IKP - metodoloģijas pielikums

PIELIKUMS

Vispārējā informācija

2014. gada 30. septembrī Centrālā statistikas pārvalde (CSP), ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulas Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (EKS 2010) prasības, publicē atbilstoši pilnveidotiem metodoloģiskajiem principiem revidētus nacionālo kontu sistēmas datus.

Pārrēķinātajos datos, kas raksturo laikposmu no 1995. gada (1995. gada 1.ceturkšņa), ir veiktas šādas izmaiņas:

  • pirmo reizi iekšzemes kopprodukta (IKP) laikrindā integrētas piedāvājuma-izlietojuma tabulas (PIT), kas ir detalizētākais IKP aprēķins nozaru un produktu līmenī (64 nozares x 64 produkti). Sastādot PIT, tiek sabalansēta ekonomika, pārliecinoties, ka visas ekonomikā saražotās preces tiek tajā arī izlietotas. Līdz šim, iegūstot no iepriekš publicētā nedaudz atšķirīgu IKP novērtējumu, atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas EKS’95 prasībām tika sagatavotas PIT 2008., 2009. un 2010. gadam, taču šis rezultāts nebija integrēts IKP laikrindā. Lai gan PIT tiek sagatavotas trīs gadus pēc pārskata gada, to sastādīšanā tiek izmantoti precizēti dati, kas ne vienmēr ir pieejami, veicot gada aprēķinus. Balansējot PIT, tika konstatēta atsevišķu ekonomisko vienību atšķirīga interpretācija dažādos nacionālo kontu sastādīšanā izmantotos datu avotos, tāpēc tika pārskatīti visu gadu aprēķini. Ir panākts, ka šīs vienības ir korekti uztvertas visā laikrindā, tāpēc ir ietekmēti arī tie gadi, kad pašas PIT nav gatavotas;
  • pilnveidota Eiropas Komisijas (EK) noteiktajās īpašajās atrunās norādītā IKP metodoloģijas atbilstība EKS’95 principiem un veikti nepieciešamie pārrēķini;
  • veiktas izmaiņas IKP aprēķinos saistībā ar iedzīvotāju skaita novērtējuma un no tā atvasinātu rādītāju izmaiņām, ņemot vērā 2011. gada Tautas skaitīšanas datus;
  • ieviestas izmaiņas IKP aprēķinu metodoloģijā atbilstoši EKS 2010 prasībām;
  • veiktas kārtējās revīzijas 2011. un 2012. gada datiem, uz īstermiņa datu avotiem balstītos aprēķinos iegūtos rezultātus aizstājot ar novērtējumiem, kas balstās uz precīzākiem gada periodiskuma datu avotiem.

Visu minēto nosacījumu ietekmē gada IKP apjoms faktiskajās cenās ir koriģēts intervālā no +8,4% līdz -0,4%, salīdzinot ar iepriekš publicēto.

IKP apjoms faktiskajās cenās, milj. EUR un izmaiņas procentos

Gads

IKP, milj. EUR

Starpība

 

pirms revīzijas

revidēts

milj. EUR

% pret publicēto

1995

3 733

4 046

+313

+8,4

1996

4 439

4 669

+230

+5,2

1997

5 190

5 373

+183

+3,5

1998

5 807

5 982

+175

+3,0

1999

6 106

6 207

+102

+1,7

2000

6 710

6 779

+68

+1,0

2001

7 345

7 432

+87

+1,2

2002

8 114

8 378

+263

+3,2

2003

9 064

9 551

+487

+5,4

2004

10 558

11 108

+550

+5,2

2005

12 806

13 604

+798

+6,2

2006

15 832

17 078

+1 246

+7,9

2007

20 946

22 537

+1 591

+7,6

2008

22 886

24 400

+1 513

+6,6

2009

18 598

18 894

+296

+1,6

2010

18 190

18 166

-24

-0,1

2011

20 312

20 297

-14

-0,1

2012

22 083

22 043

-40

-0,2

2013

23 315

23 222

-93

-0,4

Veikto metodoloģisko pilnveidojumu ietekme uz IKP apjoma 2010. gada salīdzināmajās cenās novērtējumu aplūkojama attēlā zemāk.

IKP 2010. gada salīdzināmajās cenās izmaiņas procentos pret iepriekšējo gadu1

Revīziju iemesli un to ietekme

1. EKS 2010 metodoloģijas prasību ieviešana

1.1. Pētniecības un attīstības (R&D) izmaksu kapitalizācija

EKS 2010 nosaka, ka pētniecības un attīstības (R&D) izmaksas vairs nav jāattiecina uz starppatēriņu, bet gan jāuzskata par bruto pamatkapitāla veidošanas elementu. Izdevumi par pirkto R&D pakalpojumu tiek izslēgti no starppatēriņa, pašu saražotais R&D apjoms iekļauts izlaidē, un šo korekciju rezultātā attiecīgi palielinās bruto pamatkapitāla veidošanas rādītājs. Metodoloģijas izmaiņas pozitīvi ietekmē IKP apjomu.

Pētniecības un attīstības (R&D) izmaksu kapitalizācijas ietekme, faktiskajās cenās, milj. EUR un procentos pret iepriekš publicēto IKP

1.2. Izdevumu ieroču sistēmu iegādei kapitalizācija

Pēc EKS’95 tādas ieroču sistēmas kā bruņumašīnas, ieroču nesēji, paši ieroči, tanki u.c., kurus nav iespējams izmantot civilajiem mērķiem, tika uztvertas starppatēriņā. EKS 2010 paredz šos izdevumus kapitalizēt un iekļaut bruto pamatkapitāla veidošanā. Vienlaikus tiek aprēķināts šo ieroču sistēmu pamatkapitāla patēriņš. Vispārējās valdības sektora izlaide tiek aprēķināta kā izmaksu summa: izlaide palielinās par pamatkapitāla patēriņa summu un samazinās par izslēgtā starppatēriņa summu. IKP palielinās atbilstoši pamatkapitāla patēriņa apjoma novērtējumam.

Izdevumu ieroču sistēmu iegādei kapitalizācijas ietekme, faktiskajās cenās, milj. EUR un procentos pret iepriekš publicēto IKP

1.3. Citas izmaiņas saistībā ar EKS 2010 ieviešanu

EKS 2010 nosaka stingrākus principus statistisko vienību institucionālo sektoru piederības klasifikācijai, īpaši tas attiecas uz kvalitatīvo kritēriju piemērošanu vispārējās valdības sektora robežu noteikšanā. Atšķirībā no citām ES dalībvalstīm Latvijā šīs izmaiņas nav apjomīgas, jo kvalitatīvie kritēriji tika piemēroti jau apsteidzošā kārtībā. Citas EKS 2010 metodoloģijas izmaiņas, kam var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz IKP apjomu, aptver izmaiņas netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu aprēķinos (FISIM), izmaiņas nedzīvības apdrošināšanas aprēķinos, u.c. To summārā ietekme uz IKP svārstās robežās no -16 milj. EUR 2006. gadā līdz +91 milj. EUR 2010. gadā.

2. Avotu un metožu pilnveidošana jeb Eiropas Komisijas īpašo atrunu ietekme

Nacionālais kopienākums (NKI) ir viens no ES pašu resursu avotiem, t.i. no NKI tiek aprēķinātas valstu iemaksas ES budžetā. Eurostat uzdevums ir uzraudzīt, lai NKI tiek novērtēts atbilstoši metodoloģijas prasībām un lai šie dati būtu salīdzināmi starp ES valstīm. Ja tiek atklātas kādas neatbilstības, tad tiek noteiktas individuālas īpašās atrunas (rezervācijas) katrai valstij vai visām valstīm kopīgi transversālie jautājumi. Līdz 2014. gada septembrim visām valstīm saistībā ar šīm īpašajām atrunām un transversālajiem jautājumiem bija jāizdara izmaiņas IKP (NKI) laikrindās atbilstoši EKS’95 prasībām.

2.1. Pašu spēkiem saražotie pamatlīdzekļi

EKS’95 pieļāva, ka pašu saražotie pamatlīdzekļi pašu gala lietojumam var tikt novērtēti ražošanas izmaksās, ja nav pieejama pietiekama informācija par uzņēmuma peļņas daļu. EKS 2010 šādus pamatlīdzekļus paredz novērtēt tikai bāzes cenās, t.i. ar uzņēmuma uzcenojuma daļu. Ieviešot šo prasību, pašu spēkiem saražotajiem pamatlīdzekļiem tika aprēķināts uzņēmuma uzcenojums, attiecīgi palielinot izlaidi. Vislielākā ietekme rodas no pārvērtētām investīcijām dzīvojamās mājās mājsaimniecību sektorā (S.14).

Izmaiņu pašu spēkiem saražoto pamatlīdzekļu novērtējumā ietekme, faktiskajās cenās, milj. EUR un procentos pret iepriekš publicēto IKP

2.2. Pamatkapitāla patēriņš

Ievērojot Nepārtrauktās pamatlīdzekļu inventarizācijas metodi, atbilstoši pašreizējām tirgus vērtībām tika pārrēķināts pamatkapitāla patēriņš. Iegūtie rezultāti ietekmēja izlaides lielumu tajos sektoros, kuriem tā tiek aprēķināta kā izmaksu summa (ārpustirgus ražotāji) – vispārējās valdības sektorā (S.13), mājsaimniecību apkalpojošo bezpeļņas institūciju sektorā (S.15), kā arī nosacītās īres aprēķinu mājsaimniecību institucionālajā sektorā (S.14).

Izmaiņu pamatkapitāla patēriņa aprēķinos ietekme, faktiskajās cenās, milj. EUR un procentos pret iepriekš publicēto IKP

2.3. Izklaides, literārie un mākslas oriģināldarbi

Atbilstoši EKS’95 metodoloģijai, oriģināldarbi tiek uzskatīti par pašu spēkiem saražoto bruto pamatkapitāla veidošanu. Bruto pamatkapitāla veidošanas apjoms tika palielināts, ieskaitot nākotnes vērtībā novērtētos pašu spēkiem ražotos oriģināldarbus (literatūras, mākslas un mūzikas oriģināldarbi).

Izmaiņu izklaides, literāro un mākslas oriģināldarbu novērtējumā ietekme, faktiskajās cenās, milj. EUR un procentos pret iepriekš publicēto IKP

2.4. Darba samaksa natūrā

Izlaide un starppatēriņš IKP ražošanas pusē tika koriģēts, ievērojot metodoloģijas principu, ka darba samaksā jāiekļauj arī no darba devēja par brīvu saņemtās preces un pakalpojumi. Šādai korekcijai ir pozitīva ietekme uz IKP, jo paša uzņēmuma saražotās preces un pakalpojumi palielina izlaidi, savukārt pirktās preces un pakalpojumi samazina starppatēriņu.

Darba samaksas natūrā iekļaušanas IKP aprēķinā ietekme, faktiskajās cenās, milj. EUR un procentos pret iepriekš publicēto IKP

2.5. Nelegālā ekonomika

Prasība iekļaut nacionālo kontu aprēķinos arī nelegālās darbības noteica EKS’95, tomēr harmonizētas rekomendācijas nelegālās ekonomikas novērtēšanas pamatprincipiem tika izstrādātas salīdzinoši nesen. Atbilstoši Eurostat prasībām, nacionālajos kontos jāiekļauj tādas darbības kā prostitūcija, narkotikas, alkohola un tabakas kontrabanda. Papildus šīm prasībām Latvija ir iekļāvusi arī degvielas kontrabandu. Nelegālās ekonomikas novērtējums IKP apjomu palielina par vidēji 1%.

Nelegālā ekonomikas iekļaušanas IKP aprēķinā ietekme, faktiskajās cenās, milj. EUR un procentos pret iepriekš publicēto IKP

2.6. Pievienotās vērtības nodokļa plaisa

IKP datos ir un turpmāk tiks iekļauts Pievienotās vērtības nodokļa(PVN) plaisas novērtējums. PVN plaisa (atbilstoši nacionālo kontu metodoloģijas prasībām) ir uzņēmēju valstij nesamaksātais PVN, kaut arī pircējs par preces iegādi ir samaksājis pilnu cenu (t.sk. PVN). PVN plaisu veido gan apzināti krāpniecības gadījumi, gan arī tie gadījumi, kad uzņēmums kaut kādu iemeslu dēļ nav spējis pildīt savas saistības ar valsti (piemēram, uzņēmuma bankrots). PVN plaisu neveido gadījumi, kad darījums ir noticisar abu pušu līdzdalību, vienojoties par cenu, kurā nav iekļauts PVN, t.i. jau sākotnēji puses apzinās, ka PVN netiks maksāts. Aprēķiniem izmantotais datu avots ir detalizēti nacionālo kontu dati un attiecīgā gada PVN likmes produktu līmenī. 2008. - 2010. gadam PVN plaisas aprēķini tika veikti vairākos soļos, izmantojot sabalansētās piedāvājuma - izlietojuma tabulas:

  1. teorētiskie PVN ieņēmumi tika aprēķināti visiem darījumiem, uz kuriem attiecas neatmaksājamais PVN, izņemot pārskatos neuztvertās ekonomikas daļas starppatēriņu. Tika pieņemts, ka pārskatos neuztvertās ekonomikas darījumi ir uzskatāmi par PVN krāpšanu ar pircēja līdzdalību;
  2. PVN krāpšana ar pircēju līdzdalību tika aprēķināta tikai mājsaimniecības gala patēriņam. PVN krāpšanas apjoma ar pircēju līdzdalību aprēķins balstās uz pārskatos neuztvertās ekonomikas izlaidi un attiecīgajām PVN likmēm;
  3. kopējā PVN krāpšana bez pircēja līdzdalības tika aprēķināta kā teorētiskais PVN (izņemot PVN krāpšanu, kas attiecināma uz pārskatos neuztvertās ekonomikas daļas starppatēriņu), no kura tika atņemta PVN krāpšana ar pircēja līdzdalību (tikai PVN krāpšana mājsaimniecību gala patēriņā) un līdz šim publicētais (iekasētais) PVN.

1995. - 2007. gadam un 2011. un 2012. gadam tika veikti aprēķini, kombinējot ar ekstrapolācijām atkarībā no tā, cik detalizēti dati bija pieejami.

PVN plaisas iekļaušanas IKP aprēķinā ietekme, faktiskajās cenās, milj. EUR un procentos pret iepriekš publicēto IKP

2.7. Citas izmaiņas saistībā ar darbu pie NKI īpašajām atrunām

Pārējās izmaiņas pēc EKS’95, kam ir ietekme uz IKP apjomu:

  • piedāvājuma - izlietojuma tabulu integrācija IKP laikrindā (šajā punktā iekļautas arī kārtējās revīzijas 2011. un 2012. gadam, kā arī 2011. gada Tautas skaitīšanas datu integrācija (skat. arī šī apraksta 3.sadaļu));
  • izmantojot jaunāko pieejamo informāciju, koriģēti aprēķini par pašu spēkiem saražotajām datorprogrammām (2007. -2012. gads);
  • veikts apdrošināšanas pakalpojuma pārrēķins, pārliecinoties, ka apdrošināšanas pakalpojums ir sabalansēts visās IKP pusēs;
  • izmaiņas netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu aprēķinos (FISIM).

3. 2011. gada Tautas skaitīšanas ietekme

Šī gada 30. septembrī publicētajos IKP aprēķinos pilnā apjomā izmantoti 2011. gada Tautas skaitīšanas dati. Līdz šim IKP aprēķinos tika izmantots 2000. gada Tautas skaitīšanas datos balstīts iedzīvotāju skaita un no tā atvasinātu rādītāju novērtējums, 2011. gada Tautas skaitīšanas datus izmantojot tikai daļēji – kā dalītāju, lai iegūtu IKP novērtējumu uz vienu iedzīvotāju.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas negatīvi ietekmēja mājsaimniecību gala patēriņu (lai gan patēriņa struktūra praktiski nemainījās, samazinājās pašu patērētāju skaits). Samazinājās arī pārskatos neuztvertās ekonomikas daļa, jo aprēķins balstās uz neuztverto nodarbinātību. Pārrēķinot datus par nodarbinātību, ievērojami samazinājās pārskatos neuztverto nodarbināto skaits. Ņemot vērā, ka šādas būtiskas izmaiņas IKP laikrindā var veikt tikai reizi piecos gados, turklāt tādos, kas beidzas ar „4” vai „9”, tad 2011.gada tautas skaitīšanas dati pilnībā tiek integrēti IKP aprēķinos tikai šajā gadā.

2011. gada Tautas skaitīšanas ietekme uz IKP, faktiskajās cenās milj. EUR


Gads

Tautas skaitīšanas ietekme uz IKP

IKP uz vienu iedzīvotāju, milj. EUR

Iedzīvotāju skaits, tūkst. cilvēku

 

milj. EUR

% no IKP pirms revīzijām

pirms revīzijas

pēc revīzijas

starpība, %

pirms revīzijas

pēc revīzijas

starpība, %

2000

-

-

2 828

2 863

+1,2

2 373

2 368

-0,2

2001

-87,2

-1,2

3 119

3 179

+1,9

2 355

2 338

-0,7

2002

-49,2

-0,6

3 469

3 627

+4,5

2 339

2 310

-1,2

2003

-67,7

-0,7

3 898

4 174

+7,1

2 325

2 288

-1,6

2004

-94,8

-0,9

4 565

4 908

+7,5

2 313

2 263

-2,2

2005

-73,6

-0,6

5 566

6 076

+9,2

2 301

2 239

-2,7

2006

-42,5

-0,3

6 919

7 696

+11,2

2 288

2 219

-3,0

2007

-57,9

-0,3

9 203

10 239

+11,3

2 276

2 201

-3,3

2008

-529,2

-2,3

10 100

11 203

+10,9

2 266

2 178

-3,9

2009

-614,3

-3,3

8 247

8 821

+7,0

2 255

2 142

-5,0

2010

-638,3

-3,5

8 124

8 663

+6,6

2 239

2 097

-6,3

Ja līdz šim pārskatos neuztverto ekonomiku (ēnu ekonomiku) veidoja aprēķini par pārskatos neuztverto nodarbināto pievienoto vērtību, tad turpmāk šo rādītāju veidos 3 komponentes:

  • pārskatos neuztverto nodarbināto pierēķins;
  • nelegālā ekonomika;
  • PVN plaisas aprēķins.

Katra no šīm komponentēm tiek novērtēta atsevišķi.

Pārskatos neuztvertās ekonomikas īpatsvars IKP faktiskajās cenās, procentos no IKP

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

% no IKP

15,6

12,5

11,5

11,0

10,4

8,2

12,5

20,2

21,2

20,8

16,0

 

Papildu informācija:

Intars Abražuns
Makroekonomiskās statistikas departaments
Tālr.: 67366846



1 Šajā un citos attēlos – skaitlisko informāciju iegūst, klikšķinot uz attēla.