Vēsture

Latvijas statistikas pārvalde - kopš 1919

     Vēsturiskie fakti īsumā

     Latvijas Republika

     II pasaules karš

     Padomju periods

     Neatkarības atjaunošana

 

Vēsturiskie fakti īsumā

1912. gads – M.Skujenieka publikācija „Nacionālais jautājums Latvijā”, kurā pirmo reizi aprēķināta Latvijas teritorijas platība, iedzīvotāju skaits un nacionālais sastāvs.

1919. gada 1.septembris – LR Ministru kabinets nodibina Valsts statistisko pārvaldi, pieņem tās darbības pagaidu noteikumus un par pārvaldes direktoru ieceļ Marģeru Skujenieku.

1940-1944.gadi

2.pasaules karš pārtrauca Valsts statistiskās pārvaldes darbu. Tās vadītājs M.Skujenieks tika apcietināts un vēlāk nošauts.

Nacistiskās okupācijas laikā statistikas datu apkopošanu uzņēmās Reihskomisariāts Ostland (Reichskommissariat fur das Ostland) un pieejamie statistikas dati par okupētajiem austrumu apgabaliem – Baltijas valstīm, Baltkrieviju un Polijas austrumu daļu tika apkopoti izdevumā „Austrumu apgabalu strukturālais apskats” („Strukturbericht über das Ostland).

1945.gads – Latvijai nonākot PSRS sastāvā, arī statistikas pārvalde tika pārveidota, to iekļaujot PSRS statistikas sistēmā.

1987.gads – Valsts statistikas pārvaldi pārdēvē par Valsts statistikas komiteju.

1992.gads – tiek uzsākta valsts statistikas sistēmas pārveidošana, lai sekmīgi integrētos ES statistikas sistēmā.

1998.gads – Valsts statistikas komiteja tiek pārdēvēta par Centrālo statistikas pārvaldi.

Vadītāji

1919-1940   Marģers Skujenieks
1926-1937  Voldemārs Salnais (direktora vietas izpildītājs)
1944-1948  Romāns Marčenkovs
1948-1953  Rūdolfs Bojārs
1953-1958   Aleksandrs Drjučins
1958-1970   Elerts Āboliņš
1970-1993   Gunārs Baltiņš
1993-1998   Arvils Sautiņš
1998-           Aija Žīgure
 

Latvijas Republika (1918-1940)

Valsts statistiskā pārvalde tika dibināta 1919. gada 1.septembrī, Latvijas Republikas Ministru kabinetam pieņemot tās darbības pagaidu noteikumus. Taču statistikas par Latvijas teritoriju pirmsākumi meklējami jau agrāk – Latvijas sabiedriski politiskā darbinieka, statistiķa, publicista Marģera Skujenieka darbībā.

No 1907. līdz 1911. gadam M.Skujenieks studēja Maskavā, īpaši pievēršoties statistikai, Latvijas vēsturei un tautsaimniecībai. Lai gan studijas netika pabeigtas un augstākā izglītība netika iegūta, M.Skujenieks kļuva par nozīmīgu Latvijas pirmās brīvvalsts politisko darbinieku un statistiķi. 1912. gadā iznāk viņa grāmata „Nacionālais jautājums Latvijā”. Šis darbs ir nozīmīgs ar to, ka tajā pirmo reizi apskatīta Latvija kā teritoriāla vienība demogrāfijas statistikā, jo pārējās pirmskara publikācijās sniegti dati gan par Baltiju, gan Kurzemi un Vidzemi, taču šajā darbā pirmo reizi aprēķināta tieši Latvijas teritorijas platība, iedzīvotāju skaits un nacionālais sastāvs.

1916. gadā M. Skujenieks Rīgā noorganizē un vada bēgļu komitejas Statistisko biroju. 1917. gadā revolūcijas laikā M.Skujenieks vada Vidzemes zemes padomes statistisko nodaļu, kuras darbību pārtrauca karš. M.Skujenieks kā aktīvs sabiedriskās domas veidotājs un publicists iestājās par Latvijas politisko un saimniecisko neatkarību. 1918. gadā viņš vadīja Demokrātiskā bloka sēdes, sagatavojot Latvijas neatkarības deklarēšanu, un piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanā 1918. gada 18. novembrī.

1919. gadā, dibinot Valsts statistisko pārvaldi, par tās direktoru iecēla M.Skujenieku. Sākotnēji Valsts statistiskā pārvalde sastāvēja no divām struktūrvienībām – demogrāfiskās un lauksaimniecības statistikas nodaļas. Turpmākajos gados tika izveidotas 7 nodaļas: demogrāfijas, lauksaimniecības, vispārīgā, rūpniecības, ārējās tirdzniecības, iekšējās tirdzniecības, kā arī cenu un darba statistikas nodaļa.

Dažus mēnešus pēc Valsts statistiskās pārvaldes dibināšanas sākās gatavošanās pirmajai tautas un lauksaimniecības skaitīšanai, kas tika veikta 1920. gada vasarā. Kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā pirmo skaitīšanu neatkarīgas valsts laikā veica pēc 3–4 gadiem, kad Latvijā notika sagatavošanās darbi otrajai skaitīšanai 1925.gadā.

Pateicoties Skujenieka darbaspējām un pieredzei, datus par demogrāfisko situāciju Latvijā pēc garajiem kara un vispārēju juku gadiem ar bēgļu straumēm varēja publicēt jau 1921.gadā, kad iznāca pirmā „Latvijas statistiskā gadagrāmata” (dati par 1920.gadu). Turpmāk statistiskie dati ik gadu tika publicēti svarīgākajā Valsts statistiskās pārvaldes izdevumā „Latvijas statistiskā gadagrāmata”. Pirmā gadagrāmata iznāca 1921.gadā, bet pēdējā 1939.gadā. Pirmais „Mēneša biļetens” iznāca 1926.gada aprīlī un turpmāk tika izdots regulāri katru mēnesi līdz padomju okupācija pārtrauca tā iznākšanu. Publikācijās tika lietotas divas valodas – latviešu un franču, jo tās tika sūtītas arī uz ārvalstīm.

Valsts statistiskās pārvaldes bibliotēka mantoja Vidzemes bruņniecības statistikas nodaļas grāmatu krājumu ar 3540 sējumiem, kas diemžēl nav saglabājušies Centrālās statistikas pārvaldes īpašumā līdz mūsdienām. Pārvaldei bija arī sava zīmētava, kur tapušas diagrammas, kartes un citas statistisko publikāciju ilustrācijas, kas arī mūsdienās ir novērtējamas kā izcili kvalitatīvas.

Pirmajos desmit darbības gados Valsts statistiskā pārvalde nodarbināja nedaudz mazāk kā simts darbiniekus, taču turpmākajos gados darbinieku skaits strauji auga. 1937.gada publikācijā par pārvākšanos uz telpām Lāčplēša ielā 1 minēti jau 379 darbinieki, kas līdz tam esot bijuši spiesti strādāt maiņās nepiemēroti šaurajās telpās Stabu ielā 12.

Kā liecina sludinājumi tā laika presē, lai veiktu pietiekami plašu cenu reģistrāciju dzīves dārdzības indeksu jeb mūsdienu izpratnē inflācijas rādītāju aprēķināšanai, Valsts statistiskā pārvalde izmantoja brīvprātīgos korespondentus, kuru atalgojums par darbu gada garumā bija „Latvijas statistiskā gadagrāmata”.

Tā kā šis darbs bija valstiski svarīgs, katru gadu noteiktu skaitu brīvprātīgo korespondentu apbalvoja ar Triju zvaigžņu ordeņa goda zīmi. Piemēram, 1934.gada 17.novembra „Valdības vēstnesī” minēts, ka ar pirmās pakāpes Triju zvaigžņu ordeņa goda zīmi apbalvoti Valsts statistiskās pārvaldes brīvprātīgie korespondenti Jānis Burkevics no Vērgaļu pagasta, Jānis Kalniņš no Jaunraunas pagasta un Ernests Šternmanis no Jaunburtnieku pagasta. 1935.gadā Valsts statistiskā pārvalde nodibināja arī savu goda zīmi, ko piešķīra par „atsevišķiem nopelniem valsts labā pie statistisko ziņu vākšanas un apstrādāšanas”. Tajā pašā gadā notika arī tautas skaitīšana un Valsts statistiskā pārvalde tiem, kas bez atlīdzības piedalījās šajā pasākumā, piešķīra īpašas 4.tautas skaitīšanas goda zīmes.

Valsts statistiskā pārvalde attīstījās ļoti strauji, kļūstot par vienu no starptautiski atzītām statistikas iestādēm, un vadošie darbinieki bija tādas spilgtas un politiski nozīmīgas personības kā Marģers Skujenieks un Voldemārs Salnais.


1921.gadā pārbaudīto 19-24.g. veco rekrūšu vidējais augums (cm) pēc vecuma un tautības (Latvijas statistikas gadagrāmata 1921, 1922.g.)

Administratīvā kārtā uzliktie sodi 1921.gadā (Latvijas statistikas gadagrāmata 1921, 1922.g.)

Preču vidējās cenas 1922.gada decembrī (publicēts l/r Ekonomists, 1923.gada 1.februārī)

Iedzīvotāju vecums un ģimenes stāvoklis (Latvijas statistikas atlass)

Agrārreforma (Latvijas statistikas atlass)

Puiša, meitas un citu gājēju darba algu pieaugums (citāts (594.lpp) no raksta „Lauksaimniecības uzplaukums”, l/r Ekonomists, 1936.gada 13.septembrī)

Valsts statistiskās pārvaldes aicinājums pietiekties par brīvprātīgo cenu korespondentu (publicēts l/r Latvijas kareivis, 1933.gada 19.janvārī)

Vairāk statistiskās informācijas sadaļā 20.-30.gadu statistika

2.pasaules karš

1940.gada augustā pēc Latvijas okupācijas Valsts statistikas pārvaldes direktoru M.Skujenieku apcietināja čeka. Pēdējais statistikas „Mēneša biļetens” tika izdots vēl 1940.gada jūlijā, taču tas bija bez ierastajiem K.Ulmaņa ievadvārdiem sākumlapā un bez jaunāko izdevumu reklāmas beidzamajā.

CSP informācijas centrā par nacistiskās okupācijas periodu liecina 1942.gadā Ostlandes Reihskomisariāta (Reichskommissariat für das Ostland) vācu valodā izdotā publikācija „Ostland in Zahlen”. Pieejamie statistikas dati par okupētajiem austrumu apgabaliem – Baltijas valstīm, Baltkrieviju un Polijas austrumu daļu – tika apkopoti izdevumā „Austrumu apgabalu strukturālais apskats” („Strukturbericht über das Ostland”), ko veidoja divas daļas „Ostland in Zahlen” un „Ostland Atlas”, bet abas šīs daļas bija lietojamas tikai dienesta vajadzībām. Kā atbildīgais par statistisko datu sagatavošanu šīm publikācijām minēts Jēkabs Jurēvics, kādreizējais Valsts statistikas pārvaldes Iekšējās tirdzniecības statistikas daļas vadītājs.


Šķirtās laulības pēc šķiršanās iemesliem (Valsts statistiskā pārvalde, Mēneša biļetens, 1940.gada jūlijs)

Latvijas iedzīvotāju skaits par reģioniem kopš 1880.gada („Ostland in Zahlen”)

Iedzīvotāju sadalījums pēc ticības „Ostland Atlas”

 

Padomju periods

Pēc okupācijas, Latvijai nonākot PSRS sastāvā, statistisko pārvaldi pārveidoja, piešķirot tai nosaukumu „Latvijas PSRS statistikas pārvalde”, un iekļaujot to PSRS statistikas sistēmā. 1987.gadā statistikas pārvaldi pārdēvēja par Valsts statistikas komiteju. Statistisko datu metodoloģiju, vākšanu, apstrādi un izplatīšanu ietekmēja plānveida ekonomikas specifika.

Statistisko datu apstrāde tika organizēta decentralizēti 26 rajonu skaitļošanas stacijās un Rīgas Skaitļošanas centrā. Datu apstrādei izmantoja nelielu skaitu elektromehānisku kalkulatoru un perforācijas mašīnas, kurās datus ievadīja no perfokartēm, tāpēc statistikas sistēma bija nesaraujami saistīta Slokas perfokaršu rūpnīcu, kā arī ar CSP Mācību kombinātu, kurā datu apstrādes tehnoloģijas apguva visi skaitļošanas centru un staciju darbinieki.

Lielās elektroniskās skaitļošanas mašīnas ESM (angliski – mainframe) CSP sistēmā parādījās 70. gadu beigās, kad Rīgā tika izveidots Republikāniskais skaitļošanas centrs (RSC) kā kolektīvās lietošanas centrs, kurā kopā ar tā filiālēm strādāja vairāk par tūkstoti darbinieku, un tas veica galvenokārt komercaprēķinus. Statistikas uzdevumi RSC sastādīja aptuveni 10% no darbu apjoma. Datu apstrāde uz ESM bija organizēta cauru diennakti, trijās maiņās un visi pārējie dienesti bija spiesti pielāgoties šādam darba režīmam.

Padomju periodam statistikā ļoti raksturīga bija slepenība. Pirmais statistisko datu apkopojums, kas nebija tikai dienesta lietošanai paredzēts, bija 1957.gadā izdotā Latvijas PSRS tautas saimniecība divās valodās – latviešu un krievu. Tomēr arī turpmāk lielākā daļu izdevumu, it sevišķi periodiskie nozaru apskati jeb tā laika valodā runājot „svodkas” [kopsavilkumi], bija slepeni un tika izdoti krievu valodā, nelielās tirāžās ap 20–25 eksemplāriem. Visi eksemplāri tika numurēti un adresēti konkrētām personām Ministru Padomē, CK un citās iestādēs. Lai informācija sasniegtu amatpersonas pēc iespējas ātrāk, tipogrāfija mēdza strādāt arī naktīs, un no rīta tipogrāfijas darbinieki un statistiķi svodkas tūlīt pēc to nodrukāšanas personīgi piegādāja attiecīgajām amatpersonām.

Sevišķi konfidenciālu datu gadījumā, un tāda, piemēram, bija detalizēta transporta statistika, materiāla drukas laikā blakus iespiedmašīnai stāvēja attiecīgās statistikas daļas pārstāvis un nekavējoties iznīcināja visus neizdevušos eksemplārus vai lapas, ja tādas gadījās. Savukārt, lielāka brīvība atšķirībā no mūsdienām bija rīkoties ar atsevišķu uzņēmumu informāciju, jo nebija jāgarantē tās konfidencialitāte.

Padomju gados uzņēmumu skaits bija samērā neliels, turklāt lielākā daļa bija valsts uzņēmumu. Tā kā plāna izpilde bija jākonstatē visiem uzņēmumiem, atšķirībā no mūsdienās biežu izmantotajām izlases metodēm, tika uzskaitītas visas ekonomiskās vienības.

Statistikas pārvaldei bija arī kontroles funkcija un statistikas darbinieki devās uz uzņēmumiem, lai veiktu datu ticamību pārbaudes, pārskatot pirmatnējo uzkaiti. Šāda funkcija mūsdienās vairs netiek veikta un tirgus ekonomikas apstākļos nav raksturīga statistikas iestādēm.

Lai statistikas darbinieki būtu politiski „pareizi orientēti” regulāri notika politapmācības, kurās lasīja tādas lekcijas, kā, piemēram, „Par XI piecgades plāna izpildes gaitu un uzdevumiem tās veiksmīgai pabeigšanai” (О ходе выполнения плана ХI пятилетки и задачи по ее успешному завершению).

Tikai līdz ar M.Gorbačova kļūšanu par CK ģenerālsekretāru statistikas politizēšana un saspringtais slepenības režīms statistikā pamazām sāka atslābt.


Latvijas PSR Lauksaimniecības kolektivizācija (Latvijas PSR statistikas pārvalde, Latvijas PSR tautas saimniecība, 1957)

Iedzīvotāju šķiriskais sastāvs (Latvijas PSR centrālā statistikas pārvalde, Latvijas PSR tautas saimniecība, 1981)

Republikas viena diena (Latvijas PSR centrālā statistikas pārvalde, Latvijas PSR tautas saimniecība, 1981)

Vissavienības komunistiskajās sestdienas talkās piedalījušos iedzīvotāju skaits (Latvijas PSR centrālā statistikas pārvalde, Latvijas PSR tautas saimniecība, 1981)

Spirta iznākums no izejvielām (Latvijas PSR centrālā statistikas pārvalde, Latvijas PSR tautas saimniecība, 1981)

Materiālietilpības pazemināšanās (Latvijas PSR centrālā statistikas pārvalde, Latvijas PSR tautas saimniecība, 1986)

Padomju laika izdevumi lasāmi CSP Informācijas centrā.

Neatkarības atjaunošana

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde (līdz 1998.gadam - Valsts statistikas komiteja) sāka veidot statistikas sistēmu uz jauniem pamatiem, ko noteica valsts pāreja uz tirgus ekonomikas apstākļiem un integrācija ES statistikas sistēmā. LR CSP iesaistījās Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu, Eiropas Savienības un 3 Baltijas valstu statistikas iestāžu kopējā sadarbības programmā. Sākot ar 1992. gadu, tika izveidota pilnīgi jauna sistēma statistikas datu vākšanā, apstrādē un publicēšanā. Jaunu tehnoloģiju iegāde un metodoloģijas ieviešana notika, galvenokārt izmantojot ES finansējumu. No primitīviem un trokšņainiem elektromehāniskiem kalkulatoriem tikai dažiem statistiķiem un perforācijas mašīnām, kurās datus ievadīja no perfokartēm (80 baitu katrā), līdz tīklā saslēgtiem personālajiem datoriem katram statistiķim un tīkla serveriem ar terabaitos (1013 baitu) mērāmu atmiņu – tāda ir CSP sistēmas tehniskās bāzes attīstība pēdējo 40 gadu laikā.

Šobrīd LR CSP darbojas Eiropas statistikas sistēmā (ESS), kas ir partnerības sistēma, kurā ietilpst Eurostat, valstu statistikas iestādes un citas organizācijas, kas dalībvalstīs sagatavo Eiropas Savienības darbībai nepieciešamo statistiku. ESS būtiska ir apkopoto datu harmonizācija, kas nepieciešama, lai no dažādām valstīm iegūtie dati būtu salīdzināmi.

Kopš 1998.gada augusta LR Centrālo statistikas pārvaldi vada Aija Žīgure.

 


Produkcijas ieveduma un izveduma sadalījums pa valstīm (LR Valsts statistikas komiteja, Latvijas statistikas gadagrāmata 1991, 1992.g.)

Uztura produktu vidējās mazumtirdzniecības cenas (LR Valsts statistikas komiteja, Latvijas statistikas gadagrāmata 1992, 1993.g.)

Iedzīvotāju naudas ieņēmumi (LR Valsts statistikas komiteja, Latvijas statistikas gadagrāmata 1995, 1996.g.)

Sabiedriskā un privātā sektora īpatsvars kopējā pievienotā vertībā (LR Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas statistikas gadagrāmata 2001, 2002.g.)