2. ceturksnī vienas stundas darbaspēka izmaksas sasniegušas 7,50 eiro

15.09.2016

2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 45 centiem jeb 6,4 %, sasniedzot 7,50 eiro stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem darbaspēka izmaksas palielinājās par 9,2 %.

Vienas stundas darbaspēka izmaksu pārmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, %

2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 2. ceturksni pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās, izņemot valsts pārvaldi, kur gada laikā tās saruka par 1,8 %, kā arī enerģētikas nozari un izglītību, kur bija vērojams kritums attiecīgi par 0,4 % un 0,3 %.

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citu pakalpojumu nozarē – par 21,4 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 13,2 %, būvniecībā – par 12,9 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 11,7 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos – par 11,7 %, kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,5 %.

Tā kā darbaspēka izmaksas stundā ietekmē ne tikai darba samaksas un pārējo darbaspēka izmaksu pārmaiņas, bet arī nostrādāto stundu rādītājs, ne vienmēr straujais kāpums liecina par pozitīvu tendenci nozarē. Būvniecībā gada laikā nostrādātās stundas samazinājās straujāk nekā darbaspēka izmaksas – attiecīgi par 16,8 % un 6,1 %. Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē pieauga gan darbaspēka izmaksas, gan nostrādātās stundas. Pārējās nozarēs, kurās stundas darbaspēka izmaksas pieauga visstraujāk, darbaspēka izmaksas gada laikā pieauga, kamēr nostrādātās stundas samazinājās.

Nozarēs, kurās stundas darbaspēka izmaksas samazinājās, rādītāja pārmaiņas vairāk ietekmēja nostrādāto stundu nevis darbaspēka izmaksu pieaugums. Piemēram, valsts pārvaldē gada laikā darbaspēka izmaksas pieauga par 4,4 %, kamēr nostrādātās stundas – par 6,3 %, izglītībā – attiecīgi par 2,3 % un 2,5 %. Nostrādāto stundu pārmaiņas ietekmē dažādi faktori – gan darbinieku skaita izmaiņas, gan darba dienu skaits pārskata periodā.

Pieaugums virs vidējā rādītāja 6,4 % bija vērojams arī informācijas un komunikācijas pakalpojumos – par 10,5 %, tirdzniecībā un ieguves rūpniecībā – par 8,7 %, nekustamo īpašumu nozarē – par 7,5 % un apstrādes rūpniecībā – par 6,9 %.

Tāpat kā iepriekšējā gadā 2. ceturksnī visaugstākās vienas stundas darbaspēka izmaksas bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (16,47 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumos (12,15 eiro), enerģētikas nozarē (10,47 eiro) un valsts pārvaldē (8,96 eiro). Savukārt zemākās darbaspēka izmaksas stundā bija izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumu nozarē (5,22 eiro), mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (6,22 eiro), izglītībā (6,24 eiro), citu pakalpojumu nozarē (6,32 eiro), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (6,58 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksu pārmaiņas pa darbības veidiem (sezonāli neizlīdzinātie dati; eiro)

 

Vienas stundas darbaspēka izmaksas

no tām darba samaksa

2015

2. cet.

2016

2. cet.

pārmaiņas, %

2015

2. cet.

2016

2. cet.

pārmaiņas, %

Pavisam (B–S)

7,05

7,50

6,4

5,68

6,03

6,1

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (B)

7,46

8,11

8,7

6,00

6,52

8,6

Apstrādes rūpniecība (C)

6,56

7,01

6,9

5,26

5,59

6,2

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D)

10,51

10,47

-0,4

8,06

7,93

-1,6

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija (E)

6,81

7,60

11,5

5,43

6,05

11,5

Būvniecība (F)

6,41

7,24

12,9

5,22

5,88

12,8

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība;

automobiļu un motociklu remonts (G)

6,14

6,68

8,7

4,95

5,36

8,3

Transports un uzglabāšana (H)

7,48

7,75

3,6

5,98

6,15

2,9

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I)

4,67

5,22

11,7

3,77

4,21

11,5

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J)

10,99

12,15

10,5

8,92

9,78

9,6

Finanšu un apdrošināšanas darbības (K)

15,71

16,47

4,8

12,67

13,03

2,8

Operācijas ar nekustamo īpašumu (L)

6,27

6,75

7,5

5,09

5,45

7,1

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M)

7,53

8,41

11,7

6,23

7,00

12,4

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N)

5,97

6,76

13,2

4,90

5,52

12,6

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O)

9,13

8,96

-1,8

7,26

7,25

-0,2

Izglītība (P)

6,26

6,24

-0,3

5,06

5,04

-0,4

Veselība un sociālā aprūpe (Q)

6,47

6,58

1,7

5,20

5,30

1,9

Māksla, izklaide un atpūta (R)

6,05

6,22

2,8

4,91

5,03

2,5

Citi pakalpojumi (S)

5,20

6,32

21,4

4,34

5,22

20,2

 

Plašāka informācija par darbaspēka izmaksām Latvijā pieejama CSP vietnē sadaļā “Darbaspēka izmaksas – Galvenie rādītāji”. Dati par darbaspēka izmaksām 2016. gada 2. ceturksnī publicēti datubāzē sadaļā “Darbaspēka izmaksas” (īstermiņa statistikas dati).

Metodoloģiskie skaidrojumi

Darbaspēka izmaksas ietver bruto darba samaksu un pārējās darbaspēka izmaksas. Vienas stundas darbaspēka izmaksas aprēķinātas, darbaspēka izmaksu summu dalot ar nostrādāto stundu skaitu.

Darba samaksa ir regulāra un neregulāra tiešā darba samaksa – pamatalga (mēneša, amata alga), samaksa par nostrādāto laiku vai veikto darba apjomu, regulāras un neregulāras piemaksas un prēmijas, samaksa par nenostrādātām dienām (atvaļinājumu un citām dienām, kurās nestrādā), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā (preces un pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām, dzīvojamās platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa u.c.). Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalstus, balvas, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

Saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem vienas stundas darbaspēka izmaksas un to pārmaiņas ir aprēķinātas nozarēs B–S atbilstoši NACE 2.red. Rādītāju pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības.

 

Mediju jautājumi:
Sanda Rieksta
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366621, 27880666
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Oksana Vanaga
Darba samaksas statistikas daļa
E-pasts: Oksana [dot] Vanaga [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366628