2013. gadā emigrācijā devās 22,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju

17.07.2014

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati liecina, ka starptautiskās ilgtermiņa migrācijasdēļ Latvijas iedzīvotāju skaits 2013. gadā samazinājās par 14,3 tūkst. jeb 0,7%, kas ir par 2,4 tūkst. vairāk nekā 2012. gadā, kad iedzīvotāju skaits starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ samazinājās par 11,9 tūkst. jeb 0,6%. Pēc CSP aprēķiniem laika posmā no 2000. līdz 2013. gadam no Latvijas emigrācijā devušies un nav atgriezušies apmēram 259 tūkst. cilvēku. 2014. gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 001 468 iedzīvotāji, kas ir par 22,4 tūkst. mazāk nekā 2013. gadā.

Lai arī 2013. gadā ir samazinājies starptautiskās ilgtermiņa emigrācijas apjoms, tomēr arī starptautiskā ilgtermiņa imigrācija bijusi mazāka – 2013. gadā no Latvijas izbrauca 22 561 cilvēks, kas ir par 2,6 tūkst. mazāk nekā 2012. gadā, bet uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ieradās 8 299 cilvēki, kas ir par 5 tūkst. mazāk nekā 2012. gadā.

Iedzīvotāju starptautiskā ilgtermiņa migrācija 2005.–2013. gadā

(tūkst.)

Apkopotie dati liecina, ka Eiropas Savienības (ES) un Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS)2 valstis ir galvenie iedzīvotāju, kas izceļo no Latvijas, galamērķi. 2013. gadā starpvalstu emigrācijas plūsmā ES valstu īpatsvars bija 73,1% (2012. gadā – 81,5%), bet imigrācijas plūsmā – 57,8% (2012. gadā – 54,9%), savukārt NVS valstu īpatsvars bija attiecīgi 16,6% un 31,0%.

Iedzīvotāju starptautiskā ilgtermiņa migrācija pa valstu grupām 2012. un 2013. gadā

 

2012

2013

 

Imigrācija

Emigrācija

 Migrācijas saldo

Imigrācija

Emigrācija

 Migrācijas saldo

 

 

 

 

 

 

 

  Kopā

13 303

25 163

–11 860

8 299

22 561

–14 262

tai skaitā:

 

 

 

 

 

 

ES valstis

7 299

20 503

–13 204

4 794

16 503

–11 709

NVS valstis

4 771

2 502

2 269

2 572

3 741

–1 169

Citas valstis

1 233

2 158

-925

933

2 317

–1 384

 

2013. gadā 92,7% no starpvalstu emigrantiem bija Latvijas valstspiederīgie (Latvijas pilsoņi – 84,9%, Latvijas nepilsoņi – 7,8%), savukārt citu ES valstu pilsonība bija 2,1% aizbraucēju. Latvijas valstspiederīgie veidoja 65% no imigrantu skaita: 57,5% bija Latvijas pilsoņi, savukārt 7,4% – Latvijas nepilsoņi.

Pēc etniskā sastāva latvieši veidoja 10,8 tūkst. jeb 47,8% no kopējā emigrantu skaita, bet krievi – 7,1 tūkst. jeb 31,3%, savukārt no imigrantiem 3,1 tūkst. jeb 37,1% bija latvieši un 2,5 tūkst. jeb 29,8% – krievi. 2014. gada sākumā latviešu emigranti veidoja 0,9% no kopējā latviešu skaita, bet krievu emigranti – 1,3% no kopējā krievu skaita. Krievu skaits migrācijas dēļ samazinājās vairāk nekā latviešu skaits – latviešu skaits migrācijas dēļ samazinājās par 0,6%, bet krievu skaits – par 0,9%.

Lielākā daļa no visiem emigrantiem – 18,7 tūkst. jeb 82,8% – bija valsts iedzīvotāji darbspējas vecumā (15 līdz 61 gads), savukārt 2012. gadā šis rādītājs bija 81,3%. Satraucoši ir tas, ka gandrīz 23,0% darbspējas vecuma emigrantu jeb 4,3 tūkst. bija jaunieši 15–24 gadu vecumā, turklāt šis skaitlis nesamazinās (2012. gadā aizbrauca 4,2 tūkst. jauniešu 15–24 gadu vecumā).

No kopējā imigrantu skaita 6,4 tūkst. jeb 77,4% bija iedzīvotāji darbspējas vecumā (15 līdz 61 gads), no kuriem 864 jeb 13,4% bija jaunieši (15–24 gadi).

Kā liecina apkopotā informācija, darbspējas vecuma (15–61 gads) emigrantu bija 2,9 reizes vairāk nekā imigrantu, bet 15–24 gadus vecu emigrantu bija pat 5 reizes vairāk (2012. gadā attiecīgi 1,8 un 2,7 reizes vairāk).

Iedzīvotāju starptautiskā ilgtermiņa migrācija 2013. gadā pēc migrantu vecuma

 

Kopā

tai skaitā

īpatsvars imigrantu/emigrantu kopskaitā

 līdz darbspējas vecumam
(0–14 gadi)

darbspējas vecumā
(15–61 gads)

 virs darbspējas vecuma
(62 un vairāk gadi)

 līdz darbspējas vecumam
(0–14 gadi)

darbspējas vecumā
(15–61 gads)

 virs darbspējas vecuma
(62 un vairāk gadi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 Imigrācija

2012

13 303

1 341

11 140

822

10,1

83,7

6,2

2013

8 299

1 311

6 422

566

15,8

77,4

6,8

 Emigrācija

2012

25 163

3 593

20 461

1 109

14,3

81,3

4,4

2013

22 561

2 925

18 689

947

13,0

82,8

4,2

 

Migrācijas teritoriālā sadalījuma analīze liecina, ka 44,8% starptautisko ilgtermiņa imigrantu par savu dzīvesvietu izvēlējās Rīgu, turpretī rīdzinieki veidoja 32,8% no starptautisko emigrantu kopskaita. Pierīgas reģionā apmetās 16,6% starptautisko imigrantu, bet 15,2% no emigrantiem bija no Pierīgas. Iedzīvotāju skaits starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ visvairāk samazinājās Rīgas un Kurzemes reģionos – attiecīgi par 3,7 un 2,6 tūkst. Savukārt, vērtējot pēc iedzīvotāju īpatsvara attiecīgā reģiona iedzīvotāju kopskaitā 2013. gada sākumā, visvairāk iedzīvotāju skaits migrācijas dēļ samazinājās Kurzemes un Latgales reģionā – attiecīgi par 1,0% un 0,9%.

Starptautiskā ilgtermiņa migrācija reģionos 2013. gadā

 

Imigrācija

Emigrācija

Migrācijas saldo

skaits

% no iedzīvotāju skaita 01.01.2013.

 Kopā

8 299

22 561

–14 262

–0,7

 Rīga

3 715

7 400

–3 685

–0,6

 Pierīga

1 376

3 439

–2 063

–0,6

 Vidzeme

582

2 255

–1 673

–0,8

 Kurzeme

870

3 448

–2 578

–1,0

 Zemgale

789

2 522

–1 733

–0,7

 Latgale

967

3 497

–2 530

–0,9

 

2013. gadā iekšējās migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits Rīgā pieauga par 1 725 cilvēkiem. Arī dažos Pierīgas novados 2013. gadā bija vērojams pozitīvs iekšējās migrācijas saldo – Ikšķiles (+165 cilvēki), Mārupes (+110), Ādažu (+89), Babītes (+75) un Carnikavas (+3) novadā, kā arī Kurzemes reģiona Mērsraga novadā (+5).

Atbilstoši ES Statistikas biroja (Eurostat) apkopotajai un publicētajai provizoriskajai informācijai par migrācijas radītajām iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas valstīs 2013. gadā augstākais pozitīvais migrācijas saldo uz 1 000 iedzīvotāju novērots Luksemburgā (+19,0), Maltā (+7,6), Zviedrijā (+6,8) un Austrijā (+6,5). Savukārt augstākais negatīvais migrācijas saldo uz 1 000 iedzīvotāju novērots Kiprā (–13,9), Latvijā (–7,1), Lietuvā (–5,7), Īrijā (–5,6), Spānijā (–4,7) un Grieķijā (–4,7)3.

Iedzīvotāju skaita un starptautiskās ilgtermiņa migrācijas aprēķini veikti atbilstoši CSP 2012. gadā izstrādātajai iedzīvotāju skaita novērtēšanas metodei. Katram Latvijā reģistrētam iedzīvotājam ir novērtēts faktiskais dzīvesvietas statuss gada sākumā. Tā novērtēšanai ir izstrādāts loģistiskās regresijas modelis. Veicot novērtējumu, tiek analizēts plašs administratīvo datu klāsts personu līmenī, kā arī citu valstu dati par starptautisko ilgtermiņa imigrāciju no Latvijas. Sagatavotās informācijas kvalitāte tiek vērtēta, izmantojot CSP organizēto apsekojumu datus, pašvaldību apkopoto informāciju par izsniegtajiem pabalstiem, kā arī citu informāciju personu līmenī.

Informācija par iedzīvotāju skaitu 2014. gada sākumā un tā izmaiņām 2013. gadā, kā arī dati par galvenajiem demogrāfiskajiem rādītājiem pieejami CSP datubāzē. CSP mājaslapā iespējams iepazīties arī ar detalizētu iedzīvotāju skaita novērtējuma metodoloģijas aprakstu.

 

1Starptautiskā ilgtermiņa migrācija – iedzīvotāju pārvietošanās no vienas valsts uz citu pastāvīgās dzīvesvietas maiņas nolūkā vai vismaz uz vienu gadu.

2Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) dalībvalstis ir Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Moldova, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Ukraina, Uzbekistāna.

3Eurostat. EU28 population 507.4 million at 1 January 2014. Pieejams: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_PUBLIC/3-10072014-BP/EN/3-100...

 

 

Papildu informācija:
Baiba Zukula
Sociālās statistikas departamenta direktora vietniece
Tālr. 67366847