2. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa – 815 eiro

28.08.2015

2015. gada 2. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa valstī bija 815 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar iepriekšējā gada 2. ceturksni, tā augusi par 6,9%, nedaudz apsteidzot gada pieauguma tempu 6,3%* šā gada 1. ceturksnī.

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 792 eiro, sabiedriskajā sektorā – 857 eiro, bet vispārējās valdības sektorā – 795 eiro. Privātajā sektorā algas augušas par 7,8% gadā, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 5,3%.

Vidējās mēneša bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem, eiro

 

2014

2. cet.

2015

1. cet.

2015

2. cet.

Pārmaiņas, %

2015 2. cet. pret

2014 2. cet.

2015 2. cet. pret

2015 1. cet.

Pavisam

762

786*

815

6,9

3,6

Privātajā sektorā

735

774*

792

7,8

2,4

Sabiedriskajā sektorā

814

808*

857

5,3

6,0

no tā

 

 

 

 

 

Vispārējās valdības sektorā

744

756*

795

6,9

5,2

Bruto darba samaksas fonds šā gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, palielinājās par 6,8% jeb 114,0 milj. eiro, algoto darbinieku skaits valstī, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, saruka par 0,2 tūkst.

2015. gada 2. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 600 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 7,5%. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos no 24% līdz 23% no šā gada 1. janvāra. No gada sākuma mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga – no 320 līdz 360 eiro (pieaugums par 12,5%), kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.

Šā gada 2. ceturksnī reālais neto darba samaksas gada pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,8%, bija 6,6%. Jau trešo gadu pēc kārtas zemais inflācijas līmenis būtiski neietekmē reālās darba samaksas un līdz ar to arī strādājošo iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu.

Patēriņa cenu un vidējās mēneša neto darba samaksas pārmaiņas
(% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

2015. gada 2. ceturksnī visaugstākais vidējās algas līmenis bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītības, mākslas, izklaides un atpūtas, tirdzniecības, kā arī nekustamo īpašumu nozarē.

Šā gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2014. gada 2. ceturksni vidējā bruto darba samaksa pieauga visās jomās. Straujāk algas augušas informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 9,7% gadā, nekustamo īpašumu nozarē – par 9,3%,  izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 9,0% un tirdzniecībā – par 8,9%.

Nekustamo īpašumu nozarē gada laikā darba samaksas fonds pieauga, bet darbinieku skaits, pārrēķināts normālā (pilna) darba laika slodzē, samazinājās. Savukārt pārējās minētajās nozarēs darba samaksas fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits.

Pilnas slodzes darbinieku skaita kritums vērojams arī apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, enerģētikā, ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, lauksaimniecībā un ieguves rūpniecībā.

Vidējās mēneša bruto darba samaksas gada pārmaiņas

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Darba samaksas datu avots ir individuālo komersantu, komercsabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Plašāka informācija par darba samaksu Latvijā ir pieejama CSP datubāzē sadaļā „Darba samaksa”.

___________________

Paskaidrojumi

*Dati precizēti.
Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, kā arī nodibinājumi, biedrības un fondi un to komercsabiedrības. Šajā informācijā nav ietverti dati par nodibinājumiem, biedrībām un fondiem un to komercsabiedrībām.
Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.
Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, t.i., ņemot vērā centus.
Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek pārrēķināts normālā darba laika vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības.

 

Papildu informācija:
Lija Luste
Darba samaksas statistikas daļa
Tālr. 67366917