2013. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi sasniedza pirmskrīzes līmeni

20.01.2015

2013. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi1, salīdzinot ar 2012. gadu, pieauga par 10,6%, sasniedzot 354 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tādējādi ir sasniegts 2008. gada ienākumu līmenis.

Rīcībā esošie ienākumi Latvijā 2008. – 2013. gadā

(eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Par 12,5% ir palielinājušies mājsaimniecību ienākumi no algota darba – 2012. gadā šo ienākumu summa bija vidēji 216 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt 2013. gadā – 243 eiro. Sociālie transferti2 pieauga lēnāk – par 5,7% uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (no 88 eiro 2012. gadā līdz 93 eiro 2013. gadā).

Sociālo transfertu – pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu – īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos turpina samazināties. Trīs gadu laikā to īpatsvars ir samazinājies par 6 procentpunktiem – no 32,4% 2010. gadā līdz  26,2% 2013. gadā.

Līdz ar pieaugošo aktivitāti darba tirgū 2013. gadā mājsaimniecību ienākumu daļa, kura tika gūta no algota darba, pieauga no 63,7% 2010. gadā līdz 68,8% 2013. gadā.

Tomēr pirmskrīzes līmenis, kad ienākumi no algotā darba veidoja 75,5% no visiem rīcībā esošiem ienākumiem, bet ienākumi no sociālajiem transfertiem – tikai 20,0%, vēl joprojām nav sasniegts.

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu struktūra 2008. – 2013. gadā

(procenti)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, samērā vienmērīgs ienākumu pieaugums bija visās mājsaimniecībās. Visstraujākais ienākumu pieaugums bija trūcīgākajās (1. kvintiles) mājsaimniecībās (par 11,6%) un turīgākajās (5. kvintiles) mājsaimniecībās (par 11,2%).

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi kvintiļu grupās 2008. – 2013. gadā  
(eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Kvintiļu grupa3

2008

2009

2010

2011

2012

2013

Ienākumu pieaugums

2013. g. pret 2012. g.,%

1. (trūcīgākā)

112

100

97

104

112

125

11,6%

2.

201

202

194

199

209

228

9,1%

3.

281

259

257

260

272

295

8,5%

4.

411

355

338

352

372

413

11,0%

5. (turīgākā)

797

668

620

681

701

780

11,3%

Lai arī 2013. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir sasnieguši 2008. gada līmenī, tomēr jāatzīmē, ka 2013. gadā ienākumi starp Latvijas mājsaimniecībām ir sadalīti vienmērīgāk, nekā 2008. gadā. Par to liecina ievērojami zemāki ienākumu nevienlīdzības indeksu – Džini koeficienta4 un kvintiļu attiecību indeksa (S80/S20)5 – rādītāji 2013. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu. Savukārt salīdzinājumā ar 2012. gadu ir novērojams neliels indikatoru pieaugums.

Ienākumu nevienlīdzības indikatori 2008., 2012. un 2013. gadā

Indikators

2008

2012

2013

Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20)

7,4

6,3

6,5

Džini koeficients

37,5

35,2

35,5

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm6, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. 2013. gadā Latvijas Džini koeficients (35,5%) bija visaugstākais, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Nedaudz zemāks rādītājs bija Bulgārijā (35,4%), Lietuvā (34,6%) un Grieķijā (34,4%). Arī ienākumu kvintiļu attiecības indekss (S80/S20) bija viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (Bulgārijā, Grieķijā, Rumānijā – 6,6, Latvijā – 6,5, Spānijā – 6,3).

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir CSP veiktais 2014. gada ienākumu un dzīves apstākļu (t.s. EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions) apsekojums. Minētajā apsekojumā aptaujāti 6,1 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 12 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. Dati par mājsaimniecību ienākumiem 2014. gadā tiks apkopoti līdzīgā apsekojumā šogad, kas noritēs no marta līdz jūnija beigām.

Plašāka informācija par 2014. gada apsekojuma datiem publicēta CSP datubāzē.

Papildu informācija:
Viktors Veretjanovs
Sociālās statistikas departamenta
Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
Tālr. 67366609

 

Metodoloģiskie skaidrojumi

Rīcībā esošie ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

Sociālie transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā no citām valstīm.

Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

Džini koeficients raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība (t.i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.

Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) – attiecība starp ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20% valsts iedzīvotāju ar augstākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (augstākā kvintile) pret ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20% valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (zemākā kvintile).

Eurostat dati par pēdējo pieejamo gadu, t.i. par 2013. gada apsekojuma gadu, kad Latvijas gadījumā tika apkopoti ienākumu dati par 2012. gadu. Dati pieejami Eurostat datubāzē: Kvintiļu attiecību indekss, Džini koeficients.