēnāk – par 3,4 % (no 93 eiro 2013. gadā līdz 96 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2014. gadā).

Četru gadu laikā sociālo transfertu īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos samazinājies par 7,6 procentpunktiem – no 32,4 % 2010. gadā līdz  24,8 % 2014. gadā. Savukārt algota darba ienākumu īpatsvars ir pieaudzis no 63,7 % 2010. gadā līdz 70,2 % 2014. gadā. 2008. gada pirmskrīzes līmenis, kad algota darba ienākumi veidoja 75,5 % no visiem rīcībā esošiem ienākumiem, bet ienākumi no sociālajiem transfertiem – tikai 20,0 %, vēl joprojām nav sasniegts.

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu struktūra 2008. – 2014. gadā
(procenti)

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, samērā vienmērīgs ienākumu pieaugums bija visās mājsaimniecībās. Visstraujāk ienākumi pieauga trūcīgākajās (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecībās (par 8,2 %) un turīgākajās (4. un 5. kvintiļu grupas) mājsaimniecībās (attiecīgi par 8,8 % un 8,6 %).

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi kvintiļu grupās 2008. – 2014. gadā
(eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Kvintiļu grupa3

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

Ienākumu pieaugums

2014. g. pret

2013. g., procentos

1. (trūcīgākā)

112

100

97

104

112

125

135

8,2

2.

201

202

194

199

209

228

245

7,7

3.

281

259

257

260

272

295

317

7,6

4.

411

355

338

352

372

413

449

8,8

5. (turīgākā)

797

668

620

681

701

780

847

8,6

 

Ienākumu nevienlīdzības indeksu (Džini koeficienta4 un Kvintiļu attiecību indeksa (S80/S20)5) vērtības pēdējos piecos gados gandrīz nav mainījušās. 2014. gadā Džini koeficients bija 35,4 %, un salīdzinājumā ar 2013. gadu tas nav būtiski mainījies. Pēdējos piecos gados 20% turīgāko iedzīvotāju ienākumi ir 6,5 reizes lielāki nekā 20% trūcīgāko iedzīvotāju. Izņēmums bija  2012. gads, kad Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) bija nedaudz zemāks – 6,3.

Ienākumu nevienlīdzības indikatori 2010. – 2014. gadā

Indikators

2010

2011

2012

2013

2014

Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20)

6,5

6,5

6,3

6,5

6,5

Džini koeficients (%)

35,1

35,7

35,2

35,5

35,4

 

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm6, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. 2014. gadā Latvijā un Bulgārijā Džini koeficients (35,4 %) bija otrs augstākais, salīdzinot ar citām ES valstīm. Augstāks rādītājs bija tikai Igaunijā (35,6 %), bet zemāks rādītājs bija Lietuvā (35,0 %) un Kiprā (34,8 %). Arī Kvintiļu attiecības indekss (S80/S20) bija viens no augstākajiem ES (Rumānijā – 7,2, Bulgārijā un Spānijā – 6,8, bet Grieķijā, Igaunijā un Latvijā – 6,5).

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir CSP 2015. gada ienākumu un dzīves apstākļu (t.s. EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions) apsekojums. Apsekojumā aptaujāti 6,1 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11,7 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. No 2016. gada marta līdz jūnijam CSP iegūs datus par mājsaimniecību ienākumiem 2015. gadā.

Plašāka informācija par 2015. gada apsekojuma datiem pieejama CSP datubāzēsadaļā “Iedzīvotāju ieņēmumi”.

Metodoloģiskie skaidrojumi

1 Rīcībā esošie ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

2 Sociālie transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā no citām valstīm.

3 Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

4 Džini koeficients raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība (t.i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.

5 Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) – attiecība starp ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar augstākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (augstākā kvintiļu grupa) pret ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (zemākā kvintiļu grupa).

6 Eurostat dati par 2014. gada apsekojuma gadu, kad Latvijas gadījumā tika apkopoti ienākumu dati par 2013. gadu, pieejami Eurostat datubāzē: “Kvintiļu attiecību indekss”, “Džini koeficients”.

 

Mediju jautājumi:
Beate Danusēviča, Kristīne Romanovska
Informācijas un komunikācijas daļa
media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366924, 67366621, 27880666
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

Papildu informācija par datiem:
Viktors Veretjanovs
Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
Viktors [dot] Veretjanovs [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366609