16 Latvijas novados audzis iedzīvotāju skaits

03.06.2016

2015. gadā iedzīvotāju skaits pieauga 16 no 110 Latvijas novadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) iedzīvotāju skaita novērtējuma dati. No tiem 14 bija Pierīgas reģiona novadi, bet 2 ārpus Pierīgas. Salīdzinājumam 2014. gadā iedzīvotāju skaits pieauga 12 novados, un tie visi bija Pierīgas reģionā.

“Jaunākie iedzīvotāju skaita novērtējuma dati parādījuši divas iezīmes. Latvijā palielinās novadu skaits, kuros ir pozitīvs dabiskais pieaugums. Atsevišķos novados ir labs dzimstības rādītājs – tuvu 15 vai pat vairāk mazuļu uz 1 000  iedzīvotāju,” komentē CSP priekšniece Aija Žīgure.“Tajā pašā laikā lielākajā daļā Latvijas un it sevišķi pierobežas novados iedzīvotāju skaits arvien turpina samazināties, visstraujāk izmirst novadi Latgales reģionā.”

Pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas administratīvajās teritorijās uz 1 000 iedzīvotāju 2015. gadā

Vislielākais iedzīvotāju skaita pieaugums bija Mārupes (par 6,2 %), Garkalnes (par 3,1 %), Carnikavas (par 2,5 %) un Ādažu novadā (par 2 %). Iedzīvotāju skaits absolūtos skaitļos Mārupes novadā pieauga par 1094, Garkalnes novadā – par 244, Carnikavas novadā – par 170 un Ādažu novadā – par 204 cilvēkiem. Mazāk nekā 2 % iedzīvotāju skaita pieaugums pērn bija Pierīgas reģiona Babītes (par 1,6 %), Ikšķiles (par 1,5 %), Stopiņu un Ķekavas novadā (katrā par 1,4 %), un Zemgales reģiona Ozolnieku novadā (par 0,9 %).

Abos novados ārpus Pierīgas reģiona iedzīvotāju skaita pieaugumu veicinājusi iekšējā migrācija – Priekuļu novadā iedzīvotāji galvenokārt ieceļoja no Cēsīm, Ozolnieku novadā – no Rīgas. Ozolnieku novadā arī dabiskais pieaugums bija pozitīvs. Pozitīvs iedzīvotāju skaita pieaugums bija arī Salaspils, Olaines, Engures, Siguldas, Sējas un Saulkrastu novadā.

Iedzīvotāju skaitu novados un tā izmaiņas ietekmē arī novados esošie sociālās aprūpes centri, ieslodzījuma vietas u.tml. Piemēram, viens no iemesliem iedzīvotāju skaita samazinājumam Raunas novadā 2015. gadā bija sociālās aprūpes centra "Rauna" slēgšana, tā iemītniekus pārceļot uz citu novadu aprūpes iestādēm.

17 novados, kas ir par sešiem novadiem vairāk nekā 2014. gadā, imigrējušo iedzīvotāju skaits pārsniedza emigrējušo skaitu – no 13 cilvēkiem Krustpils līdz 861 Mārupes novadā. Bez minētajiem novadiem vislielākais imigrējušo pārsvars pār emigrējušajiem jeb migrācijas saldo bija novados, kuros bija arī lielākais iedzīvotāju skaita pieaugums: Garkalnes, Carnikavas, Salaspils, Ādažu, Ķekavas, Stopiņu, Babītes, Ikšķiles, Olaines, Ozolnieku, Engures, Saulkrastu un Sējas novadā. Pozitīvs migrācijas saldo bija arī Priekuļu un Baldones novadā.

2015. gadā 14 novados dzimušo skaits pārsniedza mirušo skaitu – Mārupes, Ķekavas, Ādažu, Garkalnes, Babītes, Stopiņu, Ikšķiles, Salas, Krimuldas, Siguldas, Salaspils, Inčukalna, Carnikavas un Ozolnieku novadā.

Pagājušajā gadā 51 % no visiem Latvijas novadiem piedzimuši 10 vai vairāk jaundzimušo uz 1 000 iedzīvotāju. Vislielākā dzimstība bija Pierīgas reģiona Mārupes (19,5 jaundzimušie uz 1 000 iedzīvotāju), Ķekavas (17,1), Jaunpils (14,7), Ādažu (14,5) un Babītes novadā (14,1), kā arī Zemgales reģiona Ozolnieku novadā (14,4) un Kurzemes reģiona Ventspils novadā (14,3). Viszemākā dzimstība bija Vidzemes reģiona Strenču novadā (4,3 dzimušie uz 1 000 iedzīvotāju), Zemgales reģiona Aknīstes novadā (5,4), kā arī Latgales reģiona Kārsavas novadā (5,9).

Augstāka mirstība (vairāk par 20 mirušo uz 1 000 iedzīvotāju) bija Zemgales reģiona Krustpils novadā (24,9), Vidzemes reģiona Jaunpiebalgas (24,4), Lubānas (23,7) un Varakļānu novadā (23,0), Kurzemes reģiona Mērsraga (24,2), Vaiņodes (22,5) un Skrundas novadā (21,4). Visvairāk novadu (seši) ar augstu mirstības rādītāju pērn bija Latgales reģionā – Baltinavas (22,4), Ilūkstes (22,1), Viļakas (21,0), Zilupes (20,7), Balvu (20,4) un Daugavpils novadā (20,2). Zemākie mirstības rādītāji uz 1 000 iedzīvotāju 2015. gadā bija novados ar augstāku dzimstību – Mārupes (6,7 mirušie uz 1 000 iedzīvotāju), Garkalnes (7,4) un Ādažu novadā (7,6).

Dabiskā kustība reģionos 2015. gadā, uz 1 000 iedzīvotāju

Iedzīvotāju skaits administratīvajās teritorijās 2016. gada sākumā pieejams CSP datubāzē sadaļā „Iedzīvotāji un sociālie procesi”. Precizēti iedzīvotāju skaita dati novadu griezumā, koriģētie dati publicēti CSP datubāzē.

Iedzīvotāju skaita novērtējumā izmanto datus no 40 dažādiem datu avotiem, metodoloģija pieejama CSP tīmekļa vietnē.

 

Mediju jautājumi:
Sanda Rieksta, Beate Danusēviča
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366621, 67366924, 27880666
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Sigita Šulca
Iedzīvotāju statistikas daļa
E-pasts: Sigita [dot] Sulca [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366806