2012. gadā sociālajai aizsardzībai Latvijā tērēti 2,2 miljardi latu

25.11.2013

Izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā 2012. gadā bija 2 miljardi 172 milj. latu (3 miljardi 90 milj. eiro), kas ir par 20,5 milj. latu (29,2 milj.eiro) vairāk nekā 2011. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Šie dati aprēķināti saskaņā ar ES statistikas biroja Eurostat metodoloģiju.

Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā saskaņā ar ESSPROS   1   klasifikāciju (milj. latu, milj. eiro)

 

Valūta

2010.gads

2011.gads

2012.gads

(provizoriskie dati)

Izdevumu izmaiņas 2012.gads pret 2011.gadu, %

valūta

%

Kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai

lati

2 281,3

2 151,2

2 171,7

100,0

+1,0

eiro*

3 246,0

3 061,0

3 090,1

   tai skaitā atbilstoši funkcijai:

 

 

 

 

 

 

slimība/veselības aprūpe

lati

467,4

450,2

468,9

21,6

+4,2

eiro

665,1

640,5

667,2

invaliditāte

lati

172,0

183,8

189,6

8,7

+3,1

eiro

244,8

261,6

269,7

vecums

lati

1 165,5

1 124,8

1 162,3

53,5

+3,3

eiro

1 658,4

1 600,5

1 653,8

apgādnieka zaudējums

lati

38,3

36,7

34,8

1,6

-5,3

eiro

54,6

52,3

49,5

ģimene/bērni

lati

191,1

160,4

154,6

7,1

-3,6

eiro

271,9

228,2

219,9

bezdarbs

lati

167,5

101,4

79,5

3,7

-21,6

eiro

238,4

144,2

113,1

mājoklis

lati

18,2

21,1

20,5

0,9

-2,9

eiro

25,8

30,1

29,2

sociālā atstumtība

lati

30,4

36,3

29,8

1,4

-17,8

eiro

43,2

51,7

42,5

administratīvās izmaksas**

lati

30,5

36,1

31,3

1,4

-13,4

eiro

43,4

51,4

44,5

citi izdevumi

lati

0,3

0,4

0,5

0,0

+23,9

eiro

0,4

0,5

0,7

 

* Dati eiro pārrēķināti pēc fiksētā lata un eiro maiņas kursa 0,702804
**Administratīvās izmaksas iegūtas aprēķinu rezultātā

Lielākais izdevumu pieaugums (par 4,2%) bija veselības aprūpē, kas skaidrojams ar valsts finansējuma palielināšanos ambulatorajai un stacionārajai aprūpei. Kopējie izdevumi pensijas vecuma iedzīvotājiem 2012. gadā pieauga par 3,3%, kas galvenokārt saistīts ar izdevumu pieaugumu vecuma pensijai. Izdevumu īpatsvars pensijas vecuma iedzīvotājiem veidoja vairāk nekā pusi (53,5%) no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai.

Lielākais izdevumu samazinājums 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, saistīts ar atbalsta samazināšanos bezdarbniekiem par 21,6%, sarūkot bezdarbnieku skaitam, kā arī mazinājušies izdevumi nodarbinātības veicināšanas pasākumiem. Izdevumi bezdarbnieku pabalstam samazinājās no 44 milj. latu (62 milj.eiro) 2011. gadā līdz 41 milj. latu (58 milj.eiro) 2012. gadā.

Laika posmā no 2009. gada līdz 2011. gadam ievērojami pieauga izdevumi sociālās atstumtības mazināšanai. Savukārt 2012. gadā šie izdevumi samazinājās, kas galvenokārt saistīts ar pašvaldību izmaksājamā garantētā minimālā ienākumu pabalsta (GMI pabalsts) izdevumu samazināšanos. Izdevumi GMI pabalstam samazinājās par 24%, un pagājušā gadā tie bija 17 milj. latu (24 milj.eiro) (2011. gadā – 22 milj. latu (32 milj.eiro)).

Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem pērn GMI pabalsta saņēmēju skaits samazinājās no 63 tūkst. personām janvārī līdz 41 tūkst. personām decembrī.

Sociālās aizsardzības izdevumi 2012. gadā veidoja 14,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,1 procenta punktu mazāk nekā 2011. gadā (15,1% no IKP). Eiropas Savienībā šis rādītājs 2011. gadā vidēji bija 29,1% no IKP.

 

Papildu informācija:
Dzīves līmeņa statistikas daļa
Kārlis Smudzis
Tālr. 67366948

 



1 Eiropas statistikas sistēmā katru gadu tiek apkopoti un publicēti harmonizēti dati par sociālās aizsardzības izdevumiem saskaņā ar ES statistikas biroja Eurostat izstrādāto ESSPROS (Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēma) metodoloģiju. Latvija datu apkopošanu par sociālo aizsardzību atbilstoši ESSPROS uzsāka 2004.gadā. Dati par sociālās aizsardzības izdevumiem atrodami CSP datu bāzē. To apkopošanai tiek izmantota vairāku valsts institūciju sniegtā informācija. ESSPROS izdevumi tiek finansēti no valsts un pašvaldību budžetiem, darba devēju sociālajiem maksājumiem u.c.