|
Citāts no „Latvijas statistikas atlasa” (M.Skujenieks, Rīga 1938): |
Lasītpratēju procents starp iedzīvotājiem, kas vecāki par 10 gadiem
|
|
1897 |
1920 |
1935 |
|
Pavisam |
78,5 |
78,8 |
88,9 |
|
Rīga |
83,1 |
92,4 |
95,8 |
|
Vidzeme |
94,6 |
93,7 |
96,5 |
|
Kurzeme |
88,6 |
89,7 |
95,2 |
|
Zemgale |
81,4 |
84,7 |
90,8 |
|
Latgale |
50,3 |
50,1 |
72,9 |
Skolu apmeklētāju procents starp 8-14 gadus veciem
|
|
1897 |
1920 |
1935 |
|
Pavisam |
69 |
79 |
84 |
|
Rīga |
88 |
95 |
96 |
|
Vidzeme |
78 |
82 |
84 |
|
Kurzeme |
76 |
80 |
85 |
|
Zemgale |
74 |
81 |
87 |
|
Latgale |
53 |
72 |
77 |
Latvija tautas izglītības līmeņa augstuma ziņā sadalāma austrumu un rietumu daļās. Latvijas austrumi daudzus gadu simteņus atradās tieši zem Krievijas un Polijas virskundzības un daudzās savas dzīves nozarēs jau bija pieskaņoti Krievijā valdošiem apstākļiem. Agrākās Baltijas daļās, turpretim, zem protestantisma iespaida un pateicoties latviešu pagastu pašdarbībai, tautas izglītības līmenis jau pagājušā gadu simtenī bija samērā visai augsts. […] 1897.gadā Latvijā prata lasīt 78,5% no visiem, kas vecāki par 10 gadiem. 1920.gadā, kad bija pagājuši 20 Krievijas virskundzības gadi, Latvijā atkal prata lasīt tikai 78,8%. Tā tad tautas masu izglītības līmeņa pacelšanā Krievijā pēdējā pārkrievošanas laikmetā nebija nekā pozitīva sasniegusi. Turpretim 15 Latvijas patstāvības gados notikušas ļoti ievērojamas pārgrozības. No 1920.-1935.gadam lasītpratēju procents pieaudzis no 18,8% uz 88,9%. Tautas līmeņa pacelšanas ziņā Latvijas valsts pastrādājusi milzīgu darbu. It sevišķu vērību pelna tas, ka Latgale, tāpat kā visās citās dzīves nozarēs, ir vareniem soļiem tuvojusies pārējai Latvijai. […] To sevišķi sekmē izkoptais skolu tīkls. […]
1920./21. gadā 81,7 no visām tautskolām bija latviskas, bet vēlākos gados ar mazām svārstībām latviešu skolu daļa nemitīgi samazinājās, noslīdēdama 1930./31. gadā līdz 71,9%. Tas nozīmē, ka toreiz latviešu skolu procents bija mazāks nekā latviešu procents valstī. Ar 1932.gadu latviešu skolu procents nemitīgi pieaug un 1937./38.gadā jau 79,1% no visām tautskolām bija latviskas.
|
Dati apkopoti no Valsts statistiskās pārvaldes izdevumiem "Latvijas statistikas gadagrāmata" (1920-1939)
|
|
Interesanti fakti...
|
Lauksaimniecības, dārzkopības, biškopības, mājturības u.c. skolas 1931/32. mācību gadā (Latvijas statistiskā gada grāmata 1931)
Vidusskolu beigušie (1925-1937) (Latvijas statistikas gada grāmata 1937/38)
Statistikas tēmas
- Vispārējā statistika
- Ekonomika un finanses
- Iedzīvotāji un sociālie procesi
- Rūpniecība, būvniecība, tirdzniecība un pakalpojumi
- Transports un tūrisms
- Ārējā tirdzniecība
- Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
- Vide un enerģētika
- Zinātne un tehnoloģijas
- Tautas skaitīšana
- Lauksaimniecības skaitīšana
- ES valstu statistiskie dati
- 20. – 30. gadu statistika
- Vēsturiskās publikācijas
- Agrārreforma
- Algas
- Ārējā tirdzniecība
- Cenu statistika
- Iedzīvotāji – dabiskā kustība
- Iedzīvotāji – dzimums un vecums
- Iedzīvotāji – noslēgtās un šķirtās laulības
- Iedzīvotāji – skaits un blīvums
- Iedzīvotāji – urbanizācija
- Iedzīvotāji - ticība, tautība u.c.
- Izglītība
- Klimats
- Kultūra
- Lauksaimniecība
- Meži
- Nodarbinātība un bezdarbs
- Rūpniecība
- Sakari (pasts, telegrāfs un telefons)
- Tiesu darbība un cietumi
- Tirdzniecība
- Transports – autotransports
- Transports – dzelzceļš
- Transports – ūdens transports
- Veselība
- Zvejniecība


