1. Vispārīga informācija

1.1. Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācijas sagatavošanas tiesiskā un metodoloģiskā bāze

Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācijas sagatavošanas metodoloģiju un termiņus nosaka sekojoši normatīvie un metodoloģiskie materiāli:

  1. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju
  2. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula  (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā
  3. Padomes 2009. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 479/2009 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru;
  4. Padomes Regula (ES) Nr. 679/2010 ( 2010. gada 26. jūlijs ), ar ko Regulu (EK) Nr. 479/2009 groza attiecībā uz statistikas datu kvalitāti pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras kontekstā;
  5. Komisijas Regula (ES) Nr. 220/2014 (2014. gada 7. marts), ar ko attiecībā uz Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā groza Padomes Regulu (EK) Nr. 479/2009
  6. Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat izdotā Eiropas Kontu sistēmas EKS 2010 Rokasgrāmata par valdības budžeta deficītu un parādu;
  7. Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 756 „Kārtība, kādā sagatavo vispārējo valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju”.

1.2. Vispārējās valdības sektora sastāva noteikšanas kārtība

1.    Vispārējās valdības sektors (S.13) Latvijā atbilstoši EKS 2010 sastāv no trim apakšsektoriem:

  • centrālās valdības apakšsektors (S.1311);
  • pašvaldību apakšsektors (S.1313);
  • sociālās apdrošināšanas apakšsektors (S.1314).

2.    Vispārējās valdības sektorā uz 2016. gada 31.decembri bija 1060 neatkarīgas budžeta iestādes, no tām centrālās valdības apakšsektorā - 227 iestādes, pašvaldību apakšsektorā – 832 iestādes un sociālās apdrošināšanas fonda apakšsektorā – viena iestāde, bez tam - 127 valsts un pašvaldību kontrolēti un finansēti komersanti, no tiem valsts kontrolēti – 49 komersanti, pašvaldību kontrolēti – 78 komersanti.

3.    Uz vispārējās valdības sektoru attiecināmo komersantu sarakstu sastāda Centrālā statistikas pārvalde (CSP), pārbaudot komersanta atbilstību šādiem kritērijiem:

1)  vai tam ir institucionālas vienības pazīmes;
2)  vai tas ir piederīgs publiskajam sektoram (valsts un pašvaldību līdzdalība komersanta pamatkapitālā pārsniedz 50 %);
3)  vai to kontrolē vispārējā valdība;
4)  vai tas ir uzskatāms par ārpustirgus publiskā sektora institucionālo vienību.

4.    Tiek pieņemts, ka teorētiski jebkurš Statistikas uzņēmumu reģistrā ierakstītais ekonomiski aktīvais komersants atbilst 1. kritērijam, jo par institucionālu vienību uzskata katru juridisku vienību, kam ir patstāvīga grāmatvedības uzskaite un autonomija lēmumu pieņemšanā.

5.    Noskaidrojot atbilstību 2. kritērijam, tiek atlasīti Statistikas uzņēmumu reģistra ieraksti, kuriem pirmās divas Statistisko vienību tipoloģiskā klasifikatora SVTK zīmes ir “10”, “20”, “82”, “83”, kas nozīmē, ka valsts un pašvaldību līdzdalība komersanta pamatkapitālā sasniedz vai pārsniedz 50 %.

6.    Nosakot atbilstību 3. kritērijam, atbilstoši EKS 2010 2.38. un 20.309 – 20.310 punktos minētajiem rādītājiem, tiek analizēts vai vispārējā valdība nodrošina kontroli pār apskatāmo institucionālo vienību.

7.    Noskaidrojot 5. punktā minētās procedūras rezultātā atlasīto vienību atbilstību 4.kritērijam, tiek veikta šāda analīze:

7.1.  ja vienības galvenā funkcija ir līdzdalība nacionālā ienākuma un bagātības pārdalē un tai ir piešķirts Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2. red. kods, kas sākas ar “84”, vienība tiek attiecināta uz vispārējās valdības sektoru;

7.2.  ja vienības galvenā funkcija ir finanšu starpniecība un tai ir piešķirts Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2. red. kods, kas sākas ar ”64”, „65” vai „66”, vienība tiek klasificēta ārpus vispārējās valdības sektora, ja vien uz to netiek attiecināti Rokasgrāmatā par valdības budžeta deficītu un parādu paredzētie īpašie metodoloģiskie nosacījumi;

7.3.  pārējo atlasīto vienību piederību vispārējās valdības sektoram nosaka, analizējot vienības gada pārskatā sniegtos datus par finansiālo darbību. Analīzē tiek lietoti pēdējo piecu gadu (n-6 līdz n-1) pārskatu dati. Ja vismaz pēdējos trijos gados vienības neto apgrozījums mīnus saņemtie valsts vai pašvaldības budžeta asignējumi ir mazāk kā 50% no vienības darbības izmaksām (ieskaitot neto procentu maksu), vienība tiek attiecināta uz vispārējās valdības sektoru;

7.4.   komersantu attiecina uz vispārējās valdības sektoru nekavējoties, jau sākot ar gadu n, ja saskaņā ar 7.3. punktā noteikto kārtību veiktajā aprēķinā pārskata gadā n-1 ir konstatēta 50% nosacījuma iestāšanās un kopējās bilancē uzrādītās saistības uz n-1 gada beigām, izslēdzot pašu kapitālu un uzkrājumus, pārsniedz 0.01% no n-1 gada iekšzemes kopprodukta vērtības faktiskajās cenās;

7.5.  gadījumos, kad vairāk kā pusi no vienības neto apgrozījuma veido citu vispārējās valdības sektora vienību samaksa par tām sniegtajiem pakalpojumiem, 7.3.punkta kārtībā iegūtos rezultātus neņem vērā un šāda vienība tiek attiecināta uz vispārējās valdības sektoru.

8.      CSP sastāda visiem kritērijiem atbilstošo vienību sarakstu, par katru vienību norādot tās:

  • reģistra identifikatoru (NMK);
  • pilnu nosaukumu;
  • ISK kodu.

    9.      CSP nodrošina vienību grupējumu pa vispārējās valdības sektora apakšsektoriem (S.1311, S.1313, S.1314) un ievieto CSP mājas lapā.

   10.  Saraksta analīzi CSP veic regulāri līdz katra gada 20.decembrim.

   11.  Uz vispārējās valdības sektoru attiecināmo komersantu saraksta ārkārtas izmaiņas izdarāmas šādos gadījumos:

   11.1.   ja Sarakstā iekļautais komersants ir likvidēts LR Uzņēmumu reģistrā;

   11.2.   ar Ministru kabineta normatīvo aktu vai pašvaldības lēmumu izveidotas jaunas valsts vai pašvaldību iestādes Sarakstampievieno, sagatavojot kārtējās izmaiņas Sarakstā.

 

1.3. Saistība starp vispārējās valdības budžeta uzskaites nacionālo metodoloģiju un Eiropas kontu sistēmu EKS 2010

Lai pārietu no vispārējās valdības budžeta deficīta vai pārpalikuma uz neto aizņēmumiem, neto aizdevumiem (B.9) pēc EKS 2010, tiek veiktas korekcijas, kuru pamatā ir uzkrājuma principa piemērošana uzskaitē. Ieņēmumi un izdevumi budžetā tiek uzskaitīti pēc naudas plūsmas principa, t.i., pēc naudas ienākšanas brīža kontos, taču nacionālo kontu metodoloģija prasa veikt plūsmu ierakstu pēc to veidošanās laika.

Turklāt budžeta dati tiek koriģēti par finanšu darījumiem, parādiem un saistībām, ieņēmumiem no nekustamā īpašuma pārdošanas, kā arī papildināti ar datiem par valsts un pašvaldību kontrolēto un finansēto komersantu darbības rezultātiem.

Vispārējās valdības parāds ir visa vispārējās valdības sektora līdz gada beigām nenomaksātā parāda kopapjoms nominālvērtībā. Vispārējās valdības parādu veido vispārējās valdības sektora saistības šādās kategorijās: nauda un noguldījumi (AF.2); parāda vērtspapīri (AF.3) un aizņēmumus (AF.4), kas aprēķināti atbilstoši EKS 2010 prasībām.

1.4. Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācijas iesniegšana

Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija regulāri tiek sūtīta ES institūcijām pēc noteiktas vienotas formas noteiktajos termiņos 2 reizes gadā (līdz 1. aprīlim (operatīvie dati) un līdz 1. oktobrim – (gala dati)).

Par notifikācijas sagatavošanu atbildīgā iestāde ir CSP. Notifikācijas sagatavošanā ir iesaistīti speciālisti no Finanšu ministrijas un Valsts Kases, kā arī no Latvijas Bankas. Vajadzības gadījumā papildus tiek piesaistīti speciālisti no citām institūcijām (Ekonomikas ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Labklājības ministrijas, Rīgas Domes u.c).