Centrālās statistikas pārvaldes darbības stratēģija

APSTIPRINU
Ekonomikas ministre
             (paraksts)  
D.REIZNIECE-OZOLA

2015. gada 26.maijā

 

Centrālās statistikas pārvaldes darbības stratēģija
 2014.–2016. gadam

(precizēta)

 

Satura rādītājs

I. Vispārīgā daļa

1. CSP darbības pilnvarojums (mandāts)
2. CSP darbības virzieni
3. CSP prioritātes
4. CSP īstenotie darbības virzieni
5. Darbības spēju izvērtējums

II. Valsts budžeta programmu daļa

 

I Vispārīgā daļa 

Ievads

Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – CSP) ir galvenā valsts statistikas darbu veicēja un koordinatore, atbildīga par valsts statistikas darba organizāciju Latvijā un par to datu pareizību, kurus savas kompetences ietvaros ieguvusi, apkopojot no respondentiem saņemto informāciju.

CSP ir profesionāla un moderna statistikas iestāde, kas nodrošina datu lietotājus ar atbilstošu oficiālo statistiku. Mēs pastāvīgi attīstāmies un stiprinām savu vadošās statistikas iestādes lomu, veicinām administratīvo datu avotu izmantošanu statistikas ražošanā. Mēs lietojam progresīvas un efektīvas metodes un radām jaunas metodes statistikas ražošanai, izstrādājam informācijas sistēmas, veidojam mūsdienīgu, efektīvu infrastruktūru, kas nodrošina ērtu, ātru un drošu statistisko datu savākšanu, apstrādi, glabāšanu, analīzi un izplatīšanu. Lai uzlabotu sadarbību ar ārējo reģistru un informācijas sistēmu uzturētājiem, mēs arvien vairāk uzmanības veltām administratīvā sloga mazināšanai, kā arī veicam strukturālas izmaiņas, izstrādājam un ieviešam kvalitātes vadības sistēmu un nodrošinām labas pārvaldības principus. Savā darba kultūrā ievērojam komandas darba, savstarpējas uzticības, atbalsta un augstas darba kvalitātes principus un nodrošinām saskaņotu un uzticamu statistiku, kas sagatavota, ievērojot starptautiski saskaņotus jēdzienus, pamatotu metodoloģiju un stingru datu aizsardzības režīmu.

Esam aktīva Eiropas Statistikas sistēmas (turpmāk – ESS) dalībniece, kas nodrošina Eiropas Savienības (turpmāk – ES) prasību izpildi statistikas jomā, kā arī sekmīgi aizstāv Latvijas nacionālās intereses un datu sagatavošanas un izplatīšanas procesā ņem vērā respondentu noslodzi, iekšzemes datu lietotāju vajadzības un Latvijas kā mazas valsts īpatnības.

Savā darbībā tiecamies ievērot Eiropas Statistikas prakses kodeksu un vispārējos kvalitātes vadības principus un aktīvi iesaistāmies jaunu statistikas metodoloģiju un indikatoru izstrādē, lai nodrošinātu dažādas politikas jomas ar atbilstošu statistiku.
Ticamas, salīdzināmas un savlaicīgas statistikas loma Eiropas un arī Latvijas politikas veidošanā un izpildē palielinās. Tiek modernizēta Eiropas statistikas ražošana un izplatīšana un stiprināta ESS loma. Mēs turpināsim sniegt saskanīgu un ticamu statistisko informāciju, kas balstās uz starptautiski harmonizētu metodoloģiju, savā darbā vairāk iesaistīsim datu lietotājus un analizēsim statistikas sagatavošanas izmaksu efektivitāti.
Iesaistot datu lietotājus un izprotot viņu vajadzības pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu sagatavošanai, projektu pieteikumu izstrādei ES fondu finanšu līdzekļu piesaistei, šim mērķim papildu piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros nodrošināsim reģionālo statistiku.

Statistikas ražošanā attīstīsim prasmes un spējas izmantot ESS kopīgoto statistikas metožu, instrumentu un tehnoloģiju infrastruktūru un cilvēkresursu pieeju. Ievērojot normatīvo aktu prasības un konfidencialitātes kritērijus, pilnveidosim spēju sagatavot un sniegt vieglāk uztveramu, digitalizētu statistisko informāciju un apgūsim jaunus datu avotus.
Lai veiksmīgi darbotos dinamiskajā ESS vidē, veidosim jaunus sadarbības instrumentus, kas veicinās ieguldīto resursu ilgtspēju, sistēmiski pilnveidosim sava darba procesu un datu apstrādes tehnoloģiskos risinājumus, kā arī aktīvi iesaistīsimies statistikas sagatavošanā jauno ES iniciatīvu veidošanai.  

1. CSP darbības pilnvarojums (mandāts)

Saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un iestādes nolikumu CSP ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

Pamatdokumenti, kas regulē valsts un Eiropas statistikas organizāciju un CSP darbību, ir Statistikas likums un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku. CSP ir saistoši ES tiesību akti statistikas jomā.

CSP darbības mērķis ir veidot un attīstīt Latvijā vienotu valsts statistikas sistēmu par ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām, procesiem un vidi, ievērojot starptautiski atzītus principus.

CSP darbības virsmērķis (misija) ir nodrošināt statistiskās informācijas lietotājus ar neatkarīgu un kvalitatīvu oficiālo statistiku.

CSP vīzija – starptautiski atpazīstama iestāde, kvalitatīvas oficiālās statistikas sagatavotāja un koordinatore Latvijā.

CSP savā darbībā balstās uz šādām kopīgām pamatvērtībām – zināšanas, sadarbība, atklātība, tiesiskums un atbildība.Mūsu pamatvērtība ir arī augsti izglītots, profesionāls, godīgs, uzticams, ar augstu saskarsmes kultūru un uz kvalitatīvu darba rezultātu vērsts personāls. 

2. CSP darbības virzieni

  • Statistiskās informācijas ieguve, apstrāde un analīze.
  • Statistisko datu lietotāju nodrošināšana ar nepieciešamo informāciju.
  • Oficiālās statistikas kvalitāte.
  • Informācijas tehnoloģiju attīstība.

3. CSP prioritātes

  • Efektīvas metodes un informatīvi datu avoti: statistikas jomas normatīvā regulējuma ietekmes izvērtējums, regulējuma aktualizācija un sabiedrības līdzdalības stiprināšana.
  • Respondentu administratīvā sloga samazināšana un sadarbības attīstība.
  •  Administratīvo datu avotu un regulāro CSP apsekojumu sniegtās informācijas izmantošana statistikas ražošanā. Gatavošanās 2021. gada tautas skaitīšanai.
  • Attīstība ESS atbilstoši tās stratēģiskajiem virzieniem un statistikas ieguves, apstrādes un izplatīšanas progresīvajām tendencēm.
  • Kvalitātes vadības sistēmas ieviešana un attīstība, sistēmiska pieeja procesu norisei un vadībai, nepārtraukta sniegto produktu un pakalpojumu pilnveidošana un attīstība.
  • CSP darbinieku profesionālo kompetenču attīstība.

4. CSP darbības virzieni

1. Statistiskās informācijas ieguve, apstrāde un analīze

Pašreizējās situācijas apraksts

Darbības virziens aptver CSP funkcijas un uzdevumus, kas vērsti uz visaptverošas statistiskās informācijas nodrošināšanu. CSP datu savākšanu, apstrādi un analīzi organizē, ievērojot CSP Kvalitātes politiku un starptautiskos labās prakses paraugus, lai datu lietotājus nodrošinātu ar savlaicīgu, precīzu, pilnīgu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju par Latvijas ekonomiskajiem un demogrāfiskajiem procesiem. Esam atbildīgi par gandrīz 400 ES tiesību aktu statistikas jomā izpildi, kā arī ievērojam Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) rekomendācijas.  

 

Vissvarīgākais faktors, kas ietekmē CSP darbības vidi un spējas, ir arvien pieaugošās prasības rādītāju iegūšanā, kas tieši saistītas ar respondentu noslodzes un datu lietotāju vajadzību sabalansēšanu, t.sk. arī reģionālajā līmenī. Lai īstenotu Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam un risinātu ar pašvaldību attīstību saistītus jautājumus, nepieciešami kvalitatīvi statistikas rādītāji teritoriju griezumā. Mēs, izprotot republikas pilsētu pašvaldību vajadzības pēc papildu statistikas rādītājiem teritoriālā detalizācijā, šim mērķim valsts budžetā apstiprinātā papildu finansējuma apmērā attīstīsim statistikas izstrādi lielo pilsētu attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un ekonomiskās attīstības tendenču izvērtēšanai – par iekšzemes kopproduktu un pievienoto vērtību, ekonomiskās darbības veidiem. Tomēr šādu rādītāju iegūšanai ir būtiski jāpalielina mūsu apsekojumos iekļaujamo uzņēmumu skaits, kas, savukārt, paaugstinās administratīvo slogu un izmaksas respondentiem un prasīs šim mērķim papildu finanšu resursus CSP. Ievērtējot, ka viena no mūsu prioritātēm ir administratīvā sloga samazināšana uzņēmējiem, papildu indikatoru iekļaušana un izlašu apjoma palielināšana būs saskaņojama ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK).

 

Lai samazinātu respondentu noslodzi un iegūtu papildu iespējas pārbaudīt statistiskos datus, statistisko apsekojumu nodrošināšanas un datu iegūšanas procesā arvien plašāk tiek izmantota informācija no valsts administratīvajiem reģistriem, datubāzēm un informācijas sistēmām. 

 

Mēs turpināsim sadarbību ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, lai koordinētu informācijas plūsmu, harmonizētu datu iesniegšanas termiņus, precizētu un papildinātu metodoloģiskos skaidrojumus, uzlabotu iesniedzamo datu kvalitāti un kontrolētu un analizētu iesniedzamos datus, lai nodrošinātu iespējami pilnīgu un kvalitatīvu administratīvo datu avotu informāciju, kas prioritāri nepieciešama arī 2021. gada tautas skaitīšanas veikšanai.  

 

Makroekonomiskās statistikas prioritāte ir Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (turpmāk – EKS 2010) metodoloģisko jauninājumu adaptācija un aprēķināto datu iesniegšanas paaugstināto prasību īstenošana. Mēs veicināsim regulas par EKS 2010 izpildi un nodrošināsim atbilstību OECD rekomendācijām makroekonomiskās statistikas jomā. Šīs prioritātes īstenošanai izmantosim visu iespējamo administratīvo datu avotu informāciju un prognozēšanas metodes. Darbu veikšanai nepieciešams iesaistīt arī informācijas tehnoloģijas (turpmāk – IT) ekspertus un apmācīt šo darbu veikšanā iesaistītos darbiniekus, lai paaugstinātu viņu kompetenci.

Sociālajā statistikā viens no svarīgākajiem darbiem ir gatavošanās nākamajai, 2021. gada tautas skaitīšanai. Ministru kabinets ir noteicis, ka šajā tautas skaitīšanā ir jāizmanto administratīvie datu avoti un CSP regulāri veicamajos apsekojumos iegūtā informācija. Mēs īstenosim 2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošanas un organizēšanas pasākumu plāna aktivitātes. Prioritāra ir iedzīvotāju statistikas novērtējuma metodoloģijas pilnveidošana, izmantojot plašāku administratīvo datu klāstu. Organizēsim tautas mikroskaitīšanu, lai pārbaudītu novērtējuma kvalitāti. 

 

Iesaistot datu lietotājus, pieejamo finanšu resursu ietvaros nodrošināsim reģionālo statistiku.

 

Lai samazinātu uzņēmēju, valsts un pašvaldību organizāciju, fizisku un juridisku personu noslodzi informācijas sniegšanā, CSP ir apzinājusi un izmanto 47 valsts administratīvos reģistrus. Tomēr administratīvo datu izmantošanā pastāv virkne likumu prasību un metodoloģisku un tehnisku problēmu. Tā kā turpmāk arvien tiks palielināts izmantojamo administratīvo datu apjoms, izstrādāsim vadlīnijas oficiālās statistikas vajadzībām izmantojamo administratīvo datu novērtēšanai, kā arī apzināsim jaunus administratīvo datu avotus un vērtēsim to izmantošanas iespējas. 

 

Datu apkopošanas jomā prioritāri stiprināma Statistikas uzņēmumu reģistra nozīme statistikas apsekojumu organizēšanā, pilnveidojama ārējās tirdzniecības statistikas datu ieguves attīstība, kā arī mājsaimniecību intervētāju darba uzlabošana. Turpināsim darbu, lai palielinātu to respondentu īpatsvaru, kas statistiskas pārskatus un apsekojumu veidlapas aizpilda internetā, attīstīsim elastīgāku sadarbību ar respondentiem, veicinot maksimāli individuālu pieeju un operatīvu komunikāciju un sniedzot atbalstu problēmsituācijās. Mēs uzlabosim darbinieku prasmes, turpinot ieviest uz procesiem orientētus datu vākšanas principus.

 

Statistisko datu apstrādes un analīzes jomā, lai novērstu riskus statistiskās informācijas nodrošināšanas nepārtrauktībā un uzlabotu datu apkopošanas un apstrādes efektivitāti, jau izstrādātas vairākas datu savākšanas, apstrādes un analīzes sistēmas (skat. 4.4. sadaļu), kā arī sākta administratīvo datu glabāšanas un apstrādes informācijas sistēmas izstrāde sociālajā statistikā. Šādas sistēmas veidosim arī uzņēmējdarbības, makroekonomiskajā, lauksaimniecības, vides un cenu statistikā. 

 

Mēs turpinām darbu, lai ieviestu jaunus indikatorus un metodoloģijas, kā arī pilnveidotu jau esošās. To veicina līdzdalība ES Statistikas biroja (turpmāk – Eurostat) piedāvātajos grantu shēmas finansētajos projektos, kā arī ESSnet pētniecības projektos. Tomēr līdzdalība šajos projektos nereti nav iespējama gan darbinieku noslogotības, gan Eurostat noteiktā minimālā sliekšņa dalībai projektā (25 000 euro) dēļ. Metodoloģiskajā darbā vēlamies plašāk iesaistīt zinātniekus un ekspertus.

 

Attīstības virzieni statistikas ražošanā

 

Makroekonomiskā statistika:

  • pilnveidosim nacionālo kontu sistēmas un valdības finanšu statistikas aprēķinu metodes, lai 2020. gadā pilnā mērā izpildītu paaugstinātās datu sagatavošanas un iesniegšanas prasības, kas noteiktas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā;
  • nodrošināsim augstas kvalitātes ārējās tirdzniecības statistiku, vienlaikus ievērojami samazinot datu iesniedzēju administratīvo slogu.  

Uzņēmumu statistika:

  • stiprināsim Statistikas uzņēmumu reģistra nozīmi statistikas apsekojumu organizēšanā un koordinēšanā, pārskatot un izstrādājot jaunu funkcionalitātes modeli. Tas sekmēs produktīvas, vienotas Eiropas Statistikas Biznesa reģistra sistēmas izveidi un, atbilstoši ES rekomendētajai metodoloģijai un jaunākajām uzņēmējdarbības statistikas datu apkopošanas tendencēm (pārskatītas statistikas vienību definīcijas, uzņēmumu profilēšana, Eiropas grupu reģistra datu apmaiņa), nodrošinās ekonomiski aktīvu uzņēmumu kopas sagatavošanu augstas kvalitātes, aktuālas un saskaņotas statistiskās informācijas ieguvei, visu datu lietotāju pieprasītas un ekonomiskajai situācijai atbilstošas informācijas apkopošanai, apstrādei un analīzei;
  • paplašinot un pilnveidojot iesākto darbu, turpināsim esošo un jaunu statistisko datu aprēķinos izmantot statistikas iestādes, valsts reģistru un citu informācijas sistēmu (gan vietējo, gan starptautisko) datus, tādējādi samazinot respondentu slogu un iegūstot jaunu informāciju.

Cenu statistika:

  • uzlabosim darba efektivitāti un samazināsim respondentu slogu, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, turpmāk attīstīsim pielietotās aprēķina metodes un virzīsimies uz kvalitatīvu datu analīzi.

Sociālā statistika:

  • sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām plašāk izmantosim administratīvos datus, nodrošinot, lai administratīvajos reģistros pieejamā informācija netiek iekļauta mājsaimniecību apsekojumos;
  • gatavosimies 2021. gada tautas skaitīšanai un veiksim tautas mikroskaitīšanu;
  • ieviesīsim jaunu datu apkopošanas veidu: mājsaimniecību aptaujas lapu aizpildīšana internetā (CAWI – datorizētas intervijas internetā). 

Lauksaimniecības un vides statistika:

  • attīstīsim lauksaimniecības statistiskās informācijas ieguvi atbilstoši ES Kopējās lauksaimniecības politikas jaunajām prasībām, kas ietver vidi, klimata izmaiņas un lauku attīstību raksturojošo indikatoru aprēķinam nepieciešamās, visām kvalitātes prasībām atbilstošās, informācijas nodrošināšanu, vienlaikus mazinot respondentu noslodzi;
  • pilnveidosim un attīstīsim transporta statistikas datu (rādītāji par transporta drošību un vides piesārņotību, rādītāji par reģioniem, kā arī rādītāji par iedzīvotāju pārvietošanos un autotransporta nobraukumu) sagatavošanu un publicēšanu, kas nodrošinās jaunāko transporta nozares attīstības tendenču analīzi un prognozēšanu;
  • pilnveidosim energobilances izstrādes procesu, strādāsim pie enerģētikas statistikas datu aptvēruma un kvalitātes. Veiksim vides kontu moduļu aprēķinu metodoloģijas par energoresursu kontiem, vides aizsardzības izdevumu kontiem un vides preču un pakalpojumu nozares kontiem izstrādi, attīstīsim esošo vides ekonomisko kontu aprēķinu metodoloģiju. Pilnveidosim atjaunojamo energoresursu datu kvalitātes nodrošināšanu.

Reģionālā statistika:

  • attīstīsim statistikas rādītāju izstrādi teritoriālā detalizācijā pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un ekonomiskās attīstības tendenču izvērtēšanai, ja tiks piešķirts papildu valsts budžeta finansējums.

Mērķis

Nodrošināt statistisko datu savākšanu, apstrādi un analīzi Valsts statistiskās informācijas programmā (turpmāk–VSIP) noteiktajā apjomā un atbilstoši ESS un CSP Kvalitātes politikas prasībām.

Darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji

1. Rezultāta formulējums

2. Rezultatīvais rādītājs

3. Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības

2013

2014

2015

2016

1.1. Pilnveidota statistiskās informācijas nodrošināšana, ieviesti jauni rādītāji,  pilnveidotas esošās metodoloģijas un ieviestas jaunas

2.1. Ieviesti jauni statistikas rādītāji, pilnveidotas esošās un ieviestas jaunas metodoloģijas, sagatavoti noslēguma ziņojumi Eurostat par īstenotajiem projektiem (skaits)

12

27

20

1

2.2. Pielāgota jaunu, agrovidi raksturojošu rādītāju ieguves metodoloģija Lauku saimniecību struktūras apsekojuma ietvaros

 

 

 

31.12.2016.

1.2. Pilnveidota  kvalitatīvu statistisko datu savākšana

2.3. Pabeigta 2011. gada tautas skaitīšanas 59 daudzdimensiju tabulu (hiperkubu) par iedzīvotājiem un mājokļiem izveide, nodrošināta datu pieejamība lietotājiem visās Eiropas Savienības valstīs

 

31.03.2014.

 

 

2.4. Ieviesta CAWI datu vākšanas sistēma mājsaimniecību apsekojumos (% no kopējā mājsaimniecību apsekojumu skaita)

 

14

28

42

1.3. Attīstīta kvalitatīvu statistisko datu apstrāde un  analīze

2.5.Nodrošināti statistiskie rādītāji interneta datubāzēs (milj. rādītāju)

828

850

1 228

1 100

2.6. Izveidota cenu statistikas datu savākšanas un apstrādes sistēma un nodrošināta šīs sistēmas uzturēšana

x

 

31.12.2015.

 

 

Galvenie uzdevumi:

  1. Pilnveidot statistisko datu iegūšanas procesu ar mērķi paaugstināt saņemtās informācijas kvalitāti un samazināt valsts statistikas pārskatu iesniedzēju administratīvo slogu, izmantojot reģistros esošos datus. 
  2. Izstrādāt vadlīnijas oficiālās statistikas vajadzībām izmantojamo administratīvo datu novērtēšanai.
  3. Attīstīt statistikas metodoloģiju, pilnveidot statistikas tiešās un netiešās novērtēšanas metodes ar mērķi uzlabot statistikas precizitāti.
  4. Attīstīt administratīvo datu avotu un regulārajos CSP veiktajos apsekojumos iegūtās informācijas izmantošanu statistikas ražošanā, sadarbībā ar citām organizācijām īstenot pasākumu plānu nākamās, 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai.
  5. Pilnveidot iedzīvotāju skaita novērtēšanas metodoloģiju.
  6. Sākt ielaides-izlaides tabulu regulāru aprēķināšanu un publicēšanu atbilstoši EKS 2010 prasībām.
  7. Turpināt darbu, lai izveidotu administratīvo datu apstrādes un analīzes sistēmas sociālās, uzņēmējdarbības, lauksaimniecības un cenu statistikas jomā. 
  8. Nodrošināt statistisko informāciju jauno ES iniciatīvu veidošanai.
  9. Attīstīt statistikas rādītāju izstrādi teritoriālā detalizācijā.

Darbības virziena aktivitātes un uzdevumus īsteno CSP

2.Statistisko datu lietotāju nodrošināšana ar nepieciešamo informāciju

Pašreizējās situācijas apraksts

 

Viens no Valsts statistikas likumā un CSP nolikumā noteiktajiem uzdevumiem ir publicēt statistisko informāciju un sniegt Saeimai, valsts un pašvaldību iestādēm un plašākai sabiedrībai statistisko informāciju, kas nepieciešama lēmumu pieņemšanai, kā arī pētījumu un domu apmaiņas veicināšanai.

 

Uzdevuma īstenošanai CSP publicē statistiku CSP mājas lapā un publiskajās datubāzēs, kā arī sagatavo statistiskās publikācijas. Visa VSIP iekļautā statistika ir pieejama CSP publiskajās datubāzēs. Papildus statistiskajai informācijai publicējam arī metadatus, kas definē un apraksta statistiskos datus un tādējādi sniedz lietotājiem iespēju pieņemt informētu lēmumu par statistisko datu atbilstību konkrētām analītiskajām vajadzībām un atvieglo to pareizu interpretāciju.

 

Statistikas datu izplatīšanas risinājumi ir vērsti gan uz sabiedrības vajadzībām kopumā, gan uz noteiktām statistikas lietotāju grupām. Nodrošinot noteiktu statistikas lietotāju grupu vajadzības, mēs sagatavojam un izplatām statistiku un datus atbilstoši lietotāju vajadzībām:

  •  skolēniem – mājas lapā izveidots Skolēnu stūrītis, kurā statistikas dati pasniegti uzskatāmā veidā atbilstoši pamatizglītības mācību saturam;
  •  studentiem – mācību vajadzībām sagatavoti statistisko apsekojumu stingri anonimizēti individuālie dati;
  •  pētniekiem – uz līgumu pamata pētījumu veikšanai un padziļinātai datu analīzei pieejami individuālie dati, kurus aizsargā ar atbilstošām datu izpaušanas kontroles metodēm, vienlaicīgi nodrošinot gan augstu analītisko potenciālu, gan respondentu sniegtās informācijas konfidencialitāti.

Aizvien vairāk lietotāju statistikas iegūšanai izmanto dažādas mobilās ierīces, ko apliecina arī mājas lapas apmeklējumu statistika. Apmeklējumu skaits, izmantojot mobilās ierīces, pēdējā gada laikā divkāršojies, bet pašreizējā mājas lapa, kas tika veidota 2010.gadā, ierobežo šo ierīču izmantošanu, līdz ar to nepieciešams izstrādāt jaunu lapas versiju, kas nodrošinātu pilnvērtīgu mobilo ierīču atbalstu (reaģējošs dizains). Mājas lapā esam paredzējuši pilnveidot arī statistikas datu vizualizācijas iespējas un radīt rīkus to iestrādāšanai citu fizisku un juridisku personu uzturētajās lapās.

 

Regulārie statistikas lietotāji (analītiķi) izmanto publiskajās datubāzēs publicēto statistiku dažādu prognožu izstrādei un aprēķinu veikšanai. Aktuālu aprēķinu un prognožu veikšanai datus arvien ir nepieciešams papildināt ar pēdējo pieejamo statistiku, un tas šobrīd ir darbietilpīgs process. Tādēļ svarīgi nodrošināt saskarni automātiskai datu ielasīšanai, kā arī sagatavot un publicēt mūsu mājas lapā informāciju par individuālajiem datiem, kuri ir pieejami pētnieciskiem mērķiem.

 

Tā kā mācību programmas šobrīd ietver arī statistikas pamatjēdzienus, un ikdienas dzīvē arvien nepieciešamākas ir prasmes izvērtēt, analizēt un vizualizēt statistikas datus, Skolēnu stūrītī sekmīgam darbam ir nepieciešams pievienot pamācības, skaidrojumus un citus palīgmateriālus.

 

Apsekojumos iegūto individuālo datu izmantošana mācību procesā pozitīvi ietekmēs studiju kvalitāti un nākotnē nodrošinās gan mūs, gan citas iestādes un uzņēmumus ar labiem speciālistiem, bet pašreizējā mūsu mājas lapā nav pietiekama individuālo apsekojuma datu pieejamība mācību mērķiem.

 

Attīstības virzieni

Datu lietotāju vajadzību nodrošināšanai izvirzām trīs prioritātes:

  • Statistikas datu pieejamības uzlabošana:
    • pilnveidosim mājas lapas iespējas tās lietošanai dažāda tipa ierīcēm, kā arī papildināsim mājas lapā pieejamo statistiku un datus ar lietotāju sekmīgam darbam nepieciešamo informāciju.
  • Lietotāju izglītošana:
    • organizēsim seminārus datu lietotājiem, datu lietošanas ērtībām un izpratnei papildināsim skaidrojumu, pamācību un citu palīgmateriālu klāstu mājas lapā.
  • Pieejamo datu klāsta paplašināšana:
    • uzlabosim individuālo statistikas datu izmantošanas iespējas, piedāvājot jaunas datu kopas publiski izmantojamu datņu veidā;
    • attīstīsim ģeogrāfisko informāciju sistēmu izmantošanu statistikas analīzē un apstrādē;
    • nodrošināsim datu lietotājus ar tautas skaitīšanas rezultātiem režģa karšu un datu veidā (grid data).

Mērķis

Sniegt statistikas datu lietotājiem – valsts sektoram, pašvaldībām, skolēniem, studentiem, pētniekiem un sabiedrībai kopumā, nepieciešamo statistisko informāciju un atbalstu tās izmantošanā.

 

Darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji 

 

1. Darbības rezultāta formulējums

2. Rezultatīvais rādītājs

3. Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības

2013

2014

2015

2016

1.1. Uzlabota statistikas datu pieejamība

2.1. Īstenoti CSP mājas lapas uzlabošanas pasākumi - izveidota reaģējoša dizaina mājas lapa un saturs pielāgots lietošanai ar dažāda tipa ierīcēm

x

 

31.12.2015.

 

2.2. Izveidota WEB API (lietojumprogrammas saskarne) publiskajās datubāzēs un publicētas izmantošanas vadlīnijas

x

01.07.2014.

31.03.2015.

 

2.3. Izstrādātas interaktīvas datu vizualizācijas, nodrošinot iespēju veikt datu salīdzinājumus, lai veicinātu sabiedrības diskusiju par aktuālām tēmām (vizualizāciju skaits)

4

4

6

6

1.2. Nodrošināta lietotāju izglītošana

2.4. Paplašinātsmājas lapas Skolēnu stūrītis  (jaunievedumu skaits)

8

8

8

8

2.5. Publicētas publiski lietojamās datnes (jaunu apsekojumu skaits)

x

4

16

3

2.6. Organizēti semināri datu lietotājiem (semināru skaits)

4

4

4

4

 
Galvenie uzdevumi:
  1. Izveidot reaģējoša dizaina mājas lapu un tās saturu pielāgot lietošanai ar dažāda tipa ierīcēm.
  2. Uzlabot individuālo datu pieejamību (pēc Statistikas likuma pieņemšanas) un mājas lapā publicēt informāciju par pieejamajiem individuālajiem datiem, to iegūšanas kārtību un izmantošanu atbilstoši jaunā Statistikas likuma prasībām.
  3. Uzlabot statistikas atkalizmantošanu, izveidot WEB API (lietojumprogrammas saskarne) statistikas datubāzēs.
  4. Paplašināt mājas lapas Skolēnu stūrīti, sagatavot un pievienot mājas lapas Skolēnu stūrītī materiālus par statistikas vākšanu, aprēķināšanu, apstrādi, konfidencialitātes nodrošināšanu.
  5. Iekļaut ieteikumus pareizai datu vizualizēšanai, sagatavot piemērus, skaidrojumus un citus materiālus, ko datu lietotāji varēs izmantot savā darbā.      
  6. Sagatavot skaidrojumus par datubāzēs publicētās statistikas automatizētu iegūšanu, kodēt statistikas rādītājus, sagatavot un publicēt kodu sarakstu, kā arī sagatavot automātiskās ielasīšanas pamācības.
  7. Popularizēt individuālo datu izmantošanas mācības, publicēt publiski lietojamās datnes.
  8. Organizēt seminārus datu lietotājiem.
  9. Paplašināt pieejamo statistikas klāstu analītiskām vajadzībām – sagatavot tautas skaitīšanas režģa (grid) kartes, veicināt ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izmantošanu statistikas analīzes un apstrādes procesā.

Darbības virziena aktivitātes un uzdevumus īsteno CSP

CSP sniedz arī maksas pakalpojumus, sagatavojot maksas statistisko informāciju saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumiem Nr. 618 "Centrālās statistikas pārvaldes sniegto maksas pakalpojumu cenrādis" un atbilstoši iestādes iekšējiem noteikumiem "Maksas statistiskās informācijas realizācijas organizatoriskā kārtība".

3. Kvalitāte oficiālajā statistikā

Pašreizējās situācijas apraksts

 

Darbības virziens ietver sistēmisku pieeju kvalitātei statistikā, lai statistisko informāciju nodrošinātu atbilstoši ES un Latvijas tiesību aktos noteiktajam un saskaņā ar ESS kopējiem stratēģiskajiem virzieniem.

 

Mēs savā darbībā tiecamies ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komisijas pieņemtos Oficiālās statistikas pamatprincipus un Eiropas Statistikas prakses kodeksu. Kodekss nosaka Eiropas statistikas principus un rādītājus attiecībā uz institucionālo vidi, statistikas procesiem un rezultātiem. Lai veicinātu Kodeksa prasību ieviešanu, ESS ir izstrādāts Kvalitātes novērtēšanas ietvars, kas būtībā ir labākās prakses un instrumentu krātuve attiecībā uz konkrētiem Kodeksa rādītājiem, kas oficiālās statistikas sagatavotājiem palīdz izprast konkrētas Kodeksa prasības.

 

Mēs kvalitāti kā statistikas iestādes virzītājspēku attiecinām ne tikai uz pamatdarbības produktiem un procesiem, bet arī uz iestādi kopumā. Mēs ievērojam vispārējos kvalitātes vadības principus, tostarp vadības, partnerības, darbinieku apmierinātības un nepārtrauktas uzlabošanas principus. Ik gadu, sagatavojot VSIP projektu, mēs apzinām galveno statistikas lietotāju vajadzības.

 

Esam noteikuši kvalitātes politiku un kvalitātes mērķus. Lai optimizētu un standartizētu statistikas nodrošināšanas procesus un panāktu izmaksu ietaupījumu, esam 2013.gadā ieviesuši Kvalitātes vadības sistēmu, kura tālāk pilnveidojama, lai sasniegtu pilnu atbilstību standartam LVS EN ISO 9001 "Kvalitātes pārvaldes sistēmas. Prasības (ISO 9001)".

 

Attīstības virzieni

Augsta statistikas kvalitāte ir priekšnoteikums, lai saglabātu sabiedrības uzticību oficiālajai statistikai. Tāpēc mēs pievērsīsimies Kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošanai un Eiropas Statistikas prakses kodeksa prasību uzturēšanai. Mēs plānojam ieviest trīs gadu oficiālās statistikas plānošanas ciklu, lai nodrošinātu statistisko rādītāju ilgtspēju, jo tie tiek izmantoti lēmumu pieņemšanai valstiskā un ES līmenī.

 

Kvalitātes vadības sistēma

Mēs turpināsim attīstīt Kvalitātes vadības sistēmu, kas arvien pilnīgāk nodrošinās iestādes līmeņa pamatdarbības procesu sistematizāciju un pārredzamību. Arvien detalizētāk dokumentējot produktu ražošanas etapus un informācijas plūsmas, stiprināsim iestādes institucionālo atmiņu.

 

Eiropas Statistikas prakses kodekss

2014.–2015. gadā pēc Eurostat iniciatīvas neatkarīgu ekspertu komanda katrā dalībvalstī veiks nacionālās statistikas iestādes (Latvijas gadījumā – CSP) un līdz 3 citu nacionālo statistikas iestāžu, kuras ražo Eiropas statistiku, izvērtējumu atbilstībai Kodeksa principiem jeb detalizēto ekspertīzi.

Mēs stiprināsim vadošās statistikas iestādes lomu nacionālajā oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmā attiecībā uz nacionālajām statistikas iestādēm, kas nodrošina oficiālo statistiku. It īpaši tas attieksies uz Kodeksa tālākas ieviešanas veicināšanu un atbilstības Kodeksa principiem uzraudzību. Mēs, ievērojot Eurostat rekomendācijas, noteiksim uz nacionālo oficiālo statistiku attiecināmo Kodeksa prasību apjomu, ko katrai statistikas iestādei jāievēro, lai nodrošinātu, ka tās sagatavotā oficiālā statistika ir atbilstoša, precīza, savlaicīga, punktuāla, pieejama, saprotama, salīdzināma un saskaņota.

 

Oficiālās statistikas programma

Līdz ar jaunā Statistikas likuma spēkā stāšanos, attīstot oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmas koordināciju valstī, stāsies spēkā regulējums attiecībā uz VSIP saturu, kas nosaka, pēc kādiem kritērijiem tiek novērtēta statistika, kurai varētu piešķirt oficiālās statistikas statusu. Programmu gatavos un apstiprinās trīs gadu periodam, kas pieskaņots vidēja termiņa budžeta plānošanas periodam. Tas radīs iespēju pašvaldībām un valsts iestādēm savlaicīgāk plānot tām vajadzīgo statistiku un statistikas sagatavošanā nepieciešamos resursus. Programmā būs precizēts no administratīvo datu avotiem un respondentiem (fiziskām personām) saņemamo personas datu veids un apjoms. Mēs ieviesīsim vienotu pieeju oficiālās statistikas un tās metodoloģiskās informācijas publicēšanai statistikas iestāžu mājas lapās tajā detalizācijas līmenī, kāds noteikts programmā.

 

Mērķis

Īstenot CSP kvalitātes politiku un kvalitātes mērķus.

 

Darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji 

 

1. Darbības rezultāta formulējums

2. Rezultatīvais rādītājs

3. Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības

2013

2014

2015

2016

1.1. Nodrošinātas CSP Kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas, uzturēšanas un uzlabošanas aktivitātes

 

 

2.1. Novērstas pirmajā iekšējā kvalitātes auditā konstatētās neatbilstības

 

x

31.12.2014.

 

 

2.2. Iekšējā kvalitātes auditā nav konstatētas neieviestas standarta LVS EN ISO 9001prasības

x

 

 

31.12.2016.

1.2. Veikta Eiropas Statistikas prakses kodeksa ieviešanas un atbilstības uzraudzības Latvijas oficiālās statistikas sistēmā koordinācija

2.3. Veikts Latvijas statistikas iestāžu atbilstības izvērtējums  Eiropas Statistikas prakses kodeksa principiem

x

 

 

01.06.2016.

1.3. Ieviests mūsdienīgs oficiālās statistikas regulējums

2.4. Oficiālās statistikas programmā iekļautā statistika atbilst Statistikas likumā noteiktajiem kritērijiem (termiņš)

x

 

 

01.10.2016

 

Galvenie uzdevumi:

  1. Turpināt Kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu iestādē, nodrošinot sistēmisku pieeju procesu norisei un vadībai, nepārtraukti pilnveidojot un attīstot CSP produktus un pakalpojumus. Pastāvīgi uzturēt un attīstīt Kvalitātes vadības sistēmu atbilstoši standartam LVS EN ISO 9001, vienlaikus veicot procesu standartizāciju un optimizāciju.
  2. Koordinēt Eiropas Statistikas prakses kodeksa ieviešanu un atbilstības uzraudzību Latvijas oficiālās statistikas sistēmā. Saskaņā ar Eiropas Statistikas prakses kodeksa detalizētās ekspertīzes rekomendācijām, noteiktas CSP uzlabojumu darbības. Uz tām statistikas iestādēm, kas nav iekļautas nacionālo statistikas iestāžu sarakstā, noteikt attiecināmo Eiropas Statistikas prakses kodeksa principu apjomu. CSP mājas lapā publicēt pārskatu par Latvijas statistikas iestāžu atbilstību Eiropas Statistikas prakses kodeksa principiem.
  3. Attīstīt oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmas koordināciju. Sagatavot Oficiālās statistikas programmu trīs gadu periodam. Veikt oficiālās statistikas izvērtēšanu atbilstoši Statistikas likumā noteiktajiem kritērijiem.

Darbības virziena aktivitātes un uzdevumus īsteno CSP

 

4. IT attīstība

Pašreizējās situācijas apraksts

CSP pamatfunkciju nodrošināšanai mūsu informācijas sistēmu pašreizējā arhitektūra ietver sevī vairākas datu savākšanas, apstrādes un analīzes sistēmas. Integrētā statistisko datu apstrādes un vadības sistēma nodrošina visu statistisko apsekojumu datu vākšanu, kuros kā elements ir primārā datu vākšana no respondenta neatkarīgi no tā veida. Arvien aktīvāk izmantojam administratīvo datu avotus, ar mērķis samazināt administratīvo slogu respondentiem. Informātikas speciālisti atkarībā no konkrētās vajadzības nodrošina datu kopu sagatavošanu un to ievietošanu datu savākšanas sistēmā vai atsevišķās datnēs informācijas analīzei. No jauna veidojamajās informācijas sistēmās dažādu statistisko jomu datu savākšanai un apstrādei ir nodrošināta standartizēta funkcionalitāte, bet komplicētas datu apstrādes vajadzībām un datu iegūšanai – arī informācijas eksporta/importa procedūras. Komplicētas datu apstrādes gadījumā automatizētu rīku izstrāde nav lietderīga, tādēļ šādas informācijas apstrādei tiek izmantota komerciāla vai atvērtā koda programmatūra.

 

Liela apjoma informācijas sistēmu izstrādē, kas paredz vairāku statistikas jomu datu apstrādes centralizēšanu un standartizēšanu, kur nepieciešams vienlaikus piesaistīt arī lielu skaitu IT speciālistu, izmantojam ārpakalpojumu. Iestādes IT speciālisti nodrošina neliela apjoma informācijas sistēmu izstrādi, kā arī kārtējās statistikas datu apstrādi, ja tā paredz liela apjoma datu masīvu apstrādi vai tādu informācijas datu apstrādi, kuru nav iespējams īstenot ar tirgū pieejamiem datu apstrādes rīkiem.

 

Ar tiešās datu vākšanas un apstrādes sistēmu palīdzību vācam datus tiešā veidā no respondentiem. Šo datu apstrādes sistēmu attīstībā prioritāri pilnveidosim apstrādes procesu statistikas jomās, ievērojot datu savākšanas procesa specifiku – gan atkarībā no respondenta veida (juridiska vai fiziska persona), gan datu vākšanas tehnoloģijas (elektroniskie pārskati, datu ievade no anketām, personu intervijas, telefonintervijas, fizisko personu apsekošana ar elektronisko pārskatu palīdzību). Datu vākšanas un apstrādes aplikācijas, kas paredzētas stingri noteiktam mērķim vai tikai vienas statistikas tēmas datu vākšanai un ko nav iespējams integrēt risinājumā, kas paredzēts vienlaikus vairāku statistikas tēmu datu vākšanai, programmē kā statiskas programmatūras, neizmantojot metadatu vadības principu.

 

Netiešās datu vākšanas un apstrādes sistēmas nodrošina administratīvo datu avotu apstrādi. Šo datu apstrādes sistēmu attīstībā kā prioritāti uzskatām tādu sistēmu izveidi, kas nodrošinās nepieciešamo datu avotu savstarpēju integrāciju, informācijas plūsmu standartizāciju un caurspīdīgumu. Vienlaikus šīs sistēmas nodrošinās datu integrācijas procesu automatizāciju, optimizējot nepieciešamo cilvēkresursu izmantošanu.

 

IT attīstības virzieni

 

Kopējais attīstības princips ir tādas CSP informācijas sistēmas arhitektūras izveide, kas ietver iespējami centralizētas datu noliktavu un datu apstrādes sistēmu izstrādi un ieviešanu, lai nodrošinātu tajās esošo datu integritāti, konfidencialitāti un pieejamību.

 

Tiešās datu vākšanas un apstrādes sistēmu attīstība:

 

  • turpināsim datu apstrādes procesu standartizāciju no statistiskās metodoloģijas un datu apstrādes procesu viedokļa, ar mērķi paaugstināt datu kvalitāti;
  • izstrādājot jaunas datu apstrādes lietojumprogrammas vai apakšsistēmas, izmantosim metadatus kā atslēgas un vadības elementus un tādējādi nodrošināsim galalietotājam maksimāli iespējami draudzīgu darba vidi, brīvu no procesu pārprogrammēšanas kārtējo izmaiņu gadījumā.

Netiešās datu vākšanas un apstrādes sistēmu attīstība:

  • sāksim tādu datu noliktavu izstrādi, kuras balstītas uz ērtu un lietotājiem saprotamu saskarņu izmantošanu un kuru saturu nosaka metadati. Datu noliktavas tiks orientētas uz konkrētas vienības (fiziska persona vai juridiska persona) raksturojošās informācijas savstarpēju integrāciju;
  • datu noliktavas sasaistīsim ar datu vākšanas sistēmu kā respondentu informācijas avotu;
  • veidosim iestrādātu informācijas analīzes rīku kopumu datu noliktavās, lai nodrošinātu agregētas informācijas sagatavošanu tieši no administratīvajiem datu avotiem, kā arī tās kvalitātes novērtēšanu;
  • sāksim informācijas analīzes rīku kopuma vajadzību noteikšanu un izstrādi statistikas nozarēm, kurām nepieciešami citu statistikas nozaru savāktie un apstrādātie dati. Rīkiem jānodrošina iespēja veidot atsevišķu datu krātuvi datu apstrādei, kuras ietvaros iespējams veidot datu versijas datu apstrādes procesa gaitā.

Informācijas drošība:

  • turpināsim nodrošināt tiesību aktos noteikto respondentu tiesību aizsardzību attiecībā uz statistisko konfidencialitāti un personas datu aizsardzību;
  • veicināsim personāla izpratni informācijas drošības un datu aizsardzības jautājumos, samazinot cilvēciskā faktora ietekmi uz informācijas drošību;
  • izstrādājot jaunas vai pilnveidojot pašreizējo datu savākšanas un apstrādes sistēmu, izvērtēsim iespējamos drošības riskus un pakārtosim visu nepieciešamo funkcionalitāti informācijas drošības prasībām;
  • pilnveidosim un attīstīsim iestādes IT infrastruktūru ar mērķi nodrošināt tās darbības nepārtrauktību, mazinot iespējamo drošības risku ietekmi uz informācijas resursiem.

IT infrastruktūras attīstība:

  • turpināsim pilnveidot CSP IT organizatorisko struktūru atbilstoši veicamo darbu apjoma specifikai, balstoties uz augstākas pakalpojumu kvalitātes principiem;
  • turpināsim attīstīt CSP IT materiāli tehnisko bāzi, izmantojot ESS valstu labo praksi un pieredzi, uzturēsim CSP tehnoloģijas atbilstoši darbam ar modernajām datu apstrādes programmām.

Mērķis

Izveidot mūsdienīgu, efektīvi darbojošos IT infrastruktūru, kas, izmantojot jaunākos IT sasniegumus, nodrošina ērtu, ātru un drošu statistisko datu savākšanu, apstrādi, glabāšanu, analīzi un izplatīšanu, ievērojot informācijas sabiedrības prasības.

 

 

Darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji 

 

1. Darbības rezultāta formulējums

2. Rezultatīvais rādītājs

3. Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības

2013

2014

2015

2016

1.1. Attīstītas tiešās datu vākšanas un apstrādes sistēmas

2.1. Nodrošināta e-Pārskata iesniegšana (e-Pārskats sistēmā iesniegto pārskatu īpatsvars, %)

82

87

88

90

1.2. Attīstītas netiešās datu vākšanas un apstrādes sistēmas

2.2. Izveidota sociālās statistikas datu noliktava – radīta bāzes vide 2021.gada tautas skaitīšanas (kā administratīvo datu bāzētas skaitīšanas) datu apstrādei un analīzei (noliktavas ietvaros integrēti datu veidi, skaits)

-

4

8

15

 

 Galvenie uzdevumi:

1.      Tālāk uzlabot un attīstīt lietotājiem un respondentiem drošu un draudzīgu elektronisko datu iesniegšanas sistēmu kā vienīgo tiešās datu savākšanas veidu.

2.      Noteikt prasības biznesa statistikā izmantojamo administratīvo datu glabāšanas un apstrādes informācijas sistēmai un sākt tās izstrādi.

3.      Sākt sociālās statistikas datu noliktavas izstrādi.

4.      Tehnoloģiski nodrošināt tautas mikroskaitīšanu.

5.      Noteikt prasības makroekonomiskās statistikas datu apstrādes un analīzes sistēmai.

 

Darbības virziena aktivitātes un uzdevumus īsteno CSP

5. Darbības spēju izvērtējums

Esam galvenā oficiālās statistikas darbu veicēja un koordinatore valstī. Mūsu darbības vidi un darbības spējas ietekmējošais svarīgākais faktors ir arvien pieaugošās prasības rādītāju iegūšanā, kas tieši saistītas ar respondentu noslodzes un datu lietotāju vajadzību sabalansēšanu. Lai samazinātu respondentu noslodzi un iegūtu statistisko datu pārbaudes papildu iespējas statistisko apsekojumu nodrošināšanai un datu iegūšanai, arvien plašāk izmantojam informāciju no valstī esošajiem administratīvajiem reģistriem, datubāzēm un informācijas sistēmām.

Sadarbībā ar citām valsts institūcijām mums turpināms kopīgs, informācijas plūsmu koordinējošs darbs, harmonizējot datu iesniegšanas termiņus, precizējot, papildinot metodoloģiskos skaidrojumus, nodrošinot iesniedzamo datu kvalitāti, kontrolējot un analizējot iesniedzamos datus, lai nodrošinātu iespējami pilnīgu un kvalitatīvu administratīvo datu avotu informāciju.

CSP aktīvi iesaistīsies Eiropas statistikas sistēmas (ESS) attīstības plāna VISION 2020 aktivitāšu īstenošanā, kas saistītas ar dažādu inovāciju ieviešanu statistikas sagatavošanā un izplatīšanā, aprēķinot jaunus statistikas rādītājus, izstrādājot jaunu metodoloģiju un attīstot iepriekš pielietoto, realizējot ESS.VIP projektus un iespējami plašāk izmantojot ESSnet finanšu instrumentus ESS. VIP projektu ieviešanā, kā arī paaugstinot nodarbināto profesionalitāti, attīstot viņu prasmes un iemaņas. 

5.1. CSP organizatoriskā struktūra

CSP pamatfunkciju izpildi – statistiskās informācijas nodrošināšanu – veic astoņi departamenti un trīs datu savākšanas un apstrādes centri:

  • Cenu statistikas departaments,
  • Lauksaimniecības un vides statistikas departaments,
  • Makroekonomiskās statistikas departaments,
  • Sociālās statistikas departaments,
  • Uzņēmumu statistikas departaments,
  • Informācijas, izdevniecības un poligrāfijas departaments,
  • Statistikas datu apstrādes departaments,
  • Statistikas metodoloģijas un kvalitātes departaments,
  • Datu savākšanas un apstrādes centri Kuldīgā, Preiļos un Valmierā.

Atbalsta funkcijas CSP īsteno trīs departamenti:

  • Stratēģiskās plānošanas un resursu vadības departaments,
  • Juridiskais un pārvaldes organizācijas departaments,
  • Informātikas departaments.

Patstāvīgās daļas:

  • ES lietu koordinācijas daļa,
  • Priekšnieka sekretariāts.

Lai optimizētu statistikas produktu ražošanas resursus, 2013. gadā veicām strukturālas izmaiņas Uzņēmumu statistikas departamentā, tā sastāvā iekļaujot Konjunktūras un teritoriālās statistikas daļu. Lai pilnveidotu datu vākšanas un apstrādes kvalitāti un savlaicīgumu, kā arī uzlabotu datu savstarpējo saskaņotību un nodrošinātu efektīvāku sadarbību ar respondentiem, ir reorganizēts Statistikas datu apstrādes departaments un optimizētas tā funkcijas. Lai nodrošinātu labu pārvaldību un uzlabotu atbalstošo struktūrvienību darba organizāciju un līgumisko uzraudzību, izveidojām Juridisko un pārvaldes organizācijas departamentu, tā sastāvā iekļaujot Juridisko daļu, Personāla daļu, Lietvedības un arhīva daļu un Tehniskās ekspluatācijas un saimniecisko daļu. Departamenta darbības mērķis ir nodrošināt CSP darbības atbilstību Latvijas Republikas un ES normatīvo aktu prasībām (juridiskais atbalsts un tiesiskais nodrošinājums), vadīt personālvadības procesu attīstību saskaņā ar CSP mērķiem un stratēģiju, nodrošināt personāla lietvedības atbilstību Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošināt CSP lietvedības un arhīva darbu. Lai nodrošinātu centralizētu atbalstu statistikas plānošanas, kvalitātes, klasifikāciju, standartizācijas un matemātiski metodoloģiskajos jautājumos, kā arī pilnvērtīgi izmantotu darbinieku zināšanas un kompetences un veicinātu nodarbināto slodzes izlīdzināšanu un tālāku izaugsmi, ar 2015.gada 1.janvāri izveidojām Statistikas metodoloģijas un kvalitātes departamentu. Departamenta sastāvā iekļauta Statistikas metodoloģijas un organizācijas daļa, Matemātiskā nodrošinājuma daļa un Kvalitātes vadības daļa. Departamenta mērķis ir nodrošināt centralizētu atbalstu CSP darbiniekiem statistikas plānošanas, kvalitātes, klasifikāciju, standartizācijas un matemātiski metodoloģiskajos jautājumos, kā arī koordinēt oficiālās statistikas plānošanas, kvalitātes un klasifikāciju jautājumus oficiālās statistikas sistēmā.

5.2. CSP iekšējās kontroles sistēma

CSP iekšējās kontroles sistēmas mērķis ir veicināt efektīvu iestādes darbību atbilstoši tās kompetencei, izvirzītajiem mērķiem, uzdevumiem un pieejamajiem resursiem, nodrošināt iestādes darbību sabiedrības interesēs, īstenot labu pārvaldību, novērst iespējamos korupcijas un interešu konflikta izveidošanās riskus, nepieļaut mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī panākt pieļauto kļūdu savlaicīgu identificēšanu un novēršanu un veikt nepieciešamos uzlabojumus.

CSP iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, uzraudzību un uzlabošanu īstenojam, paredzot risku vadības, uzraudzības, kontroles un pārvaldības pasākumu kopumu. Iestādes vadītājs nodrošina regulāru iekšējās kontroles sistēmas uzraudzību saskaņā ar noteikumos par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs minētajiem pasākumiem un novērš uzraudzības procesā konstatētās nepilnības.

CSP kā Ekonomikas ministrijas padotības iestāde ir iekļauta ministrijas Iekšējā audita nodaļas darba apjomā, kura, veicot auditus, sniedz iekšējās kontroles sistēmas darbības novērtējumu. Visos būtiskajos aspektos auditētajās jomās CSP iekšējās kontroles sistēma ir izveidota un darbojas, bet tai nepieciešami daži pilnveidojumi.

Paļāvība uz iekšējās kontroles sistēmu gada finanšu pārskata mērķu jomās galvenokārt ir balstīta uz Valsts kontroles atzinumu par gada pārskata sagatavošanas pareizību, bet ES finansētās Statistiskās informācijas sagatavošanas jauno ES iniciatīvu veidošanai programmas ieviešana – arī uz Eurostat auditu. Mēs veicam iekšējās kontroles sistēmas pilnveides pasākumus un nodrošinām iekšējo un ārējo auditoru ieteikumu ieviešanu. Pēdējo gadu pārbaudēs par grantu shēmas projektiem piešķirtā finansējuma apsaimniekošanu Eiropas Komisija pārliecinājās, ka Eurostat finansētās darbības CSP ir pareizi īstenotas, ka projektu izmaksas bija atbilstošas Finanšu regulas noteikumiem un ka mēs ievērojam regulās noteiktos pareizas finanšu vadības principus. Auditori uzsvēruši, ka mūsu iestādē ir izveidota efektīva iekšējās kontroles sistēma un ir politika, kas regulē visas procedūras, ir kvalificēti speciālisti, kuri pārvalda visas šīs procedūras. Tāpēc Eurostat nekonstatēja nekādus trūkumus vai nepilnības mūsu izveidotajās iekšējās kontrolēs un nesniedza arī nekādus ieteikumus.

Valsts kontrole veiktajās finanšu revīzijās atzinīgi novērtējusi  mūsu iestādes sasniegto grāmatvedības organizācijā un kvalitātē un jau vairākus gadus nav ieteikusi CSP pilnveidot kādu no finanšu pārskatu jomām.

Esam izstrādājuši un Saeima 2015.gada 4.jūnijā pieņēma Statistikas likumu. Likuma mērķis ir nodrošināt oficiālo statistiku par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī par vidi. Jaunais regulējums ļauj ieviest nacionālajos likumos, Eiropas Statistikas regulā un Eiropas Statistikas prakses kodeksā noteiktos statistikas iestāžu darbības principus un tajos definētās prasības ESS dalībniekiem. Statistikas likumā noteikta atbildība un pienākumi statistikas jomā, uzlabots statistiskās konfidencialitātes, statistiskās metodoloģijas un kopsavilkuma informācijas publicēšanas regulējums. Likumā precizēti statistikas iestāžu darbības pamatprincipi, īpaši noteikts statistikas iestādes profesionālās kompetences nodrošināšanas regulējums. Mums paredzēta lielāka loma administratīvo datu avotu satura standartizācijā un darbību un procesu koordinēšanā, precizētas un stiprinātas CSP kā Latvijas oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmas vadošās statistikas iestādes funkcijas un tiesības, tādējādi nodrošinot Eiropas Statistikas regulas prasību piemērošanu. CSP kā vadošās statistikas iestādes loma ir noteikta attiecībā uz astoņiem darbības virzieniem.

Likuma pieņemšana rada priekšnosacījumus detalizētākam Oficiālās statistikas programmas izstrādes regulējumam. Tas paredz, ka pirms rādītāja iekļaušanas programmā pēc noteiktiem kritērijiem tiek padziļināti izvērtēta tā sagatavošanas nepieciešamība. Kritēriji ļauj izvērtēt statistikas nepieciešamību un garantē tās kvalitāti.

Būtiskākās izmaiņas iestādes darbībā saistītas ar statistiskās informācijas nodrošināšanas procesa attīstību, ieviešot jaunas metodoloģijas, uzlabojot esošās, ražojot statistisko informāciju atbilstoši VSIP paredzētajam, attīstot tehnoloģiskos procesus, pilnveidojot kvalitāti, izmantojot administratīvo datu avotus, samazinot respondentu noslodzi, dažādojot statistisko datu lietotāju nodrošināšanu ar nepieciešamo informāciju, kā arī nodrošinot aktīvu pārmaiņu vadību. Mēs pastāvīgi attīstāmies un stiprinām savu vadošās statistikas iestādes lomu. Darba izpildes galvenais vadmotīvs ir orientācija uz rezultātu un kvalitatīvu pakalpojuma sniegšanu CSP klientiem. Mēs attīstām jaunas prasmes un zināšanas jauno tehnoloģiju izmantošanā iestādē – tā ir virzība uz bezpapīra ofisu.

Tiek attīstīta Līdzsvarotās stratēģijas informācijas sistēma (LSIS). Tās dati departamentu direktorus un daļu vadītājus kontroles procedūru īstenošanai un CSP priekšnieku lēmumu pieņemšanai nodrošina ar informāciju par patērēto darba laiku un izmaksām produktu un procesu griezumā un darbības indikatoriem, sniedzot informāciju dažādos analītiskajos pārskatos, atskaitēs un diagrammās dinamikā. Iestādes dažādu vadības līmeņu vadītāji arvien plašāk savos darba pārskatos izmanto LSIS datu analīzes rīka MicroStrategy analītisko informāciju. Attīstot LSIS un sakarā ar izmaiņām projektu plānošanā, esam aktualizējuši plānošanas bloku, tādā veidā dodot iespēju operatīvi sekot līdzi darbu izpildei produktu līmenī. CSP pieredzi darba laika un izmaksu uzskaitē, kā arī šo datu analīzē esam prezentējuši ESS dalībvalstīm Eiropas statistikas sistēmas Resursu direktoru darba grupā.

Attīstot iekšējās kontroles procedūras un pilnveidojot grāmatvedības organizāciju, esam ieviesuši pamatlīdzekļu un inventāra saņemšanas, iekšējās pārvietošanas un norakstīšanas dokumentu un iestādes izrakstīto rēķinu elektronisku apriti, kas ļauj iesaistītajiem darbiniekiem ekonomēt darba laiku šo darbību veikšanai un vairāk pievērsties statistikas ražošanas procesam.

CSP optimizēti arī atsevišķi personāla lietvedības procesi, pārejot uz elektronisku dokumentu apriti, tādā veidā ietaupot resursus (laiku, papīru). Ar 2015. gada 1. janvāri atvaļinājumu un citu apmaksātu brīvdienu piešķiršana, kā arī pieteikšanās uz dažāda veida mācībām un kursiem pie mums notiek tikai elektroniski, no jauna izveidota arī elektroniskā datubāze “Amatu apraksti” un, sākot ar 1. aprīli, amatu apraksta saskaņošana, parakstīšana, reģistrēšana un nodarbinātā iepazīšanās ar amata aprakstu notiek tikai elektroniski. 

5.3. CSP cilvēkresursi

CSP sistēmā 2015.gada beigās bija 556 amatu vietas. Nodarbinātie pēc statusa iedalāmi divās kategorijās: valsts civildienesta ierēdņi (48 % no kopējā skaita) un darbinieki, kuri strādā uz darba līguma pamata – (52 %). CSP 21 % nodarbināto darba vieta atrodas Kuldīgā, Preiļos, Valmierā vai kādā no Latvijas novadiem, kur darbu veic intervētāji un cenu reģistratori.

CSP 76,4 % darbinieku ir augstākā izglītība, no tiem 42 % ir maģistra grāds, bet doktora grāds ir 4 nodarbinātajiem (1 %). Vidējā profesionālā vai vidējā izglītība ir 23 % darbinieku. Lielākā daļa nodarbināto (253 jeb 61,1 %) augstāko izglītību ieguvuši ar ekonomiku un IT saistītās jomās, no kuriem 18,6 % – statistikas nozarē, 47,8 % – ekonomikas/finanšu-grāmatvedības nozarē, 21,7 % – vadības zinātnē un uzņēmējdarbības vadībā, 11,9 % – IT jomā, savukārt 38,9 % nodarbināto – citās izglītības jomās (tiesību zinātnē, matemātikā, socioloģijā u. c.).

Pēdējos trīs gadus personāla mainība svārstās 9 % robežās (2015. gadā - 9 % , 2014. gadā – 10 %, attiecīgi 2013. gadā - 9 %). Darbu CSP pērn pārtrauca 41 darbinieks, un tas salīdzinājumā ar 2014. gadu ir par 10 darbiniekiem mazāk.

Personāla mainības procesā mēs zaudējam darbinieka kvalifikācijas celšanā ieguldītos resursus, turklāt, ja darbu pārtrauc augsti kvalificēts un profesionāls darbinieks, mums ir jānodrošina zināms laiks jaunpieņemtajiem darbiniekiem, lai viņi varētu apgūt kvalitatīvai amata pienākumu pildīšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes. Galvenie iemesli darba attiecību izbeigšanai ir nekonkurētspējīgs atalgojums valsts sektorā, darbības jomas un dzīvesvietas maiņa, kā arī rotācija valsts pārvaldes ietvaros. CSP nav iespējams nodrošināt karjeras izaugsmi un zināma atalgojuma līmeņa regulāru pieaugumu, reaģējot uz darbinieku ieguldījumu. Zemo atalgojuma līmeni kā iemeslu darba pārtraukšanai biežāk min gados jauni cilvēki. Savukārt jaunu darbinieku piesaistīšanā galvenās problēmas ir kvalificētu pretendentu trūkums un konkurence ar privāto sektoru, kur līdzīga līmeņa speciālistiem atlīdzība ir augstāka.

Lai nodrošinātu CSP darbības rezultātu augsto kvalitāti, nodarbinātajiem ir iespēja pilnveidot profesionālās zināšanas mācību kursos. Lai veicinātu kvalitatīvu statistikas nozaru interešu pārstāvību Eurostat darba grupās un komitejās un sekmīgu ES Padomes statistikas darba grupas sanāksmju norisi Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā, darba grupas dalībniekiem esam nodrošinājuši atbilstošus mācību kursus Latvijā un ārvalstīs Eiropas statistiķu apmācību programmas ietvaros. Iestādē organizējam  arī iekšējās apmācības un informatīvus pasākumus, kurus vada atzīti attiecīgās jomas speciālisti.

Stratēģijas darbības laikā (2014.–2016. gads) esam izstrādājuši CSP personāla stratēģiju ar sistēmisku pieeju CSP cilvēkresursu vadībā, orientējoties uz pārmaiņām un izaicinājumiem ne tikai iestādes līmenī, bet arī ESS ietvaros.Tālāk attīstīsim un pilnveidosim pašreizējo pārvaldības sistēmu, balstoties uz vienotiem personālvadības procesiem – ir ieviesta atlases, novērtēšanas, attīstības un darba samaksas sistēma, kas veicina visu CSP nodarbināto profesionalitāti neatkarīgi no amata, lai nodrošinātu iestādes galveno funkciju un uzdevumu izpildi.

Darba izpildes galvenais vadmotīvs ir orientācija uz rezultātu un kvalitatīvu pakalpojuma sniegšanu mūsu klientiem. Stiprināsim komunikāciju ar sabiedrību, uzlabosim CSP kā pozitīvas un atvērtas iestādes reputāciju, rīkosim informatīvās kampaņas par CSP kā potenciālo darba devēju, organizēsim atvērto durvju dienas un pilnveidosim sadarbību ar augstākajām mācību iestādēm jauno speciālistu piesaistē, studējošo informēšanā par darba iespējām CSP un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajām analītiskajām un citām prasmēm un svešvalodu zināšanām.

Lai paaugstinātu nodarbināto darba efektivitāti un profesionālo izaugsmi, veicināsim tālāku kompetenču pieejas ieviešanu, attīstot katra speciālista prasmes un iemaņas, īstenosim modernizācijas pasākumus, ieviešot arī dažādus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju rīkus, attīstot darbinieku datorprasmes un motivāciju pielietot  šīs tehnoloģijas, tādējādi paaugstinot viņu kompetenci. Sekmēsim nodarbināto analītisko spēju, profesionālo zināšanu, statistikas teorijas pamatu un metodoloģijas zinību pilnveidošanu. Lai nodrošinātu teicamu darba sniegumu, papildus izmaiņām darba izpildes novērtēšanā turpināsim padziļinātu darba procesu analīzi, izmantojot darba laika uzskaites sistēmas datus.

Stiprināsim tādas vērtības kā ētiskums un lojalitāte, veiksim pasākumus šo vērtību iedzīvināšanai (mācības, darba izpildes vērtējums u.c.). CSP iekšējā kultūra ir svarīgs nosacījums personāla apmierinātības un līdz ar to arī darba snieguma paaugstināšanai, tāpēc kvalitatīvi attīstīsim vērtību un tradīciju sistēmu, darba vidi, vadības sistēmu un stilu, darbinieku iesaistīšanu u.c. pasākumus.

5.4. CSP informācijas sistēmu un materiāltehniskais nodrošinājums

CSP nodrošinājusi aktīvu pārmaiņu vadību. Pateicoties starptautiskajām aktivitātēm, orientācijai uz visu jauno, CSP ir kļuvusi par starptautiskajiem standartiem un prasībām atbilstošu, modernu statistikas iestādi, kuras sagatavotā informācija par Latvijas sociālajiem un ekonomiskajiem procesiem ir salīdzināma ar pārējo Eiropas Savienības valstu oficiālo statistisko informāciju. CSP pastāvīgi attīsta sniegto e-pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, kā arī e-pārvaldes iespēju efektīvu pielietošanu iestādes iekšējā darba organizācijā un starpiestāžu sadarbības procesos. 

CSP darbā izmanto jaunākās mūsdienu informācijas tehnoloģijas, kuru pastāvīgu darbību un savlaicīgu atjaunošanu pilnībā nodrošina Informātikas departaments. IT ārpakalpojumus piesaistām pamatā tikai pielāgotas vai īpašas nozīmes programmatūras izstrādei, kā arī tehniskiem datortīkla paplašināšanas vai datortehnikas remonta darbiem.

CSP nodrošinātas aptuveni 540 datorizētas darba vietas Latvijas teritorijā: centrālajā birojā Rīgā, Lāčplēša ielā 1, kā arī četros attālinātos punktos – Rīgā, Skanstes ielā 50, Kuldīgā, Valmierā un Preiļos. Visi biroji ir savienoti ar centrālo biroju, izmantojot izdalītus sakaru kanālus.

Visas būtiskās informācijas sistēmas tiek ekspluatētas uz bojājumpiecietīgas infrastruktūras, nodrošinot augstu pieejamības līmeni. Datortehniku regulāri atjaunojam un izmantojam modernākās programmatūras datu apstrādei. Mūsu informācijas sistēmas ir centralizētas, nodrošinot standartizētu un vienotu pieeju datu savākšanā un apstrādē.

CSP iekšējai informācijas apmaiņai izmantojam vienotu iekštīkla (intranet) portālu, kurā ir izvietota visa veida administratīvā informācija, kas nepieciešama mūsu ikdienas darbā, bet iekšējo informācijas plūsmu gan ārējiem, gan iekšējiem dokumentiem nodrošinām elektroniski.

Darbiniekus regulāri apmācām darbam ar programmatūrām, kuras nepieciešamas ikdienas pienākumu veikšanai. Apmācību vajadzībām ir izveidota moderna datorklase, kas aprīkota ar 12 datorizētām darba vietām un interaktīvu projektoru, kas nodrošina plašas iespējas mācību procesā.

Turpmākajā plānošanas periodā uzturēsim pašreizējo IT attīstības līmeni, kā arī veicināsim IT atbalsta un pamatdarbības funkciju mērķorientētu sadarbību un konsolidāciju.

Mūsu iepirkumi rūpīgi tiek plānoti. Saskaņā ar iepirkumu plānu organizējam iepirkuma procedūras un veicam iegādes Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Nobeigums

Informācija par darbības stratēģijas izpildi tiks sagatavota un iekļauta CSP gada publiskajā pārskatā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

II.Valsts budžeta programmu daļa
(precizēta)

Nr.p. k.

Darbības virziens

Valsts budžeta programma (apakšprogramma)

2013.gads

2014.gads

2015.gads

2016.gads

plānotie izdevumi

vidējais amata vietu skaits

plānotie izdevumi

vidējais amata vietu skaits

plānotie izdevumi

vidējais amata vietu skaits

plānotie izdevumi

vidējais amata vietu skaits

96.00.00 Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā

 

 

2 846

 

125 435

 

 

 

1.

Statistiskās informācijas ieguve, apstrāde un analīze

 

24.00.00 Statistiskās informācijas nodrošināšana

7 604 890

440

7 595 235

440

8 008 345

444

8 406 239

446

67.00.00 Eiropas Kopienas iniciatīvas projektu un pasākumu īstenošana

793 245

33

829 562

33

 

664 944

 

38

917 479

38

2.

Statistisko datu lietotāju nodrošināšana ar nepieciešamo informāciju

24.00.00 Statistiskās informācijas nodrošināšana

447 347

26

446 779

26

461 769

26

533 618

28

67.00.00 Eiropas Kopienas iniciatīvas projektu un pasākumu īstenošana

46 662

2

48 798

2

28 560

2

70 054

5

3.

Kvalitāte oficiālajā statistikā

24.00.00 Statistiskās informācijas nodrošināšana

178 939

10

178 711

10

149 487

10

149 487

10

67.00.00 Eiropas Kopienas iniciatīvas projektu un pasākumu īstenošana

18 665

1

19 519

1

13 328

1

5 952

1

4.

Informācijas tehnoloģiju attīstība

24.00.00 Statistiskās informācijas nodrošināšana

715 754

41

714 846

41

615 770

35

589 538

32

67.00.00 Eiropas Kopienas iniciatīvas projektu un pasākumu īstenošana

74 658

3

78 076

3

1 652

-

-

-

Kopā – finansējums / amata vietas
(ievērojot vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteiktos maksimālos ierobežojumus)

9 880 160

556

9 914 372

556

10 069 290

556

10 672 367

560

Papildu nepieciešamais finansējums papildu statistikas rādītāju izstrādei to teritoriālā detalizācijā

Nr.p. k.

Darbības virziens

Valsts budžeta programma (apakšprogramma)

2015.gads

2016.gads

plānotie izdevumi

vidējais amata vietu skaits

plānotie izdevumi

vidējais amata vietu skaits

 

Statistiskās informācijas ieguve, apstrāde un analīze

24.00.00 Statistiskās informācijas nodrošināšana

291 642

15

279 802

15

 

CSP priekšniece                                                                                                                                                                                  Aija Žīgure

 

Dišereite,
67366913
Janina [dot] Disereite [at] csb [dot] gov [dot] lv

Ceihnere,
67366814
Dzidra [dot] Ceihnere [at] csb [dot] gov [dot] lv