Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī 2009.gada ceturtajā ceturksnī bija 440 lati, kas ir par 16 latiem jeb 3,5% mazāk nekā 2009.gada trešajā ceturksnī.

Sabiedriskajā sektorā šajā periodā tā samazinājās par 6,7% (no 497 līdz 463 latiem), bet privātajā – par 1,5% (no 431 līdz 424 latiem).

Salīdzinot ar 2008.gada ceturto ceturksni, 2009.gada ceturtajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī saruka par 12,1% (no 500 līdz 440 latiem). Veikto optimizācijas pasākumu rezultātā un atceļot prēmijas un atvaļinājuma pabalstus valsts un pašvaldību institūcijās, mēneša vidējā bruto darba samaksa šajā periodā sabiedriskajā sektorā saruka par 23,7% (no 607 līdz 463 latiem), tai skaitā vispārējās valdības sektorā – par 28,4% (no 586 līdz 420 latiem). Privātajā sektorā tā samazinājās par 5,0% (no 447 līdz 424 latiem).

2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī samazinājās no 479 līdz 461 latam jeb par 3,9%. Sabiedriskajā sektorā samazinājums veidoja 10,9% (no 567 līdz 505 latiem), tai skatā vispārējās valdības sektorā – 13,7% (no 546 līdz 471 latam), privātajā sektorā – 1,0% (no 438 līdz 433 latiem).

Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa sektoriem (latos)

Darbinieku skaits, pārrēķināts pilna darba laika vienībās, ko pielieto mēneša vidējās darba samaksas aprēķinam, 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, valstī samazinājies par 193,3 tūkst. jeb 21,4%, bet darba samaksas fonds - par 1 270,3 milj. latu jeb 24,5%.

2009.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī visvairāk ir samazinājusies tādās nozarēs kā izglītība – par 34,9%, valsts pārvalde, aizsardzība un obligātā sociālā apdrošināšana – par 25,6%, veselība un sociālā aprūpe - par 18,3%, māksla, izklaide un atpūta – par 17,8%, kā arī ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija – par 13,8%.

2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, vidējā mēneša bruto darba samaksa visstraujāk saruka valsts pārvaldē, aizsardzībā un obligātajā sociālajā apdrošināšanā – par 17,8%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 11,8%, veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 9,7%, kā arī izglītībā – par 9,4%.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa saimniecisko darbību veidiem (latos)
(pēc NACE 2.red. klasifikācijas)

Dati par Baltijas valstīm liecina, ka 2009.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2008. gada atbilstošo periodu, mēneša vidējā bruto darba samaksa visvairāk samazinājās Latvijā – par 12,1% (no 712 līdz 626 eiro), Lietuvā – par 8,7% (no 672 līdz 614 eiro), Igaunijā – par 6,5% (no 838 līdz 783 eiro).

Plašāka informācija par darba samaksu Latvijā ir pieejama CSP datubāzēs.

___________________

Paskaidrojumi.

Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, kā arī komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, nodibinājumi, biedrības un fondi, un to komercsabiedrības. Informācijā nav ietverti dati par nodibinājumiem, biedrībām un fondiem, un to komercsabiedrībām.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu (EKS’95) ietver valsts un pašvaldību budžeta iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Absolūtās izmaiņas un izmaiņas procentos aprēķinātas no nenoapaļotiem datiem (darba samaksa ar santīmiem) vai datiem, kas nav pārvērsti tūkstošos vai miljonos.

* Dati precizēti (jaunu ekonomiski aktīvo komersantu iekļaušana ģenerālkopā un komersantu galvenā darbības veida precizēšana).

Sagatavojusi Darba samaksas statistikas daļa
Ervīns Rekke
Tālr. 67366666