Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006. gadā 547 cilvēki jeb 1,7% no visiem mirušajiem bija gados jauni cilvēki, tas ir, personas vecumā līdz 24 gadiem. Kopš 2000. gada šis skaitlis ir samazinājies par 219 cilvēkiem.

Jauno cilvēku nāves cēloņus var iedalīt divās lielās grupās - ārējie nāves cēloņi jeb nedabīgā nāve un iekšķīgās saslimšanas un iedzimtas anomālijas.

Mirušo skaits pa nāves cēloņu grupām 2000. - 2006. gadā Latvijā

Ārēji cēloņi ir izplatītākais nāves iemesls gados jauniem cilvēkiem. 2006. gadā 250 cilvēku no 547 jeb 46% šī vecuma mirušajiem gāja bojā no ārējiem cēloņiem (2000. gadā 55%).

Kopš 2000. gada no ārējiem nāves cēloņiem bojā gājušo skaits ir samazinājies par 171 cilvēku jeb par 78%, bet no pārējiem cēloņiem - tikai par 48 cilvēkiem.

Šajā laikposmā Latvijā ir palielinājusies jauno cilvēku mirstība no asinsrites, infekcijas un parazitārajām slimībām. Tie ir vienīgie cēloņi, kuriem ir tendence pieaugt. Pēc mediķu domām, tas varētu būt saistīts ar pieaugošo smēķētāju, alkohola, narkotiku lietotāju skaitu un arī augsto traumatisma līmeni jauniešu vidū. Šīs slimības var būt kā komplikācijas pēc negadījumā iegūtas traumas. Mirstību no iekšķīgām slimībām un iedzimtām, ģenētiskām anomālijām nav iespējams prognozēt. Saslimstība ar šīm slimībām ir saistīta ar apkārtējās vides stāvokli, pārtikas kvalitāti, dzīves apstākļiem.

Nāve ceļu satiksmes negadījumos, tīšs paškaitējums un slīkšana ir galvenie nedabīgās nāves iemesli šajā vecumā.

Mirušo skaits līdz 24 gadu vecumam pa ārējo nāves cēloņu grupām
2000. - 2006. gadā Latvijā

Bojā gājušie transporta negadījumos ir trešā daļa no visiem nedabiskā nāvē mirušajiem. Savukārt vairāk nekā 80% no transporta negadījumos bojā gājušajiem ir vecāki par 15 gadiem. 2006. gadā tādi bija 73 no 86 mirušajiem (2005. gadā attiecīgi 103 no 126). Tā kā autovadītāja tiesības ir iespējams iegūt jau no 18 gadu vecuma, tad prakse liecina, ka vispārgalvīgākie braucēji ir šoferi ar nelielu pieredzi, un līdz ar to jaunie puiši šinī vecumā cieš visbiežāk. Tikai trešā daļa no transporta negadījumos bojā gājušajiem ir jaunas sievietes.

Nākamie izplatītākie nedabīgās nāves cēloņi ir tīšs paškaitējums un slīkšana. Šo nāves gadījumu skaits pēdējā gada laikā ir samazinājies attiecīgi par 16% un 22%.

Vidēji piecdesmit pašnāvību gadā šādā vecumā liecina par saskarsmes problēmām ar piederīgajiem un apkārtējiem.

Kā secināms no attēlotajiem datiem, mirstība transporta nelaimes gadījumos pēdējā gada laikā ir ievērojami samazinājusies 20 – 24 gadu vecuma grupā, bet mirstība no tīša paškaitējuma šajā vecuma grupā ir pieaugusi.

Baltijā, tai skaitā Latvijā, ir viens no augstākajiem jauniešu mirstības līmeņiem, salīdzinot ar vairākām citām Eiropas valstīm. Turpmākajās diagrammās parādīta 15 - 19 gadus vecu jauniešu kopējā mirstība un mirstība no ārējiem cēloņiem atsevišķās Eiropas valstīs (ANO Bērnu Fonda dati).

Sagatavojusi Iedzīvotāju statistikas daļa
Tālr. 7366901
Melita Dimza