Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde 2014.gada septembrī gatavojas ieviest izmaiņas nacionālo kontu sistēmas datu aprēķinos.

 

EKS 2010 nozīmība

Nacionālo kontu sistēmas dati tiek lietoti valstu sasniegtā ekonomikas līmeņa apzināšanai un novērtēšanai, ekonomikas kopējās attīstības virzienu un atsevišķu sektoru attīstības analīzei. Šī statistika ir pamats makroekonomiskās attīstības scenāriju sastādīšanai un prognozēšanai.

Kontu sistēmas gada indikatori tiek lietoti, lai novērtētu valsts atbilstību dažādu Eiropas Savienības sociālekonomisko programmu parametriem, kā Māstrihtas kritēriji [i] un Stabilitātes un izaugsmes pakta vadlīnijas, Ekonomikas un monetārās savienības prasības. Balstoties uz makroekonomiskās statistikas informāciju, tiek veikti pašu resursu aprēķini, no kā izriet valstu iemaksu apjoms Eiropas Savienības budžetā. Reģionālā IKP rādītāju lieto, lai racionāli sadalītu Eiropas Savienības struktūrfondus. Ar Eiropas Padomes un Parlamenta regulu Nr.1176/2011 nesen iedibinātās makroekonomiskās nelīdzsvarotības procedūras realizācijā ir ietverti rādītāji [ii], ko vai nu tieši iegūst no nacionālo kontu sistēmas datiem vai attiecina pret tiem.

Īpaša nozīme tiek pievērsta arī makroekonomiskās statistikas īstermiņa rādītāju sagatavošanai ne vien par valsti kopumā, bet arī par atsevišķiem institucionālajiem sektoriem, kas dod iespēju dažādiem lietotājiem – valsts pārvaldes iestādēm un Eiropas Savienības institūcijām, finanšu sektora analītiķiem, kā arī zinātniekiem un citiem lietotājiem – veikt operatīvāku ekonomisko procesu analīzi. Informācija par ceturkšņa IKP tendencēm ir nozīmīga eirozonas monetārās politikas veidošanai.

Lai nodrošinātu visu iepriekšminēto aspektu harmonizētu un neatliekamu ieviešanu, 2013.gada 21.maijā ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā jeb EKS 2010 [iii].

Vispārēja informācija par EKS 2010 izmaiņām

Līdz šim Eiropas Savienības dalībvalstis nacionālo kontu sistēmas aprēķinos lietoja Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā EKS’95, kas balstās uz ANO 1993.gadā pieņemtajām nacionālo kontu sistēmas metodoloģijas rekomendācijām. To pārskatīšanas darbs, ņemot vērā pasaulē notiekošos globalizācijas procesus un citas ekonomikas tendences, tika uzsākts jau 2002.gadā. ANO Statistikas komisija jauno metodoloģiju akceptēja 2009.gadā [iv]. Drīz pēc tam daudzas pasaules valstis uzsāka pārrēķinu procesu atbilstoši jaunajai metodoloģijai. Piemēram, Amerikas Savienotās Valstis jauno metodoloģiju ieviesa 2013.gadā.

Eiropas Savienībā tika panākta vienošanās, ka jauno metodoloģiju visas dalībvalstis ieviesīs 2014.gada septembrī. Šajā laikā stāsies spēkā arī iepriekš nosauktajā regulā iekļautās jaunās nacionālo kontu datu nosūtīšanas programmas prasības attiecībā uz sagatavojamo datu sastāvu un datu sagatavošanas periodiskumu un termiņiem.

Būtiskākās EKS 2010 metodoloģijas izmaiņas Latvijas nacionālo kontu sistēmas sagatavošanā [v]

  • Ieviestas izmaiņas institucionālo sektoru nodalīšanā un klasifikācijā [vi]
  • Izmaksas pētījumu un attīstības darbu veikšanai pie noteiktiem nosacījumiem tiek uzskatītas par pamatkapitāla veidošanas izdevumiem, nevis par starppatēriņu, kā iepriekš
  • Izmaksas ieroču sistēmu izveidei, ja šīs sistēmas atbilst vispārējai aktīvu definīcijai, turpmāk tiek uzskatītas par pamatkapitāla veidošanas izdevumiem, nevis par valdības galapatēriņa izdevumiem
  • Pārstrādei nosūtīto / pēc pārstrādes saņemto preču uzskaite tiek grozīta, turpmāk eksporta un importa kopsavilkuma rādītājos iekļaujot tikai pārstrādes pakalpojuma vērtību
  • Definētas prasības daudz detalizētākai pensiju shēmu uzskaitei – ieviesta jauna papildu tabula, kurā ir iespējams uzrādīt visas – gan fondētās, gan nefondētās uz atskaites brīdi uzkrātās pensiju saistības[vii]

Informācija par citām izmaiņām 2014.gada nogalē publicējamajos nacionālo kontu datos

2014.gada septembrī nacionālo kontu datos tiks iekļautas arī tās izmaiņas, kuru iemesls ir darbs pie nacionālo kontu metodoloģijas pilnveidošanas. Šo izmaiņu pamats ir gan Eiropas Komisijas paziņojums par valstij noteiktajām īpašajām atrunām saistībā ar NKI pašu resursiem, gan visām ES valstīm kopīgi noteiktie metodoloģijas attīstības jautājumi.

Lai izpildītu valstij specifiskās prasības, CSP veiks šādus darbus:

  • pārskatīs uzņēmumu savām vajadzībām saražotās produkcijas novērtēšanas kārtību nacionālajos kontos;
  • novērtēs lietotu dzīvojamo māju, kā arī zemes pirkšanas un pārdošanas izmaksas mājsaimniecību sektoram;
  • uzlabos pamatkapitāla patēriņa aprēķinus vispārējās valdības sektorā un mājsaimniecības apkalpojošo bezpeļņas organizāciju sektorā;
  • pilnveidos metodes, pēc kurām nacionālajos kontos uztver izklaides, literatūras vai mākslas oriģināldarbu izstrādi;
  • precizēs nedzīvības apdrošināšanas starppatēriņa aprēķinus;
  • veiks nacionālo kontu datu un piedāvājuma-izlietojuma tabulu datu savstarpējo integrāciju;
  • veiks IKP datu korekciju, ņemot vērā 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātus.

Daži no visām ES valstīm kopīgi izvirzītajiem metodoloģijas attīstības jautājumiem Latvijai nav aktuāli, jo šāda parādība valstī nav konstatēta vai arī jau pilnībā tiek ievērotas visas metodoloģiskās prasības. Šiem jautājumiem var nebūt tiešas ietekmes uz nacionālo kontu datiem vai arī to varbūtējā ietekme ir minimāla, taču ir arī izņēmums – nelegālo darbību (narkotikas, prostitūcija, alkohola un tabakas kontrabanda) iekļaušana nacionālo kontu datos. Jāatzīmē, ka līdz šim Latvijas nacionālo kontu datos nelegālās darbības nebija iekļautas.

Informācija par nacionālo kontu datu publicēšanu

Prasības dalībvalstīm nacionālo kontu datu iesniegšanā ir noteiktas ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (B pielikums) [viii].

Centrālā statistikas pārvalde 2014.gadā nacionālo kontu datu lietotājiem informāciju sniegs atbilstoši šādai kārtībai:

  • sākot ar preses izlaidumu par IKP tendencēm 2014.gada I ceturksnī, tajā tiks iekļauta norāde par 2014.gada septembrī gaidāmajām metodoloģijas un nacionālo kontu datu izmaiņām;
  • augusta sākumā IKP ātrais novērtējums par 2014.gada II ceturksni tiks sagatavots vēl atbilstoši EKS’95 metodoloģijai;
  • CSP organizēs tikšanos ar nacionālo kontu datu lietotājiem – ministrijām, Latvijas Bankas ekspertiem, komercbanku analītiķiem, u.c., lai tos tuvāk iepazīstinātu ar sagaidāmajām izmaiņām;
  • 2014.gada septembra beigās visi nacionālo kontu sistēmas ietvaros gatavojamie dati tiks publicēti atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai.

Saite uz ESTAT mājas lapas sadaļu par EKS 2010 ieviešanu

http://ec.europa.eu/eurostat/en/web/products-manuals-and-guidelines/-/KS...

JAUNUMI, NOTIKUMI

Paskaidrojumi


[i] Māstrihtas kritēriji

Vispārējās valdības sektora parāda (uz gada beigām) lielākais pieļaujamais līmenis – 60% no gada IKP

Vispārējās valdības sektora budžeta deficīta lielākais pieļaujamais līmenis – 3% no gada IKP

Inflācijas līmenis – ne vairāk kā par 1.5 procentu punktiem lielāks par triju ES dalībvalstu ar viszemāko inflāciju vidējo rādītāju

Ilgtermiņa procentu likmes – ne vairāk kā par 2 procentu punktiem lielākas par triju ES dalībvalstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju

[ii] Makroekonomiskās nelīdzsvarotības indikatori

  1. Tekošā konta bilances vidējais rādītājs par 3 gadiem, % no iekšzemes kopprodukta (IKP)
  2. Starptautisko investīciju bilances saldo, % no IKP
  3. Reālā efektīvā valūtas kursa % izmaiņas 3 gadu periodā, ņemot vērā saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI)
  4. Eksporta tirgus daļu procentuālās izmaiņas (5 gadu laikā)
  5. Darbaspēka izmaksu nominālās vienības procentuālās izmaiņas (3 gadu laikā)
  6. Mājokļu deflēto cenu procentuālās izmaiņas gadā
  7. Privātā sektora kredītu plūsma, % no IKP
  8. Bezdarba līmenis, 3 gadu vidējais
  9. Privātā sektora parāds, % no IKP
  10. Vispārējās valdības sektora parāds, % no IKP
  11. Finanšu sektora kopējās saistības, procentuālās izmaiņas gadā, nekonsolidēti dati

[iii] EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā 

[iv] United Nations - National Accounts Publications

[v] European Commission - Manual on the Changes between ESA 95 and ESA 2010

[vi] Institucionālo sektoru klasifikācija - http://www.csb.gov.lv/isk2013

[vii] Christoph Müller, Bernd Raffelhüschen - Estimating pension entitlements of public pension shemes in Latvia

[viii] EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (B pielikums)