2011. gadā pieauga nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits

05.02.2013

2011. gadā, pieaugot ekonomikai, ieguvēji bija ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kuru ienākumi auga samērojamā tempā ar ekonomikas izaugsmi, kā rezultātā to nabadzības riska indekss1 samazinājās. Tiem, kuru ienākumi bija tuvi nabadzības riska slieksnim, ienākumi auga lēnāk, nekā vidējais ienākumu līmenis. Viņi varēja nokļūt zem pieaugušā nabadzības riska sliekšņa. Tas lielā mērā attiecās uz mazo un nelielo pensiju saņēmējiem un citām personām ar zemiem ienākumiem.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, no tiem atvasinātais nabadzības riska slieksnis2 ir sācis pieaugt.

Nabadzības riska slieksnis  2010.- 2011.gadā (Ls mēnesī)

 

2010.gads3

2011.gads

Viena persona

147

157

2 pieaugušas personas

221

235

Divi pieaugušie  ar 1 bērnu jaunāku par 14 gadiem

265

282

Divi pieaugušie  ar 2 bērniem jaunākiem par 14 gadiem

309

329

Nabadzības riska indeksa noteikšanai izmanto nabadzības riska slieksni, kas ir relatīvs rādītājs.

2011.gadā nabadzības riska indekss atkal sācis pieaugt, sasniedzot 19,4%. Nabadzības riskam 2011.gadā bija pakļauts katrs piektais iedzīvotājs un to kopskaits sasniedza 394,5 tūkstošus.

Nabadzības risks 2010. - 2011.gadā

 

 

2010.gads

2011.gads

Nabadzības riskam pakļauto  iedzīvotāju skaits (tūkstošos)

392,3

394,5

 

 No tiem  sievietes (tūkstošos)

205,8

214,1

Nabadzības riska indekss (procentos)

19,1

19,4

 

 Sievietes, kuras ir pakļautas nabadzības riskam (procentos)

18,4

19,4

Ekonomikas izaugsme un nodarbinātības pieaugums ir atstājusi visnotaļ pozitīvu ietekmi uz nodarbināto nabadzības risku. Strādājošo nabadzības riska indekss ir samazinājies no 9,4% 2010.gadā līdz 8,8% 2011.gadā. Savukārt tas ir pieaudzis  pensionāriem no 11% līdz 16%, kā arī nepilnajām ģimenēm, kurās viens no vecākiem audzina bērnus – no 39% līdz 43%.

Nabadzības riskam pakļautajās mājsaimniecībās to rīcībā esošā ienākuma4 struktūrā ienākumi no sociālajiem transfertiem5 sastādīja 56%, savukārt turīgākajās (5.kvintile6) mājsaimniecībās - 16%.

Attiecība starp turīgāko (5.kvintiles) un trūcīgāko (1.kvintiles) mājsaimniecību ienākumiem 2011.gadā sasniedza 6,5 reizes7.

Iegūto relatīvās nabadzības un sociālās atstumtības rādītāju datu avots  ir „Eiropas Savienības Statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)” apsekojums. Tajā 2012.gadā tika aptaujāti 6,5 tūkstoši mājsaimniecību un tika intervēti 13 tūkstoši 16 gadus veci un vecāki respondenti. Dati par ienākumiem tika apkopoti par 2011.gadu. 2012. gada ienākumu dati tiks apkopoti EU-SILC 2013.gada apsekojumā, kurš sāksies š.g. martā un ilgs līdz jūnija beigām.

CSP informē, ka Eurostat, atšķirībā no CSP, monetāros nabadzības un sociālās atstumtības datus publicē ar atsauci uz apsekojuma norises gadu, kaut gan ienākumi ir apkopoti par iepriekšējo kalendāro gadu.  2012.gada 3. decembrī Eurostat publiskoja  EU-SILC 2011.gada apsekojuma datus par nabadzību un sociālo atstumtību, kas  faktiski ir  2010.gada ienākumu dati.

Plašāka informācija par EU-SILC apsekojuma rezultātiem un metodoloģiju ir pieejama CSP mājaslapas datubāzē.

 

Sagatavoja Viktors Veretjanovs
Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
tālrunis 67366609

 

Metodoloģiskie paskaidrojumi

1 Nabadzības riska indekss. Iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru ekvivalentais rīcība esošais ienākums ir zem nabadzība riska sliekšņa.Ekvivalentais rīcībā esošais ienākums. Mājsaimniecības rīcībā esošais ienākums, kas tiek aprēķināts uz ekvivalento patērētāju. To iegūst, dalot mājsaimniecības ienākumu ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, kuru veido, izmantojot modificēto OECD skalu (1,0; 0,5; 0,3) – pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam – 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3.

2 Nabadzības riska slieksnis ir 60% no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas. Mediāna ir statistiskais rādītājs, kas raksturo novērojumu, kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai, centra vērtību (sadalījuma viduspunktu).

3 Šeit un turpmāk 2010.gada dati pārrēķināti. izmantojot tautas skaitīšanā iegūto iedzīvotāju skaita novērtējumu

4 Rīcībā esošais ienākums – tie ir naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni jaunāki par 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

5 Sociālie transferti- valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā arī citu valstu.

6 Kvintile ir viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

7 Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) - attiecība starp ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20% valsts iedzīvotāju ar augstākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (augstākā kvintile) pret ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20% valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (zemākā kvintile).