1. Vispārīga informācija

1. Vispārīga informācija

1.1. Valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas sagatavošanas tiesiskā un metodoloģiskā bāze

Valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas sagatavošanas metodoloģiju un termiņus nosaka sekojoši normatīvie un metodoloģiskie materiāli:

1) Padomes 1997. gada 17. februāra Regula (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku;
2) Padomes 1996. gada 25. jūnija Regula (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā;
3) Padomes 2009. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 479/2009 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru;
4) Padomes 2010. gada 26. jūlija Regula (EK) Nr. 679/2010, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru;
5) Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat (turpmāk tekstā – Eurostat) izdotā ESA’95 valsts budžeta deficīta un parāda rokasgrāmata;
6) Eurostat izdotie norādījumi valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas sagatavošanai “Pārmērīgā budžeta deficīta procedūras” ietvaros;
7) Ministru kabineta 2011. gada 4. oktobra noteikumi Nr. 748 „Kārtība, kādā sagatavo vispārējo valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju”.

1.2. Vispārējās valdības sektora sastāva noteikšanas kārtība

Vispārējās valdības sektors (S.13) Latvijā atbilstoši EKS’95 sastāv no trim apakšsektoriem:

centrālās valdības apakšsektors (S.1311);

pašvaldību apakšsektors (S.1313);

sociālās apdrošināšanas apakšsektors (S.1314).

Vispārējās valdības sektorā uz 2010. gada 31.decembri bija 1264 neatkarīgas budžeta iestādes, no tām centrālās valdības apakšsektorā - 321 iestāde, pašvaldību apakšsektorā – 942 iestādes un sociālās apdrošināšanas fonda apakšsektorā – 1 iestāde, turklāt - 140 valsts un pašvaldību kontrolēti un finansēti komersanti, no tiem valsts kontrolēti – 39 komersanti, pašvaldību kontrolēti – 91 komersants.

Uz vispārējās valdības sektoru attiecināmo komersantu sarakstu sastāda Centrālā statistikas pārvalde (CSP), pārbaudot komersanta atbilstību šādiem kritērijiem:

- vai tam ir institucionālas vienības pazīmes;
- vai tas ir piederīgs publiskajam sektoram (valsts un pašvaldību līdzdalība komersanta pamatkapitālā pārsniedz 50 %);
- vai tas ir uzskatāms par ārpustirgus publiskā sektora institucionālo vienību.

Ja vienības galvenā funkcija ir līdzdalība nacionālā ienākuma un bagātības pārdalē un tai ir piešķirts Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijas NACE 2 red. kods, kas sākas ar “84” (klasifikācijas nodaļa “Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana”), vienība tiek attiecināta uz vispārējās valdības sektoru. Piederību vispārējās valdības sektoram nosaka, analizējot vienības gada pārskatā sniegtos datus par finansiālo darbību. Analīzē tiek lietoti pēdējo piecu gadu pārskatu dati. Ja stabili (pēdējos trijos gados) izpildās nosacījums, ka vienības neto apgrozījums mīnus saņemtie valsts vai pašvaldības budžeta asignējumi ir mazāk nekā 50% no vienības darbības izmaksām, vienība tiek attiecināta uz vispārējās valdības sektoru.

1.3. Saistība starp valsts budžeta uzskaites nacionālo metodoloģiju un Eiropas kontu sistēmu EKS’95

Lai pārietu no valsts budžeta deficīta vai pārpalikuma uz neto aizņēmumiem, neto aizdevumiem (B.9), tiek veiktas korekcijas atbilstoši EKS’95 metodoloģiskajiem noteikumiem un vadlīnijām valdības sektora finanšu statistikas sagatavošanai. Tās prasa aprēķinos ievērot uzkrājuma (nevis naudas plūsmas) principu, no valdības sektora bilances izslēgt finanšu darījumus, kā arī neitralizēt Eiropas Savienības fondu ietekmi.

Vispārējās valdības parāds ir visa vispārējās valdības sektora līdz gada beigām nenomaksātā parāda kopapjoms nominālvērtībā. Vispārējās valdības parādu veido vispārējās valdības sektora saistības šādās kategorijās: nauda un noguldījumi (AF.2); vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu dokumentus (AF.33) un aizņēmumus (AF.4), kas aprēķināti atbilstoši EKS’95 prasībām.

1.4. Valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas iesniegšana

Valsts budžeta deficīta un parāda notifikācija regulāri tiek sūtīta ES institūcijām pēc noteiktas vienotas formas kopš 1998. gada un ir iesniedzama noteiktajos termiņos 2 reizes gadā (līdz 1. aprīlim (operatīvie dati) un līdz 1. oktobrim – (gala dati)).

Par notifikācijas sagatavošanu atbildīgā iestāde ir CSP. Notifikācijas sagatavošanā ir iesaistīti speciālisti no Finanšu ministrijas, Valsts Kases un Ekonomikas ministrijas, kā arī no Latvijas Bankas. Vajadzības gadījumā papildus tiek piesaistīti speciālisti no citām institūcijām (Aizsardzības ministrijas, Labklājības ministrijas, Rīgas Domes u.c).