KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

PARLAMENTAM UN PADOMEI

par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, saliedētību un atbildību

1. Ievads

Komisija 2004. gada 22. decembrī pieņēma paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Par Eiropas pārvaldes stratēģiju fiskālajai statistikai”, kurā ierosināja vienotu Eiropas Savienības fiskālās statistikas pārvaldes stiprināšanas stratēģiju saskaņā ar trim rīcības virzieniem: likumu pamata izveidošana, attiecīgo Komisijas dienestu darbības spēju uzlabošana un Eiropas standartu noteikšana valsts un Kopienas statistikas iestādēm. Padome 2005. gada 17. februārī (Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) sanāksmē) atbalstīja šo vispārējo stratēģiju un jo īpaši jau notiekošo darbu saistībā ar Eiropas standartu kodeksu statistikas iestādēm.

Lai īstenotu šo stratēģiju, Komisija iesniedza priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 3605/93 par statistikas datu kvalitāti saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru [1]. Komisija šo priekšlikumu pieņēma 2005. gada 2. martā, un šobrīd to izskata likumdevēja iestāde. Priekšlikumā pastiprināta un precizēta Eurostat kā statistikas iestādes nozīme saistībā ar statistiku par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Praktisko kārtību regulas īstenošanai un jo īpaši paredzētās padziļinātās uzraudzības veikšanai norādīs, kad regula būs apstiprināta.

Lai stiprinātu Komisijas dienestu darbības spējas, papildus esošās pieredzes efektīvākai izmantošanai saskaņā ar regulas priekšlikumu, Komisija jau ir veikusi vairākus pasākumus. Piemēram, ir izveidota jauna Eurostat nodaļa, kas galvenokārt nodarbojas ar ekonomikas un fiskālo pārskatu apstiprināšanu. Turklāt Eurostat ir notikusi darbinieku iekšēja pārcelšanu citā amatā, lai stiprinātu ar ekonomikas un fiskālo atskaišu apstiprināšanu saistītās darbības. Paziņojums par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, saliedētību un atbildību, kā arī tam pievienotais Komisijas priekšlikums atbilst Komisijas izvirzītās stratēģijas trešajam darbības virzienam. Šis paziņojums ir atbilde Padomes 2004. gada 2. jūnijā nosūtītajam aicinājumam Komisijai līdz 2005. gada jūnijam iesniegt priekšlikumu obligāto Eiropas standartu izstrādāšanai, un arī Padomes 2005. gada 17. februāra aicinājumam palielināt Eurostat neatkarību uzdevumu izpildē. Protams, abi aspekti aktualizē to pašu jautājumu par statistikas sagatavošanu Kopienas politikas vajadzībām.

Kopumā Eiropas Statistikas sistēma darbojas efektīvi un apmierinoši un lielā mērā atbilst neatkarības, saliedētības un atbildības prasībām. Šajā valsts un Kopienas statistikas iestāžu sistēmā izveidotais un izplatītais milzīgais statistikas daudzums un dažādība, kas aptver ne tikai fiskālās jomas statistiku, atbilst stingrajām kvalitātes un ticamības prasībām.

Šajā paziņojumā ietvertais Eiropas statistikas prakses kodekss kā pašregulējošs instruments, kas ietver valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarības standartus, garantē Eiropas Statistikas sistēmas darbības uzlabojumus un nodrošina augstākas kvalitātes un ticamākas statistikas sagatavošanu. Paziņojumā iekļauti arī priekšlikumi par kodeksa īstenošanas procesa uzraudzību, kā arī apsvērts jautājums par efektīvas ārējas padomdevējas institūcijas nepieciešamību Eiropas Statistikas sistēmā. Paziņojumā apsvērta arī vajadzība noteikt statistikas prioritātes, it īpaši ar mērķi mazināt statistikas respondentus ierobežojošo reglamentējošo jeb normatīvo slogu. Turklāt dokumentā izklāstīti vairāki pamatprincipi šo prioritāšu līdzsvara atjaunošanai. Visbeidzot šajā paziņojumā ir ietverts ieteikums, kura mērķis ir veicināt kodeksa piemērošanu gan dalībvalstīs, gan Komisijā, nodrošinot tā politisku apstiprinājumu.

2. VALSTS UN KOPIENAS STATISTIKAS IESTĀŽU NEATKARĪBA, SALIEDĒTĪBA UN ATBILDĪBA

2.1. Pamatinformācija par prakses kodeksu un tā mērķis

Kodekss ir pašregulējošs instruments, jo to sagatavoja un apstiprināja Eiropas statiskas svarīgākie sagatavotāji, proti, valsts statistikas iestādes. Faktiski sākotnējos priekšlikumus par principiem apsprieda ar dalībvalstīm Statistikas programmu komitejā (SPK) 2004. gada 17. novembrī. Pēc tam SPK uzdeva darba grupai pabeigt kodeksa projekta izstrādi, ko SPK vienprātīgi pieņēma 2005. gada 24. februārī, tādējādi apstiprinot atbalstu kodeksam kā pašregulējošam instrumentam.

Prakses kodekss sastāv no 15 principiem, kas jāizmanto Kopienas statistikas sagatavošanas procesā. Šim kodeksam ir divkāršs mērķis - no vienas puses, uzlabot uzticēšanos un paļāvību statistikas iestādēm, ierosinot dažus institucionālus un organizatoriskus pasākumus, un, no otras puses, uzlabojot to sniegtās un izplatītās statistikas ticamību un kvalitāti, veicinot konsekventu labāko starptautisko statistikas principu, metožu un pieredzes izmantošanu visās oficiālās statistikas iestādēs Eiropā.

Kodekss būtībā ir atbilde Padomes 2004. gada 2. jūnija aicinājumam un daudzējādā ziņā pārsniedz obligātos standartus. Tādēļ dalībvalstis jāaicina apzināties prakses kodeksa nozīmi un veikt nepieciešamos pasākumus, lai attiecīgās iestādes to pareizu īstenotu, kā arī veicinātu tā izmantošanu lietotāju un datu sniedzēju vidū. Komisija līdzīgi plāno pārliecināties, vai Eurostat ievēro šos principus. Visbeidzot ar šo dokumentu ierosina pasākumus, kuru mērķis ir uzraudzīt un pārskatīt kodeksa standartu īstenošanu.

2.2. Kodeksa darbības joma

Kodekss galvenokārt attiecas uz oficiālas statistikas sagatavošanu Eiropas Statistikas sistēmā (ESS). ESS ir pašreizējā partnerības sistēma, kurā ietilpst Eurostat , valsts statistikas iestādes un citas valsts statistikas organizācijas, kas dalībvalstīs atbild par tās statistikas sagatavošanu un izplatīšanu, kas nepieciešama Eiropas Savienības darbībai. Kodekss attiecas uz statistiku, kas minēta Padomes regulā par Kopienas statistiku [2], t.i., statistiku, ko sniedz un izplata valsts statistikas iestādes un Kopienas statistikas iestāde ( Eurostat ) atbilstoši EK Līguma 285. panta 2. punktam. Ir svarīgi uzsvērt, ka kodekss attiecas uz visiem Kopienā sagatavotās statistikas veidiem, t.i., ne tikai ekonomikas un fiskālo statistiku.

Tomēr jāņem arī vērā, ka vairākas ESS neietvertas iestādes un organizācijas nodrošina oficiālu statistiku Eiropas līmenī. Piemēram, Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS) sagatavo daudzveidīgus Eiropas statistikas datus ekonomikas un monetārajā jomā. Eiropas Centrālā banka (ECB) ar dalībvalstu centrālo banku palīdzību no kompetentajām valsts iestādēm vai tieši no uzņēmējiem vāc statistikas informāciju, kas nepieciešama ECBS darbībai. Statistikas informācijas vākšanu, ko veic ECB, regulē īpaša Padomes regula [3].

Lai gan kodeksā noteiktie standarti ir paredzēti, lai veicinātu visu oficiālo statistiku sagatavojošo iestāžu un organizāciju darbību neatkarīgi no tā, vai tās piedalās vai nepiedalās ESS, šie standarti neietekmē esošos noteikumus, kas attiecas uz šīm iestādēm vai organizācijām. Lai gan kodeksa saskaņā ar tā nosaukumu aptver dažāda veida „Eiropas statistiku”, kas esošajos tiesību aktos definēta kā Kopienas statistika, tas vienlaicīgi liecina par uzdrīkstēšanos pamazām pāriet uz kopīgiem Eiropas standartiem.

2.3. Kodeksā noteiktie principi

Dokumentā noteikti 15 principi. Šie principi lielā mērā atspoguļo pastāvošos starptautiskos standartus, piemēram, Apvienoto Nāciju Statistikas komisijas īpašajā sesijā 1994. gada 11.–15. aprīlī pieņemtos oficiālās statistikas pamatprincipus.

Šie principi ir apkopoti trīs grupās, kas attiecas uz institucionālo vidi, statistikas procesiem un rezultātiem. Kodeksā noteikts arī mehānisms, kurā pēc rādītāju datiem tiks veikta detalizēta ekspertīze.

2.3.1. Neatkarības princips

Statistikas nozarē neatkarībai galvenokārt ir funkcionāla nozīme. Tas nozīmē, ka tā būtībā regulē statistikas iestāžu funkcijas vai darbību statistikas sagatavošanas un izplatīšanas procesā.

Zinātniskās neatkarības princips ir noteikts EK Līgumā (285. panta 2. punkts) un paredz nodrošināt objektivitāti statistikas sagatavošanas procesā. Padomes Regulas (EK) Nr. pantā noteikts, ka „ objektivitāte nodrošina neitrālu, neatkarīgu un netendenciozu Kopienas statistikas sagatavošanu, kuru neietekmē politiskās un interešu grupas, jo īpaši izvirzīto mērķu sasniegšanai vispiemērotāko metožu, definīciju un metožu izvēlē (…)”.

Kodeksā neatkarības princips ir paplašināts, ieviešot profesionālās neatkarības jēdzienu, kas arī īpaši attiecas uz statistikas izplatīšanu un pieejamību. Kodeksā profesionālās neatkarības princips ir noteikts šādi: „Eiropas statistikas ticamību nodrošina statistikas iestāžu profesionālā neatkarība no citām politiskām, reglamentējošām vai pārvaldes institūcijām un iestādēm, kā arī no privātā sektora pārstāvjiem”. Lai uzraudzītu šā principa piemērošanu, kas attiecas arī uz Eurostat , izvirzīti šādi rādītāji: i) neatkarības elementu noteikšana tiesību aktos; ii) statiskas iestāžu vadītāju statuss un funkcionālā atbildība, tostarp lēmumi par statistikas metodēm, standartiem un procedūrām; iii) lēmumi par statistikas publikāciju saturu un termiņiem, un iv) statistikas darba programmu publiskošana.

Esošie tiesību akti atbilst zinātniskās neatkarības prasībām, t.i., funkcionālajām augstas kvalitātes statikas sagatavošanas prasībām . Ieviešot kodeksā profesionālās neatkarības papildus nosacījumus, tiek vairāk stiprināta vispārējā neatkarība, vienlaikus ievērojot dažādos un dažreiz pat atšķirīgos juridiskos vai administratīvos pasākumus dalībvalstīs kā to politikas un kultūras tradīciju izpausmi. Palielinot šo neatkarību, sagaidāms, ka palielināsies oficiālās statistikas ticamība un sabiedrības uzticība.

2.3.2. Saliedētības un atbildības jautājumi

Saliedētības un atbildības jautājumi pēc būtības ir visaptveroši. Šie jēdzieni nav izteikti atsevišķi izdalītos statistikas principos, bet ietverti tādos pamatnosacījumos kā likumība, leģitimitāte, pamatojums un taisnīgums. Gan valsts, gan Kopienas statistikas iestāžu saliedētību un atbildību stiprina ar kodeksā norādītajiem uzraudzības mehānismiem, kā rezultātā palielinās arī caurskatāmība.

Kodeksā katram principam noteikti uzraudzības rādītāji. Tie, piemēram, nosaka statistikas iestāžu vadītāju īpašu atbildību par statistikas sagatavošanu un šajā procesā izmantotajām metodēm (saskaņā ar profesionālo neatkarību – skatīt 1. principu). Ārējo ekspertu piesaistīšana svarīgāko statistikas rezultātu (saskaņā ar 4. principu), lietotāju apmierinātības pētījumu (saskaņā ar 11. principu) un lietotāju vajadzību pienācīgai izvērtēšanai ir saliedētības un atbildības papildus elementi. Turklāt saliedētību un atbildību arī stiprina ar uzraudzības pasākumu palīdzību, kuri paredz detalizētas ekspertīzes veikšanu.

2.4. Kodeksa principu īstenošana un uzraudzības pasākumi

Komisija ir apstiprinājusi ieteikumu, lai palielinātu kodeksa kā pašregulējoša instrumenta radīto ietekmi. Lai pret saņemtajām pilnvarām tiktu nodrošināta arī pienācīga atbildība, Komisija uzraudzīs kodeksa ievērošanu ESS. Komisija izveidos ziņošanas sistēmu, kurā izmantos dalībvalstu sniegto informāciju. Ievērojot samērīguma principu, saskaņā ar noteiktajiem rādītājiem Komisija koordinēs atbilstošu līdzekļu izstrādi un salīdzinājuma metožu noteikšanu.

Kodeksa īstenošanas uzraudzību veic, ievērojot pakāpenisku trīs gadu pieeju. Pirmajā īstenošanas gadā gan dalībvalstis, gan Eurostat sniegs sākotnējos pašnovērtējuma ziņojumus. Šos ziņojumus nosūtīs SPK. Turklāt dalībvalstis tiks aicinātas izstrādāt dažas metodes un darbību paraugshēmas izmantošanai nākamajos posmos. Otrajā īstenošanas gadā sagatavos strukturētākus starpposma pašnovērtējuma ziņojumus, ņemot vērā Eurostat un SPK noteiktās konkrētās vadlīnijas, kurās iestrādāta pirmajā gadā gūtā pieredze. Visbeidzot trešajā kodeksa īstenošanas gadā dalībvalstis un Eurostat sniegs nobeiguma pašnovērtējuma ziņojumus. Šos ziņojumus sagatavo pēc viena parauga un papildina ar salīdzinošiem izvērtējumiem, kuru veikšanā iesaistīti VSI (valsts statistikas iestāžu) eksperti un, iespējams, padomdevējas iestādes eksperti no īpašo uzdevumu speciālistu grupas (skatīt turpmāk 2.5. punktu). Visbeidzot, tos nosūta SPK, un iespējamai ārējai padomdevējai institūcijai un publisko. Statistikas iestāžu nosūtītie ziņojumi jāsastāda statistikas iestādes vadītāja uzraudzībā.

Ņemot vērā apvienotā pašnovērtējuma un ekspertu veiktā salīdzinošā izvērtējuma rezultātus, Komisijas ziņos par kodeksa īstenošanu dalībvalstīs un Eurostat . Apspriežoties ar SPK un iespējamo ārējo padomdevēju institūciju (skatīt 2.5. punktu), Komisija trīs gadus pēc šā ieteikuma pieņemšanas iesniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par īstenošanas rezultātiem un, ja nepieciešams, ietvers attiecīgus priekšlikumus.

2.5. Ārējas padomdevējas institūcijas aktīvas darbības nepieciešamība Eiropas Statistikas sistēmas neatkarības, saliedētības un atbildības veicināšanai

Eiropas Statistikas sistēmas pārvaldes stiprināšanas procesā noderīga būtu ārēja padomdevēja institūcija (saskaņā ar prakses kodeksā noteiktajiem principiem un šajā paziņojumā ietvertajiem elementiem). Šāda iestāde varētu padarīt uzticamākus pasākumiem, kas veikti, lai stiprinātu valsts statistikas iestāžu, Eurostat un ESS objektivitāti un atbildību Kopienas statistikas sagatavošanā saskaņā ar Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) aicinājumu.

Šāda iestāde varētu sniegt atbalstu Komisijai tās ar Līgumu piešķirto pilnvaru īstenošanā, proti, nodrošinot to statistikas pamatprincipu ievērošanas uzraudzību, kas noteikti EK Līguma 285. panta 2. punktā un atkārtoti prakses kodeksā. Tādējādi šai iestādei varētu uzticēt uzdevumu pārraudzīt kodeksa īstenošanu ESS kopumā, kā arī sniegt konsultācijas un padomus par statistikas prioritātēm, kas atbilst 2.6. punktā noteiktajiem principiem.

Ārējā padomdevēja institūcijā jādarbojas augsta līmeņa personām. Kopējais locekļu skaits nedrīkst pārsniegt līmeni, kas nodrošina funkcionējošu un efektīvu institūciju. Daļu pārstāvju šajā institūcijā izraudzīsies Padome no tādu speciālistu vidus, kuriem ir atzīta kvalifikācija vai interese par statistikas nozari un kuri pārstāv pilsonisko sabiedrību (piemēram, zinātniekus, uzņēmumu apvienības, savienības utt.). Izraugoties iespējamos kandidātus, Padome ievēros nepieciešamību atbilstoši aptvert dažādas statistikas jomas un nodrošināt to pārstāvniecību. Citus pārstāvjus izvēlēsies no ES iestādēm un organizācijām (Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, Eiropas Centrālās bankas, Statistikas programmu komitejas), kuras savus pārstāvjus iecels nepastarpināti. Priekšsēdētājam jābūt ievērojama un cienītai personai.

Šobrīd konsultatīvās funkcijas daļēji pilda Eiropas Ekonomiskās un sociālās statistikas informācijas padomdevēja komiteja (CEIES) [4] –, kas vismaz daļēji pilda šo uzdevumu [5]. Šo komiteju, kas palīdz gan Padomei, gan Komisijai, izveidoja 1991. gadā, lai paustu lietotāju intereses, tādējādi nodrošinot to ievērošanu un informācijas sagatavotājiem radušos izmaksu segšanu. Lai arī šīs iestādes darbība bijusi lietderīga, tās funkcijas, pilnvaras, sastāvu un darbības procedūras varētu pārskatīt, lai varētu optimāli sasniegt Eiropas Statistikas sistēmas mērķus [6].

Pārveidotā CEIES varētu pildīt ārējai padomdevējai institūcijai noteiktos uzdevumus. Šādā gadījumā tiktu paplašināti tās pašreizējie uzdevumi un pienākumi, ieskaitot atzinuma sniegšanu par statistikas darba programmām. Saskaņā ar iepriekš minēto Komisija ir gatava apsvērt CEIES reformu iespējas.

2.6. Statistikas prioritāšu līdzsvara atjaunošanas principi

Lai sagatavotu augstas kvalitātes un uzticamu statistiku, jāatrod līdzsvars jeb kompromiss starp datu pieprasījumu un statistikas iestāžu resursiem, kā arī respondentiem uzlikto slogu. Kodeksa 9. princips paredz, ka statistikas iestādēm laika gaitā jānosaka mērķi respondentu noslogojuma samazināšanai. Ir noteikti vairāki rādītāji, lai nodrošinātu, ka respondentu ziņošanas noslogojums nav pārmērīgs. Jo īpaši tas attiecas uz labāko aprēķinu un tuvinājumu izmantošanu, pieeju administratīviem avotiem vai datu apmaiņu statistikas iestāžu starpā.

Šādi atbrīvojot iesaistītos resursus statistikas iestādes visas pūles varētu veltīt prioritāriem pasākumiem statistikas jomā. Ekonomikas un finanšu padome 2005. gada februārī secināja, ka „ valsts statistikas iestāžu spēja ievērot augstus statistikas standartus ir ļoti atkarīga no tā, vai ES iestādēm izvirzītais statistikas prasību radītais tiek uzskatīts par prioritāti. Prioritātes noteikšanai būtu jāveicina, lai samazinātu tiesību aktu radīto respondentu noslogojumu. Tādēļ saskaņā ar Ekonomikas un finanšu padomes 2004. gada 2. jūnija secinājumiem ministri 2005. gada jūnijā plāno apspriest Ekonomikas un finanšu komitejas priekšlikumus par statistikas prioritāšu līdzsvara atjaunošanu ”.

Prioritāšu noteikšana varētu veicināt tiesību aktu vienkāršošanu. Šajā sakarā jāatgādina, ka, pamatojoties uz dalībvalstu ierosinājumiem noteikt ES tiesību aktus, kurus varētu vienkāršot, Padome (sanāksmē par konkurētspēju) 2004. gada novembrī noteica vienkāršošanai paredzētās 15 prioritātes.

Taču statistikas prioritāšu noteikšana nedrīkst liegt Eiropas Komisijai ierosināt statistikas pasākumus, kuru īstenošana nepieciešama EK Līgumā paredzēto Kopienas darbību izpildei. Tādēļ Komisija uzskata, ka statistikas programmu izstrādē var ievērot dažus vispārīgus principus, lai precīzi noteiktu „pozitīvās” un „negatīvās” prioritātes.

Pirmā principu kategorija būtu attiecināma uz lietotāju vajadzībām. Galvenais ieguvums no Eiropas statistikas ir iespēja to izmantot Eiropas līmeņa politikas veidošanā. Dalībvalstu vajadzības nedrīkst būt iemesls, lai turpinātu sagatavot statistiku Kopienas līmenī. Otrā principu kategorija būtu attiecināma uz izmaksu izvērtējumu. Ar statistikas pasākumiem saistīto izmaksu jautājums ir ļoti sarežģīts, un izteiktie priekšlikumi jāizvērtē ļoti rūpīgi. Parasti atbildību par īstenošanu jāuzņemas dalībvalstīm.

Trešā kategorija būtu attiecināma uz īpašiem jautājumiem. Līdzsvara veidošanas procesā jāizšķiras par kompromisu starp savlaicīgumu un kvalitāti: biežāk nepieciešamie dati sagatavojami tikai par svarīgākajām tēmām un aspektiem, turpretim detalizētākus datus varētu nodrošināt retāk. Prioritāšu noteikšanas procesā varētu arī pārbaudīt, vai iespējams uzlabot efektivitāti, pievēršot lielāku uzmanību apkopotiem datiem Eiropas līmenī vai apkopotajos rādītājos ziņojumu sagatavošanas vajadzībām sadalot dalībvalstis pēc augsta un zema svēršanas koeficienta rādītāja gadījumos, ja jāsagatavo mazāk svarīgi dati vai statistika, kas neattiecas uz fiskālo uzraudzību.

3. IETEIKUMS

3.1. Kāpēc izvēlēta ieteikuma forma?

2004.gada decembra paziņojumā par Eiropas pārvaldes stratēģiju fiskālajai statistikai tika izklāstīts nodoms izvērtēt vairākus iespējamos juridiskos instrumentus, izskatot jautājumu par obligātajiem standartiem statistikas iestāžu institucionālajā struktūrā. Izvērtējumā, kurā atklājās arī dažādas statistikas iestāžu institucionālās struktūras dalībvalstīs, tika konstatēts, ka pašreizējā brīdī priekšlikums par juridiski saistošu instrumentu nebūtu piemērots. Tādēļ, ņemot vērā statistikas iestāžu sasniegumus kodeksa kā pašregulējoša instrumenta piemērošanā, Komisija uzskata, ka šobrīd atbilstošākā un samērīgākā ir ieteikuma forma.

Tomēr tas neizslēdz iespēju nākotnē plānot cita veida instrumentus. Pamatojoties uz sasniegumiem un gūto pieredzi koda īstenošanā, vēlāk Komisija var apsvērt iespēju izstrādāt juridiski saistošu dokumentu, piemēram, direktīvu.

3.2. Ieteikuma mērķis

Ieteikumam ir divkāršs mērķis. No vienas puses, tā nolūks ir sniegt ieteikumu dalībvalstīm apzināties kodeksa nozīmīgumu un uzņemties tā pareizas piemērošanas pasākumus attiecīgās iestādēs, kā arī popularizēt to lietotāju un datu sniedzēju vidū. No otras puses, Komisija veiks atbilstošas darbības, lai uzraudzītu kodeksa ievērošanu Eiropas Statistikas sistēmā.

Turklāt atbilstīgi savai kompetencei Komisija plāno veikt līdzīgus pasākumus un palielināt Eurostat neatkarību uzticēto uzdevumu izpildē, nodrošinot, lai Eurostat kā Kopienas statistikas iestāde stingri ievērotu kodeksā ietvertos standartus. Eurostat neatkarība uzdevumu izpildē jau ir oficiāli noteikta. Komisijas 1997. gada 21. aprīļa Lēmuma par Eurostat uzdevumiem Kopienas statistikas sagatavošanā [7] mērķis ir īstenot iepriekš minēto Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 (tā saukto „Statistikas likumu”) Komisijas iekšējā organizācijā. Šajā lēmumā ir noteikti Eurostat kā Kopienas statistikas iestādes pienākumi un funkcijas, jo īpaši Eurostat profesionālā un zinātniskā autonomija uzdevumu izpildē. Saskaņā ar šo pašu dokumentu, Eurostat Komisijā pilda koordinējušu uzdevumu statistikas sagatavošanā. Vēl viens pozitīvs tiesību aktos noteikts Eurostat funkcionālās neatkarības rādītājs ir Eurostat darbiniekiem nodrošinātās privilēģijas piekļūt konfidenciālai statistikas informācijai, kas nav piešķirtas citiem Komisijas darbiniekiem [8]. Kodeksa īstenošana Eurostat un Komisijas realizētie pasākumi, lai atvieglotu un uzraudzītu šo īstenošanu, noteikti palīdzēs vēlreiz apliecināt un turpmāk palielināt Kopienas statistikas iestādes neatkarību.

Tādēļ šā ieteikuma mērķis ir popularizēt un stiprināt kodeksā iekļautos standartus un ieteikt atbilstošus pasākumus, lai valsts un Kopienas statistikas iestādes efektīvi ieviestu šos standartus.

Turklāt Komisija pēc šā ieteikuma plāno veikt atbalsta pasākumus, lai veicinātu kodeksa īstenošanu. Vajadzības gadījumā šie pasākumi ietvers sīki izstrādātus protokolus un vadlīnijas un plašākas konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm. Šīs darbības arī stiprinās statistikas kvalitāti Eiropā, ņemot vērā izmaksu efektivitātes apsvērumus, kā arī respondentu noslogojumu. Tādēļ sākotnējos atzinumus apvienos Eiropas galveno ekonomikas rādītāju (EGER) sistēmā.

Visbeidzot Komisija ņem vērā, ka lietotājiem, kuriem paredzēts kodekss, jāatzīst statistikas informācija, ko veido saskaņā ar šā kodeksa principiem. Tādēļ Komisija uzsāks attiecīgus pasākumus, kas ļaus noteikt Eiropas oficiālo statistiku, tādējādi uzlabojot datu izplatīšanas caurskatāmību un kvalitāti.

SECINĀJUMS

Ieteikums un tam pievienotais kodekss nosaka Eiropas standartus, lai stiprinātu statistikas iestāžu neatkarību, saliedētību un atbildību. Tā ir atbilde uz Padomes aicinājumu Komisijai iesniegt priekšlikumus šajā jomā. Ieteikums ietver papildu pasākumus, kuru mērķis ir turpināt statistikas pārvaldības uzlabošanas procesu Eiropā.

 

[1] KOM(2005) 71.

[2] Padomes 1997. gada 17. februāra Regula (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku (OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp.).

[3] Padomes 1998. gada 23. novembra Regula (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.).

[4] Padomes 1991. gada 25. februāra Lēmums 91/116/EEK, ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās un sociālās statistikas informācijas konsultatīvo komiteju (OV L 59, 6.3.1991., 21. lpp.).

[5] Ir izveidota vēl viena organizācija– Statistikas programmu komiteja (kuru veido dalībvalstu statistikas iestāžu vadītāji), kas palīdz Komisijai daudzgadīgās statistikas programmu vispārējā koordinēšanā; Komisija ar šo komiteju konsultējas par plašu jautājumu loku (Padomes 1989. gada 19. jūnija Lēmums 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju -OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.)..

[6] Jebkurā gadījumā CEIES reforma ir nepieciešama vairāku faktoru dēļ - Eiropas Savienības paplašināšanās (piemērojot esošos noteikumus, CEIES nebūtu darboties spējīga), nesenās izmaiņas ESS darbībā, visu ieinteresēto pušu efektīvāku iesaistīšanās, kā arī vjadzība palielināt efektivitāti.

[7] OV L 112, 29.4.1997., 56. lpp.

[8] Padomes 1990. gada 11. jūnija Regula (Euratom, EEK) Nr. 1588/90 par tādas statistiskās informācijas nodošanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas statistikas konfidencialitātes nosacījumi (OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp.).