20 neatkarības gadi statistikas kaleidoskopā

28.04.2010

1990.gadā, apliecinot pāreju uz tirgus ekonomiku, darbojās 5 407 kooperatīvi. Latvijā vēl tika ražotas preces, kas šobrīd tiek importētas no citām valstīm, piemēram, vienā dienā vidēji tika saražoti 4 294 radioaparāti, 1562 veļas mazgājamās mašīnas, 477 mopēdi, 273 kasešu magnetofoni un viens dzelzceļa pasažieru vagons.

1990. gada 4.maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma „Neatkarības deklarāciju”, atjaunojot Latvijas Republikas Satversmi. Pēc tam notika LTF rīkotā tautas manifestācija 11.novembra krastmalā.

1991.gadā statistikā parādījās tobrīd pavisam jauns un svešs jēdziens „mobilā telefona abonentu skaits”. Toreiz šādu abonentu skaits nesasniedza pat vienu simtu (61), taču ar katru gadu mobilā telefona abonentu skaits strauji pieauga – pēc gada šādi abonenti bija 1 029, vēl pēc gada – 3 843.

 

1991. gadā reģistrēts pirmais ar HIV inficētas personas nāves gadījums AIDS stadijā. Kopumā vairāk nekā divdesmit gadu laikā, kopš reģistrēts pirmais ar HIV inficētais, Latvijā bīstamo infekciju ieguvuši 4 614 cilvēki, AIDS ir 824 cilvēkiem. 277 cilvēki miruši AIDS stadijā, bet 217 ar HIV (pēc 2009. gada datiem).

Ģimenes papildinājumu uzreiz ar trīs bērniņiem 1991.gadā sagaidīja sešas ģimenes. Ar trīnīšu dzemdībām bagāts bija arī 2005.un 2008. gads, kad piedzimuši 5 trīnīši.

Sākot no 1991.gada, nu jau gandrīz divus desmitus gadu, Latvijā, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs.

 

1991. gada 3.martā Latvijā notika referendums, kurā tika uzdots jautājums: „Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?”. Referendumā piedalījās 1 666 128 jeb 88% balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 1 227 562 jeb 74% uz jautājumu atbildēja apstiprinoši.

 

1991. gada 28.martā valdība nobalsoja par „cenu brīvlaišanu”, atceļot cenu regulāciju un saglabājot regulējamās cenas tikai nedaudzām preču grupām.

1992.gadu raksturo augstākā inflācija kopš neatkarības atgūšanas – salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patēriņa cenas pieauga 10,5 reizes.

1992. gada 7. maijā sākās pakāpeniska pāreja uz nacionālo valūtu, laižot apgrozībā Latvijas Bankas pagaidu naudas zīmes – Latvijas rubļus –, bet 1993. gada 5. martā izlaižot pirmo Latvijas lata banknoti piecu latu vērtībā. Naudas reformu pilnībā pabeidza tikai 1998. gadā, kad apgrozībā tika laista pēdējā paredzētā naudas zīme – 500 latu.

 

1992. gadā sāka izsniegt atjaunotās Latvijas Republikas pilsoņu pases.

1993.gadā tika denacionalizētas 3 842 ēkas, un savas tiesības atguva vairāk nekā 4 tūkstoši namīpašnieku. Pirmie statistikas dati par ēku denacionalizāciju ir par 1992.gadu, bet pēdējie par 2002.gadu, kad 17 personas atguva savas īpašumtiesības uz ēkām, un faktiski denacionalizācijas process bija beidzies.

1993.gadā, pastāvot grūtiem ekonomiskiem apstākļiem, bija rekordaugsts pašnāvību skaits– 43 uz 100 000 iedzīvotāju (vīriešiem 73, sievietēm 17). 2007.gadā, kad tā bija viszemākā 20 gadu laikā, mirstība no pašnāvībām bija 20 uz 100 000 iedzīvotāju, attiecīgi vīriešiem 34 un sievietēm 8.

1993.gada 5. un 6.jūnijā pēc vairāk nekā sešdesmit gadu pārtraukuma Latvijā atkal tika organizētas demokrātiskas Saeimas vēlēšanas. Iepriekšējās – 4.Saeimas – vēlēšanas notika 1931.gada 3. un 4.oktobrī.

1994.gads bija pēdējais, kad sabiedriskā sektora radītā pievienotā vērtība (66%) pārsniedza privātā sektora veidoto (34%).

Pēc straujā iekšzemes kopprodukta krituma un reformu uzsākšanas 90. gadu sākumā 1994.gadā pirmo reizi Latvijā iekšzemes kopprodukts nevis samazinājās, bet pieauga par 0,6%. Galvenokārt to veidoja privātā patēriņa un investīciju apjoma pieaugums.

1994.gadā Latvijā kļuva pieejams internets un informācija no pirmā www servera.

 

1995.gadā zīdaiņu mirstības rādītājs sasniedza savu augstāko punktu pēdējo triju desmitgažu laikā (18,8 uz 1000 dzīvi dzimušajiem) un pēc tam sāka pamazām samazināties (2008.gadā 6,7).

1995.gads bija pēdējais Latvijas jaunāko laiku vēsturē, kad par nozieguma izdarīšanu piemēroja nāves sodu. 1995.gadā tika piespriesti 4 nāves sodi. 1999.gadā Latvija pievienojās Cilvēktiesību konvencijas 6. protokolam un līdz ar to pilnībā atteicās no nāves soda.

Banku sistēmas krīze un problēmas, kas ir viens no galvenajiem notikumiem neatkarīgās Latvijas 90.gadu ekonomikā, iezīmējās 1994.gadā, bet savu kulmināciju sasniedza 1995.gadā, kad bankrotēja 19 bankas, krīzes situāciju sasniedzot maijā ar „Bankas Baltija” darbības apturēšanu.

1996.gadā no visiem 380 tūkstošiem reģistrēto vieglo automobiļu vispopulārākā marka bija VAZ (106 tūkstoši), otrajāvietā bija 51 tūkstotis Moskvič markas auto, bet trešajā – 37 tūkstoši Opel. VAZ savu vietu „uz pjedestāla” zaudēja tikai 2003.gadā, kad par populārāko auto marku Latvijā kļuva Volkswagen.

1997.gadā, kad sabiedrībā aktuāls bija jautājums par mazākumtautību izglītības reformu, skolās un klasēs ar krievu valodu mācījās 123 tūkstoši skolēnu jeb 36% no visiem vispārizglītojošo pamatskolu un vidusskolu skolēniem (1990.gadā 47%, 2008.gadā 26%).

1998.gadā tā saucamās Krievijas krīzes laikā notika eksportējošo nozaru pārorientēšanās uz Eiropas valstu tirgiem. Eksporta īpatsvars uz NVS valstīm samazinājās līdz 19% (iepriekšējā gadā 30%) un turpināja rukt līdz pat 9–10% laika periodā no 2000.gada līdz 2003.gadam, pēc tam šo eksporta tirgu nozīme atkal sāk nedaudz pieaugt.

1998. gadā, kad Saeima pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, atvieglojot naturalizāciju un atļaujot pēc 1991.gada dzimušos nepilsoņu bērnus reģistrēt par Latvijas pilsoņiem, 73% no Latvijas iedzīvotājiem bija Latvijas pilsoņi, bet 27% bija nepilsoņa statuss, 2009. gadā – attiecīgi 82% pilsoņu un 16% nepilsoņu.

1999.gadā pirmo reizi lielākā daļa bērnu (52%) pirmsskolas vecumā apmeklēja bērnudārzus. No 1990.gada līdz 1995.gadam šis īpatsvars vidēji bija 35%, pēc tam parādījās augoša tendence un, sākot no 2005. gada, šis īpatsvars stabili ir 63%.

 

1999. gada 17.jūnijā par Valsts prezidenti pirmo reizi Latvijas vēsturē tika ievēlēta sieviete – Vaira Vīķe-Freiberga.

 

2000.gadā saskaņā ar 31.martā notikušās tautas skaitīšanas datiem Latvijā bija 2 377 383 iedzīvotāji, kas bija par 289 tūkstošiem iedzīvotāju jeb 11% mazāk nekā 1989.gada tautas skaitīšanā konstatētais iedzīvotāju skaits. Tautas skaitīšanas dati arī liecināja, ka tobrīd Latvijā dzīvoja vairāk nekā 150 tautību pārstāvji, tomēr latviešu īpatsvars bija vislielākais (58%). Salīdzinājumam 1989.gadā latviešu īpatsvars visu iedzīvotāju kopskaitā bija tikai 52%.

2001.gada lauksaimniecības skaitīšana, kurā tika apsekoti 180 tūkstoši lauku saimniecību, parādīja, ka Latvijā galvenokārt bija nelielas saimniecības: 41% no visām 140 835 ekonomiski aktīvajām lauku saimniecībām katra apsaimniekoja mazāk nekā 5 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kā arī lielākā daļa (60%) no ekonomiski aktīvajām lauku saimniecībām neražoja produkciju pārdošanai.

2002.gadā statistikas datos sāka iezīmēties jauna liberālai sabiedrībai raksturīga tendence. Šajā gadā lauku teritorijās nereģistrētā laulībā piedzima pat nedaudz vairāk bērnu (50,6%) nekā precētiem pāriem (49,4%). Pilsētās ārlaulībā dzimušo īpatsvars bija 38,3% un kopā valstī 43,1%.

2002.gadā ir reģistrēts augstākais ugunsgrēkos bojāgājušo skaits kopš 1990.gada – 267 cilvēki. Pavisam tika reģistrēti 11 620 ugunsgrēki, tātad vidēji 32 ugunsgrēki dienā, bet nodarītie materiālie zaudējumi novērtēti vairāk nekā 3 miljonu latu vērtībā.

2003.gada referendumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vairākums (67% jeb 676 700) nobalsoja par”, bet „pret” bija 33% jeb 325 980 balsstiesīgo vēlētāju.

2003.gadā Latvijas pilnmetrāžas filmu klāsts tika papildināts ar 19 jaunām kinofilmām, kas skaitliski ir lielākais sasniegums kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Šajā gadā Lielā Kristapa balvu saņēma Lailas Pakalniņas filma „Pitons”.

2004.gadā veikts pirmais apsekojums par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās un iedzīvotāju vidū. 2004.gada veiktajā apsekojumā 83% mājsaimniecību nebija piekļuves internetam, par galveno iemeslu minot pārlieku augsto cenu, kā arī to, ka interneta saturs ir kaitīgs vai nav lietderīgs. Piecus gadus vēlāk, 2009.gadā, dators ir pieejams jau 60% mājsaimniecību, bet internetu mājās lieto 58% mājsaimniecību.

2004.gadā no olimpiskajām spēlēm Atēnās Latvijas sportisti mājās pārveda vislielāko medaļu skaitu– četras, turklāt visas sudraba medaļas. Neatkarīgās Latvijas laikā sportisti no olimpiskajām spēlēm vēl nekad nebija atgriezušies ar četrām medaļām.

 

2004.gada 1.maijā Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.

2005.gadā pirmo reizi Latvijā tika veikts Kopienas statistikas apsekojums par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC), kura rezultāti parādīja Latviju kā vienu no sociāli visnevienlīdzīgākajām ES dalībvalstīm ar krasām ienākumu atšķirībām starp sabiedrības bagātāko un nabadzīgāko slāni.

2005.gada 1.janvārī lats tika piesaistīts eiro pēc kursa EUR 1 = LVL 0,702804.

 

2006.gadā IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 12%, kas bija maksimālais pieaugums. Nākamajā gadā pieaugums veidoja 10%, bet 2008.gadā, sākoties ekonomiskajai krīzei, IKP samazinājās par 4,6%.

 

Tikai divus gadus pēc Latvijas iestāšanās Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) 2006. gada 28.–29. novembrī Rīgā notika NATO samits – pirmo reizi bijušās PSRS teritorijā.

2007.gadā inflācija sasniedza ne tikai kārtējo rekordu un psiholoģiski ietekmējošo divciparu skaitli, proti, 10,1% augustā, bet turpināja tēmēt vēl augstāk.

Tradicionāli jūlijs, augusts un septembris ir laiks, kad tiek slēgts visvairāk laulību. Par maģisko datumu uzskatītajā 07.07.07. tika uzstādīts jauns laulību reģistrācijas rekords – šajā dienā jāvārdu teikt un laulībā stāties nolēma 748 pāri. Šādu rādītāju vairs neizdevās sasniegt nedz 08.08.08. datumā, kad laulības slēdza 681 pāris, nedz arī 09.09.09., kad laulībā stāties nolēma vēl mazāks skaits pāru – 133. Salīdzinājumam vidēji vienas dienas laikā salaulājušies: 2007. gada jūlijā (neieskaitot 07.07.07.) – 68, 2008. gada augustā (neieskaitot 08.08.08.) – 81, 2009. gada septembrī (neieskaitot 09.09.09.) – 34 pāri.

2007. gadā bija arī rekordliels skaits jaunu pirmoreiz reģistrētu vieglo automašīnu – 32 805 automašīnas, kas ražotas šajā vai iepriekšējā gadā. Salīdzinājumam jāmin, ka 2009.gadā, kad Latvijā valdīja ekonomiskā krīze, tikai 5 534, tātad tieši sešas reizes mazāk, jaunas pirmoreiz reģistrētas automašīnas nonāca īpašnieku rokās.

 

2008.gadā Latvijā, atspoguļojot sabiedrības interesi par bioloģiski audzētiem produktiem, vides saglabāšanu un veselīgu dzīvesveidu, bija reģistrēti 4,2 tūkstoši bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu, bet lauksaimniecības zemju platība, kurās saimnieko pēc bioloģiskās lauksaimniecības principiem, aizņēma 142 tūkst. ha. Ne visā bioloģiskās lauksaimniecības platībā kaut kas tiek sēts – to skaitā ir iekļautas arī pļavas. Bioloģiskās lauksaimniecības zemju platības īpatsvars kopējā lauksaimniecības zemju platībā ir viens no visaugstākajiem ES valstu vidū.

2008. gada Latvijas un citu pasaules valstu ekonomiskie rādītāji atspoguļoja globālās ekonomiskās krīzes ietekmi.

2008. gadā līdz epidēmijas apmēram pieauga saslimstība ar vīrushepatītu A (124 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju). Jāatzīmē, ka 1990. gadā bija 256 vīrushepatīta saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, pēc tam saslimstības līmenis pakāpeniski samazinājās, un no 2000. gada līdz 2007.gadam bija vidēji 3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

2009.gadā lidostā „Rīga” tika apkalpoti 4 miljoni pasažieru, kas ir divreiz vairāk nekā 1991.gadā, kad lidostā „Rīga” tika apkalpoti 1,8 miljoni pasažieru. Jāpiemin, ka 1992. gadā bija liels pasažieru apgrozības kritums un tika apkalpots vairs tikai 341 tūkstotis pasažieru. Pasažieru apgrozījums atkal pārsniedza miljonu tikai 2004. gadā.

2009.gadā gandrīz četrkāršojās arī vieglo automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem, proti, 402, bet 1990.gadā – 106.

2009. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunais teritoriāli administratīvais iedalījums, kas Latvijas teritoriju sadalīja 109 novados un 9 republikas pilsētās. Pirms tam Latvijā bija vairāk nekā 500 zemākā līmeņa administratīvo vienību.

Ekonomiskās lejupslīdes rezultātā bezdarba līmenis (darba meklētāju īpatsvars) Latvijā palielinājās un atkal bija viens no augstākajiem Eiropas Savienībā.

2009.gads iezīmējās arī ar daudzām ekonomiskās un finanšu sfēras izmaiņām – gada sākumā tika palielināts pievienotās vērtības nodoklis no 18% uz 21%, PVN samazinātā likme palielinājās no 5% līdz 10%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme samazināta no 25% uz 23%, stājās spēkā akcīzes nodokļa likmju palielinājums.

2010.gada sākums daudzu atmiņās noteikti paliks ar auksto un sniega bagāto ziemu. Palūkojoties statistiskajos datos, redzams, ka šogad vidējā gaisa temperatūra gada pirmajā mēnesī, janvārī, Latvijā bijusi -11,5 ºC (6,8 grādus zem normas), kas ir zemākā janvāra vidējā gaisa temperatūra kopš neatkarības atgūšanas. Turklāt viszemākā temperatūra konstatēta Daugavpilī, kur termometra stabiņš bija noslīdējis līdz pat -33,5 grādu atzīmei. Pēdējoreiz vēl aukstāks laiks gada pirmajā mēnesī Latvijā bija pirms 23 gadiem–1987.gadā, kas ir visaukstākais līdz šim reģistrētais gada pirmais mēnesis Latvijā. 1987.gada janvāra vidējā gaisa temperatūra bija vēl gandrīz trīs grādus zemāka nekā šogad: -14,4 ºC.

Sagatavojusi Izdevniecības daļa
Gundega Kuzmina
Tālr. 67366621